Laime darīt to, kas pašai visvairāk patīk

Valkas pagasta zemnieku saimniecības “Luternieki” īpašnieci IVETU MARKOVU pazīst daudzi Valkas un tās apkārtnes iedzīvotāji. Jo tieši Ivetu katru dienu var satikt tirdziņā Valkā pie tirdzniecības centra “Walk”. Tur viņa atkarībā no sezonas tirgo pašas audzētos ābolus, dārzeņus, dārzeņu un puķu stādus, un nu jau arī vistu olas.

“Luternieku” saimniecības pamatu veido 5,6 ha lielais ābeļdārzs, vēl saimniecībā audzē vairāku šķirņu kartupeļus 1 hektāra platībā, bet divas siltumnīcas, katra 100 m² platībā, ziemas mēnešos pilnībā atdotas puķu un dārzeņu stādu audzēšanai, vēlāk tur aug tomāti. Vistas ir Ivetas šā gada “projekts”, kopš viņa pagājušajā gadā pieņēma svarīgu lēmumu pamest algotu darbu novada pašvaldībā, ir iespēja regulāri pašai tirgot savu saražoto un, jo lielāka piedāvāto produktu daudzveidība, jo vairāk klientu. Tagad, viņa saka, tiešām var pilnībā pievērsties savas saimniecības attīstībai, un plānu ir daudz, vispirms jāatjauno platības ar kartupeļiem, vismaz uz pusi, un arī siltumnīcas vajadzētu vēl, lai produktu dažādību saglabātu gada garumā.

Aktīvi startē dažādos projektos

Jautāta par saimniekošanas pirmsākumiem, Iveta stāsta, ka sākumā, un tas bija “Breša zemnieku” laiks, saimniekot sāka viņas mamma ar vīru, bet Iveta tikai palīdzēja. Tā kā viņi dzīvoja pilsētā un pašiem savas mantojuma zemes nebija, tad pie “Lūķerniekiem” Valkas pagasta Pedelē viņi tika zemju privatizācijas rezultāta. Nekādu māju tad jau tur vairs nebija, saka Iveta, vien drupas, un viss bija jāsāk no nulles. Tāpēc viņi aktīvi izmantoja dažādās iespējas, kādas tika sniegtas zemnieku saimniecību attīstībai. Iveta ar smaidu saka, ka pat bēdīgi slaveno G-24 kredītu viņi ir saņēmuši un arī iespēju tikt pie meža. Viņa nemaz nav skaitījusi, cik projektu realizēts, bet to, ka no visa lielā daudzuma tikai viens nav apstiprināts, to gan viņa atceras. Nav jau arī liels pārsteigums par labajiem rezultātiem finansējuma piesaistē, jo viņa ir ekonomiste, kura ilgus gadus novada domē strādāja pie pašvaldības budžeta sastādīšanas. Visi trīs z/s “Luternieki” traktori, tieši tā viņa nosauca saimniecību, jo ļoti nepatika iegūtās māju vietas “Lūķernieki“ nosaukums, ir pirkti, piesaistot dažādu projektu līdzekļus. Šopavasar noslēgusies projekta realizācija pasākumā  “Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības”, par ko Ivetai liels prieks, jo uzbūvēta jauna siltumnīca, viņa atzīst, ka patiešām laba, un iegādāts papildu aprīkojums traktoram.

Tāda nopietnāka pašas saimniecība sāka veidoties, kad viņa iepazinās ar vīru Aini, tieši viņš bija iniciators ābeļu dārza stādīšanai un mazliet vēlāk kopā ar savu tēvu uzbūvēja pirmo nopietno siltumnīcu, kurā audzēt dažādus stādus un tomātus. Iveta atceras, ka 1996. gadā, piesaistot subsīdijas, tika iestādīts pirmais ābeļdārza hektārs. Nu jau 20 gadus ābeļdārza platība ir 5,6 ha, kas visi tiek aprūpēti, ievērojot integrētās augu audzēšanas metodes. Tieši integrētā augu audzēšana deva iespēju z/s “Luternieki” iesaistīties ES finansētā programmā “Piens un augļi skolai” jau tās pirmsākumos, kad tuvākā apkārtnē viņi bija vieni no retajiem, kuri piegādāja ābolus skolām. Tas tiek darīts joprojām, bet, mainoties programmas nosacījumiem, tas kļūst arvien sarežģītāk. Iveta stāsta, ka nu jau daļu ābeļdārza sāk atjaunot, jo 20 gadi puspundura ābelēm ir pieklājīgs mūžs un, ja sākumā stādījuši izlases veidā pa atsevišķam kokam, tad tagad jau izlemts, ka jāatjauno pa rindām. Ābeles jāmaina ne tikai tāpēc, ka tās fiziski novecojušās, bet arī tāpēc, ka mainījies pieprasījums un sākotnējās šķirnes (‘Sinap Orlovskij’, ‘Auksis’, ‘Zarja Alatau’, ‘Antejs’ u.c.) jāpapildina ar tagad aktuālām jaunām šķirnēm (‘Alwa’, ‘Liberti’, ‘Eksotika’ u.c.), tās saimnieki izvēlas iegādāties “Pūres Dārzos”, jo ir pārbaudīta stādu kvalitāte un tie  labi iedzīvojas. Svarīgs ir arī ābolu augļa lielums, jo, lai izpildītu nosacījumus augļu piegādei skolām, ābolam jābūt noteiktā svarā un arī garšas īpašībām jāatbilst, ir svarīgi, lai skolēniem garšotu. Tomēr ļoti nozīmīgu daļu ābolu Iveta joprojām realizē tiešajā tirdzniecībā, tāpēc arī tiek audzēts daudz ziemas ābolu, kuru uzglabāšanai saimnieki uzcēluši noliktavu. Nu jau divus gadus, kopš ir realizēts LEADER+ projekts “Lauksaimniecības produktu pārstrāde”, kas tika iesniegts VRG “Ziemeļgauja”, ir paplašināti saimniecības darbības virzieni un notiek  jaunu produktu – ābolu sulu un citu augļu un dārzeņu sulu – ražošana. Lai ābolu sulu papildinātu ar atšķirīgām garšām, augļu dārzā aug arī ķirši, plūmes un bumbieres. Ābolu sulas tiek fasētas glītās 3 litru pakās, kas ir ļoti ērtas lietošanā.

Lai tirgus galds būtu ar lielāku daudzveidību, šogad pirmo reizi iestādīti sīpoli un ir arī pirmā pašaudzēto ķiploku raža, vēl pagājušajā gadā Iveta ir palīdzējusi iztirgot citu zemnieku audzētos ķiplokus, bet šogad jau tirgo pati savus. Viss jau neiet tik gludi, to Iveta saka par šogad iestādītajiem sīksīpoliņiem, kuru stādāmais materiāls pirkts tepat veikalā, un lielākā daļa sīpolu uzziedējuši.

Jauna nozare – putnkopība

Arī jaunā nozare putnkopība tā pa īstam vēl jāapgūst. Mazliet skumji, Iveta saka, ka šogad nācās atteikties no vēl viena LEADER+ projekta īstenošanas, kurā bija plānots iegādāties kaltēšanas iekārtas, lai ražotu sukādes un arī īpaši fasētus kaltētus garšaugus, kurus būtu iespējams burciņās papildināt, kā tas noskatīts apmeklējumā Polijā. Tieši viskarstākajā darba laikā – pavasarī – notika projekta izskatīšana un tika prasīti dažādi papildinājumi projekta apstiprināšanai Lauku atbalsta dienestā. Vienkārši nepietika laika, teic Iveta, bet varbūt nebija vēl īstais laiks, to sakot viņa domā par to, ka tas bija viņas dēlu izlolots projekts, jo par prieku mammai 20 gadus vecie dvīņi Artis un Mareks, kuri, ieguvuši izglītību (viens ir datortehniķis, bet otrs Smiltenes tehnikumā ieguvis ceļu būves speciālista arodu), atgriezušies mājās un izteikuši vēlmi saimniekot un palīdzēt.

Dēliem – jaunas idejas

Kā jau jauni cilvēki, viņi nāk ar jaunām idejām, kuras pamazām tiek realizētas, Iveta smaida, runājot par to ka Artis kā dzimšanas dienas dāvanu palūdzis zemeņu stādus, un nu “Luternieku” saimniecībā atkal augs zemenes. Mareks vēl meklē savu ogu kultūru, tieši tāpēc kopā ar LLKC Cēsu biroju devās apmeklēt integrētos augļu un ogu audzētājus pasākumā “Saimniecību un mežu apmeklējumu nodrošināšana”. Pēc pirmās dienas apmeklējumiem ir liela varbūtība, ka tiks stādītas krūmmellenes, un ļoti iespējams, ka mūsu pusē būs vēl viena vīna darītava, bet tas plānos.

Labprāt dalās ar savu pieredzi

“Luterniekos” izaudzētais tiek realizēts tikai un vienīgi Valkā, Ivetai palīdz arī mamma, kura tirgojas Valkas tirgū, bet tur ir mazāks pieprasījums nekā pie lielveikala, kaut gan galvenie pircēji no Igaunijas labprāt apmeklē abas vietas. Pircēji, kuri pienāk pie Ivetas stenda, nāk ar dažādām vēlmēm, ne vienmēr tā ir iegādāties produkciju, dažs grib tikai parunāties, un Iveta atceras nupat notikušu sarunu ar pensionēto fizikas skolotāju Mariju Gobu, kura atgriezusies pie viņas pēc veikala apmeklējuma un jautājusi, vai viņa zina, kas bija pats labākais? Tas, ka viņas ir parunājušās. Nevar nepamanīt, ka no Ivetas staro miers un prieks par to, ko viņa dara, un pat pircēji ir teikuši, ka var redzēt – viņa ir laimīgs cilvēks, jo dara to, kas patīk. No savas puses gribu aicināt kolēģus, kuri veido maršrutus saimniecību apmeklējumiem, ja brauciens ir uz Valkas pusi, noteikti piesakieties apmeklēt z/s “Luternieki”, jo Iveta Markova ir zinoša tajā, ko dara, un labprāt dalās ar savu pieredzi.

Valda Empele,
LLKC Valkas konsultāciju biroja uzņēmējdarbības konsultante