Kuldīgas novadā veiksmīgi attīstās mazās saimniecības

Pēdējos gados pieaugusi sabiedrības uzmanība mazajām saimniecībām un tiek novērtēta to īpašā loma un vieta. Liela daļa mazo saimniecību neražo tirgus produkciju, labākajā gadījumā  nodrošina ģimenes patēriņu un uztur apdzīvotus laukus. Saimniecības atrodas tālu no ciematu centriem, tās aizņem nelielas platības lauksaimniecības zemes, kura lielākai daļai ir dzimtas īpašums.

Pašreiz tiek īstenoti otrās kārtas apstiprinātie projekti pasākumā “Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības”. Lai nodrošinātu efektīvu piešķirtās naudas izlietojumu, lauksaimniekiem projekts jārealizē, sadarbojoties ar konsultāciju pakalpojumu sniedzēju. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Kuldīgas biroja speciālisti apsekoja savā reģionā uzraugāmās saimniecības.

Atbalsta programmas mērķis ir nodrošināt, lai lielākā daļa atbalstu  saņēmušo kļūtu par ražojošām, konkurētspējīgām saimniecībām, tā veicinot nodarbinātību un apdzīvotību lauku teritorijā.

Visas apsekotās saimniecības strādājušas, ievērojot darbības plānu, un sarunā atzina, ka atbalsts bijis vērtīgs. Saimniecības par saņemtajiem līdzekļiem iegādājušās dzīvniekus un lauksaimniecības tehniku – gan lietotu, gan jaunu – ar saimniecības līdzfinansējumu. Iegādātā lauksaimniecības tehnika ievērojami atvieglo ikdienas darbus un, kā atzina saimnieki, atļauj sagatavot lopbarību lētāk un kvalitatīvāk. Lielākā daļa saimniecību atjaunojušas lopkopības nozares, tikai dažas graudkopību vai dārzeņu audzēšanu. “Plāņos”, “Dimzās”, “Durbīšos” un “Medniekos” audzē aitas, “Dambeniekos”, “Gubās”, “Ķeičos”, “Zelteros”, “Muižniekos” un “Kriņģeļos” uzsākta vai paplašināta gaļas liellopu audzēšana. “Dāvju” un “Dālderu” saimniekiem piemērotākā likusies biškopība. Nozares izvēlētas atbilstoši saimnieku vēlmēm un iespējām. Aitu un gaļas liellopu ganāmpulki labi jūtas nelīdzena reljefa aplokos. No krūmiem attīrītās platības iespējams izmantot lopu ganīšanai. Nevaru nepieminēt to drosmi, ar kādu gados jauni cilvēki spēj atgriezties savās dzimtas mājās, kuras atrodas vairākus kilometrus dziļi mežā un atsākt saimniekošanu. Tas rada pārliecību, ka lauki nepaliks tukši, neapdzīvoti. Katrai saimniecībai ir savs stāsts.

“Plāņos“ ar lauksaimniecību nodarbojušies jau pirmajos brīvvalsts gados, audzējuši graudus. Pēc tam zemi iznomājuši un strādājuši algotu darbu. Vēlme apstrādāt pašiem savu zemi guvusi virsroku – iegādājušies aitu ganāmpulku. Šobrīd plānoto divdesmit septiņu aitu māšu vietā ganās gandrīz divreiz lielāks pulks. Par piešķirto atbalstu iegādāts grābeklis, pļaujmašīna un ruļļu prese.

“Dimzās” aitkopība ir jauna nozare. Vectēva īpašumā saimnieko jauna ģimene. Blakus mājai ir neliels viesu nams ar pirti un telšu vietām. Mājas tālu no pagasta centra, meža vidū. Saimnieki ir apņēmības pilni attīstīt izvēlēto nozari, lai varētu atteikties no algotā darba.

“Dreimaņos” audzē ap trīssimt dējējvistu, zemenes un dārzeņus. Atbalsts izmantots kūts renovācijai. Tagad kūtsaugšu var izmantot ķiploku un sīpolu žāvēšanai. Saimniecība produkciju realizē vietējiem patērētājiem un reizi nedēļa Rīgā. Tiem, kuri pēc olām ierodas saimniecībā paši, viss tiek pastāstīts un izrādīts. Bonusā – saimnieces smaids.

“Dambeniekos” iegādāto tehniku izrāda vecāki, jo jaunais saimnieks vēl strādā algotu darbu. Saimniecībā audzē liellopus, liels atvieglojums ir apsildāmā dzirdne.

Saimniecībā “Dāvji” par projekta līdzekļiem, pievienojot savus līdzekļus, iegādāts traktors. Saimniekošana sākta ar četriem hektāriem, šogad nomā vēl desmit hektāru. Saimniecība ražo un pārdod lopbarību un attīsta biškopību, piedāvājot medu dažādos fasējumos. Saimnieks vēl mācās Latvijas Lauksaimniecības universitātē un pēc beigšanas pārņems arī vectēva saimniecību.

“Keiči” ir saimniecība ar senu vēsturi, nodarbojusies ar dažādām nozarēm, galvenokārt ar mežsaimniecību saistītām. Zemi pie mājas vajadzēja izmantot, tādēļ izvēlējās audzēt gaļas liellopus. Iegādājās astoņas tīršķirnes Limuzīnas teles. Plāno iegādāties attiecīgās šķirnes bulli un veidot tīršķirnes ganāmpulku, un lopus realizēt vaislai.

Saimniecība “Avotnieki” izkopj Šarolē šķirnes ganāmpulku. Lopbarības sagatavošanai iegādājušies attiecīgo aprīkojumu.

“Mednieku “ saimnieks Mārtiņš ir gandarīts par saņemto atbalstu. Iegādātais traktors un aprīkojums dod iespēju sagatavot kvalitatīvu lopbarību aitu ganāmpulkam. Vajadzību vēl daudz, noteikti rakstīs nākamos projektus. Saimniecība aktīvi piedalās pagasta rīkotajos pasākumos, popularizējot aitkopības nozari.

Papildus galvenajai nozarei mazajās saimniecībās tiek izveidotas nelauksaimnieciskās nozares, mājražošanā izgatavoti tradicionāli produkti, kuriem nav analoga lielražošanā. Dažas saimniecības iesaistās lauku tūrisma biznesā.  Pārliecību par atbalsta lietderību nostiprina tas, ka laukos uz dzīvi atgriežas gados jauni cilvēki ar jaunām idejām un milzīgu vēlmi strādāt savā saimniecībā.

Apmeklētās lauku sētās saimnieki atzina, ka piešķirtais atbalsts deva iespēju reāli uzsākt saimniekošanu. Projekta īstenošanas gaitā radušās jaunas vajadzības un gūta pārliecība par saviem spēkiem un vēlme turpināt īstenot citus projektus.

Inese Blūma,

Kuldīgas novada lauku attīstības konsultante