Latvijas garša rodas Snēpelē

Pēdējā laikā palielinājusies interese par netradicionālām nozarēm lauksaimniecībā. Viena no jaunām nozarēm ir Āfrikas strausu audzēšana. Latvijā tikai 2003. gadā sākta strausu audzēšana ar mērķi iegūt gaļu, ādas un cāļus ganāmpulka pavairošanai. Tas notiek arī strausu audzētavā “Nornieki”, kas atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā.

Lielākā strausu audzētava Latvijā

Saimniecība “Nornieki “dibināta 2011. gadā un no parastas piemājas saimniecības izaugusi par lielāko strausu audzētavu Latvijā. Saimniecības pamatnodarbošanās ir Āfrikas strausu audzēšana un pārstrāde ar zīmolu “Baudi”.  Fermā saimnieko Pēteris Gobzemis un Anda Šīmane. Viņi strādā arī algotu darbu, tādēļ ikdienas darbus paveic kopēja Inga. Liela palīdze fermā ir saimnieku meita Guste, kura šogad uzsāks skolas gaitas. Viņa zinās pastāstīt visu par Āfrikas būru šķirnes kazām, kas ir vēl viens nākotnes biznesa virziens fermā. Saimniecības apsaimniekotā platība ir par mazu, lai pelnītu ar tradicionālo lauksaimniecību, tādēļ radās doma par netradicionālu nozari ar augstu pievienoto vērtību.      

Radinieki bija pamēģinājuši audzēt strausus. Ģimenei šī ideja šķita interesanta un pievilcīga, un 2011. gadā tā nopirka sešas strausu ģimenes. Putni dzīvo ģimenēs – katram kungam divas vai trīs dāmas. Putnu mītne un pastaigu aploki uzcelti, piesaistot Eiropas fondu līdzekļus. Katrai ģimenei savs aploks. Atsevišķi iekārtotas inkubācijas telpas un telpas tikko dzimušiem cālīšiem. Kamēr putni vēl mazi, tiem nepieciešama īpaša aprūpe un siltums. Pieaugušiem putniem sals nekaitē, nepieciešama tikai sausa kūts. Tie labi panes Latvijas klimatu. Saimniekus pamatoti var uzskatīt par nozares celmlaužiem. Putnu skaits pieaudzis līdz 123 pieaugušiem putniem. Plašās un pamatīgās zināšanas iegūtas, pašiem mācoties, braucot pēc pieredzes pie citiem saimniekiem un jaunās atziņas pārbaudot savā saimniecībā. Viss notiekošais tiek dokumentēts, uzskaitīta katra izdētā ola un tās tālākais izlietojums. Šogad viena mātīte gadā vidēji izdēj 43 olas. Šo rādītāju vajadzētu uzlabot. Izkopjot šķirnes ganāmpulku, mērķis ir no katras mātītes iegūt 80 olas.

Lielākā daļa barības tiek iepirkta no apkārt esošām saimniecībām, sajaucot to pēc pašu izstrādātas receptes, pievienojot piedevas un mikroelementus. Strausus audzē kaušanai. Mēnesī realizē piecus, sešus putnus.

Arī tūrisma pakalpojumi

Ievērojamu daļu no saimniecības ieņēmumiem veido tūrisma pakalpojumi. “Nornieki“ piedāvā gida pavadībā apmeklēt strausu fermu un baudīt Kurzemes dabas vienreizību. Apmeklējuma laikā iespējams nobaudīt ēdienus, kas gatavoti no strausu gaļas un desertu no strausu olām. Visdrošākā iespēja nogaršot strausu gaļu ir tieši saimniecībā. Bērniem un jauniešiem piedāvā darbu radošajās darbnīcās, katrs var izgatavot savu suvenīru. Saimniecību var apmeklēt gan lielās grupās, gan ar ģimeni vai individuāli. Saimniecības pārstāvja stāstījums ir tik aizraujošs, ka pāris stundas aizrit nemanot. Arī lielie putni pieraduši pie apmeklētājiem, izrāda interesi. Saimnieki ir savas nozares patrioti, labprāt dalās zināšanās par putnu audzēšanu un barošanu ar citiem interesentiem, pārdod vaislas putnus, ja kāds vēlas uzsākt vai paplašināt strausu audzēšanu. Produkciju un pakalpojumus aktīvi reklamē sociālajos tīklos.

Populāri kļūst izmantot strausu taukus kosmētikā. Saimniecība plāno, izmantojot Eiropas fondu atbalstu, ierīkot nelielu ražotni krēmu un ziepju ražošanai. Lieli ieguldījumi jāparedz recepšu izstrādei, gatavā produkta analīzēm un mārketingam.

Pārdošana ar zīmolu “Baudi”

Produkcijas pārstrādi un realizāciju organizē un vada paši saimnieki, kā arī sadarbojas ar SIA “Alias products”, kuras niša ir ekskluzīvo gaļas gardumu un citu veselīgu produktu ražošana un pārdošana ar zīmolu “Baudi”. “Alias products” ir receptūras izstrādātājs un procesa virzītājs, arī produkcijas realizētājs. Receptes vispirms tiek apspriestas draugu lokā, jo vislabāk pārdot var to, kas pašam garšo.

Putnus kauj atzītā kautuvē Cēsīs. Tā gan atrodas tālu no saimniecības, bet pašreiz tā ir vienīgā atzītā putnu kautuve.  Desas gatavo cits atzīts gaļas pārstrādes uzņēmums. Visiem produkcijas veidiem – gan desām, gan konserviem nodrošināta augsta kvalitāte. Mazpazīstamu produktu pārdot iespējams, pareizi uzrunājot pircēju. Pirmais solis – organizēt degustāciju. SIA “Alias products” regulāri piedalās izstādēs “Riga Food” un Berlīnes Zaļajā nedēļā, organizē degustācijas un izskaidro pircējiem produktu labās īpašības. Uzņēmuma produkciju ar zīmolu “Baudi” var atrast veikalos “Rimi klēts”, ”Lāči”, ekoveikalos “Green life”, “Zaļā govs”, “Daba”, “Rāmkalni”, tirdzniecības centrā “Stockmann” un dažādos tirdziņos. Regulāri produkciju var iegādāties Kalnciema kvartāla tirdziņā Rīgā.

Lielākie sadarbības partneri ir Rīgas restorāni “International SV”, “Melnā bite” u. c. Bet Kurzemes pusē veselīgo un gardo strausa gaļu var nobaudīt Kuldīgā restorānā “Bangert's” un Pūres “Terasē”. Strausa gaļas gardumus var nopirkt arī internetveikalā.

Saņemts augsts starptautisks novērtējums

Neskatoties uz to, ka uzņēmums darbojas neilgu laiku, jau gūti atzīstami panākumi. Auksti kūpinātā 100% strausu desa saņēmusi augstāko novērtējumu pirmajā Starptautiskajā gaļas un desu festivālā 2014. gadā. Un tas bija tikai sākums, jo godalga festivālā iegūta arī pēc gada. Gluži tāpat kā izstādē “Riga Food”, kur to augstu novērtēja patērētāji.

Latvijā cilvēki arvien vairāk seko veselīgam dzīvesveidam un izvēlas vietējos produktus ar īstu garšu. Labs atradums gaļas cienītājiem ir cīsiņi, kuru sastāvā ir 100% strausa gaļas. Šo produktu iecienījušas māmiņas, kurām rūp savu bērnu veselība, jo desiņām netiek pievienotas nekādas piedevas, tādēļ tos var lietot arī alerģiski bērniņi.

“Iespējams, ka nākotnē strausa gaļa vairs nešķitīs eksotika, –  īstas garšas un veselīgu produktu baudītāji būs vairums Latvijas iedzīvotāju”, par to ir pārliecināti “Nornieku” saimnieki.

Par strausiem un to produkciju

Āfrikas strauss ir lielākais un smagākais nelidojošais putns. Tas sver līdz 130 kg, tēviņi ir smagāki nekā mātītes un pieauguši sasniedz pat 150 kg. Pateicoties garām kājām un kaklam, strausa galva atrodas apmēram 2 metrus virs zemes, tas var labi novērot apkārtni un laikus pamanīt briesmas. Strausam ir vislielākās acis no sauszemes dzīvniekiem. Vienas acs diametrs ir 5 cm, bet abas acis kopā sver vairāk nekā smadzenes, savus saimniekus tas nepazīst. Pateicoties turēšanai mājas apstākļos un kopēju uzmanīgai attieksmei, putni kļuvuši saprātīgāki un paklausīgāki. Putniem ir laba redze un dzirde. Tiem ir lielākā putnu ola, kas sver 1,5–2 kg.

Strausam ir garas, spēcīgas kājas, skrienot tas var sasniegt ātrumu līdz 70 km stundā un pārvarēt 1,5 m augstus šķēršļus. Strausa spērienu bieži salīdzina ar zirga spērienu, tas var savainot un pat nogalināt gan ienaidnieku, gan kopēju. Briesmu gadījumā putni kļūst agresīvi. Putni labi panes Latvijas ziemas, lielāka uzmanība jāvelta mazuļiem, kas tikko izšķīlušies. Strauss ir neprognozējams, bet skaists putns. Strausu audzēšana līdz šim nav bijusi populāra nozare. Tās uzsākšanai nepieciešamas lielas investīcijas vaislas materiāla iegādei un aploku celtniecībai.

Strausus audzē gaļas un olu ieguvei, izmantojama ir āda un spalvas, arī olu čaumalas. Var sacīt, ka produkcija ir viss putns.

Gaļa ir diētisks produkts. Tā satur daudz dzelzs un magnija un ir visliesākā gaļa ar lielu olbaltumu saturu. Strausa gaļa ir laba alternatīva citiem gaļas veidiem. Pazīstami šefpavāri to dēvē par nākotnes gaļu.

No olas apmēram 1 kg sastāda dzeltenums. Olas izmanto gan omletes pagatavošanai, gan konditorejas izstrādājumiem. Čaumalas ir ļoti biezas un cietas, lai olu pārsistu, jāizmanto palīglīdzekļi. Olu čaumalas izmanto dažādu dekoru un suvenīru izgatavošanai.

Āda pēc kvalitatīvām īpašībām ir pielīdzināma ziloņa vai čūskas ādai. Tā ir gluda, izturīga, ar īpašu zīmējumu, kas padara izstrādājumus oriģinālus. Ādu izmanto apavu, apģērbu un suvenīru izgatavošanā.

Spalvas senatnē bija galvenais produkts, kura dēļ sāka audzēt strausus fermās. Spalvas bija modes prece dāmu cepurēm un vēdekļiem. Vērtīgākās skaitās spalvas ar baltu kontūru. Lielākās un vērtīgākās spalvas atrodas tēviņa spārna pirmajā rindā. To garums var sasniegt 70 cm garumu un 30 cm platumu. Mainoties apģērbu un aksesuāru modei, pieprasījums pēc strausa spalvām samazinājies.

Inese Blūma, LLKC Kuldīgas novada lauku attīstības konsultante