Lauksaimniecības kooperatīvi – efektīvākais modelis reģionos

Kas palīdz augt un attīstīties mazām un vidējām saimniecībām? Mazām un vidējām saimniecībām reģionos vislabākos rezultātus iespējams sasniegt, kļūstot par kāda lauksaimniecības kooperatīva biedru. Kooperatīvs ir ideāls risinājums arī meža īpašniekiem, kas palīdz ar meža sakopšanu, uzturēšanu vai izaudzētās koksnes pārdošanu. Pērn 51 atbilstīgā kooperatīva kopējais apgrozījums pārsniedzis 450 miljonus eiro, salīdzinot ar 436 miljoniem eiro gadu iepriekš.

Galvenie ieguvumi, iestājoties kooperatīvā:

• saimniekošanai nepieciešamie materiāli un izejvielas par zemākajām cenām;
• nodrošināts realizācijas tirgus un augstākas cenas par saražoto produkciju;
• pieredzes apmaiņa, izglītošanās, atpūtas, kultūras un izklaides iespējas;
• iepirktās produkcijas pārstrādes iespējas;
• stabilitāte un peļņa ilgtermiņā.

Neskatoties uz to, ka valstī kopumā lauksaimnieku skaits ar katru gadu samazinās, kooperatīvu biedru skaits pieaug. 2018. gadā 4846 juridiskas un fiziskas personas bija kooperatīvos, bet 2019. gadā to biedru skaits pārsniedza jau 5000 slieksni – 5108 lauksaimnieki un mežsaimnieki bija pievienojušies kooperatīviem. 

Kooperatīvs pieder biedriem

Kooperatīvā sabiedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kuras nolūks ir veicināt biedru kopīgo ekonomisko interešu efektīvu īstenošanu. Tā ir biedriem kopīgi piederoša un demokrātiski pārvaldīta sabiedrība – kļūstot par kooperatīva biedru, saimniecība vienlaikus kļūst par kooperatīva līdzīpašnieku ar tiesībām un pienākumiem iesaistīties un līdzdarboties kooperatīva pārvaldīšanā. Līdzīgi domājošas personas apvienojas kopīgo ekonomisko, sociālo un kulturālo interešu realizācijai. Viena no svarīgākajām kooperatīvu atšķirībām no citām uzņēmējdarbības formām – biedru sapulcē katram biedram neatkarīgi no tam piederošo paju skaita ir viena balss.

Biedrības “Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija” valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons:

“Dalība kooperatīvā dod lielāku biznesa jaudu, un ieguvēju ir vairāk – visi kooperatīvu biedri. Piedevām kooperatīvs iziet cauri visām situācijām, palīdzot zemniekiem neražas gados. Kamēr būs lauksaimnieki, būs arī kooperatīvi. Tā ir drošība, stabilitāte un peļņa ilgtermiņā. Jāatceras, ka kooperatīvs vienmēr strādā priekš lauksaimnieka un viņa intereses vienmēr ir pirmajā vietā. Caur kooperāciju tiek veicināta arī vietējā ekonomika, jo viss nopelnītais paliek tepat Latvijā.”

Efektīvākais modelis

Lauksaimniecības kooperatīvi ir efektīvākais sadarbības modelis reģionos, kurš palīdz ar saražotās produkcijas realizāciju un pārstrādi, kā arī izejvielu apgādi ražošanas nodrošināšanai, kas ir īpaši aktuāli mazām un vidējām saimniecībām. Kooperatīvi  biedriem nodrošina stabilitāti ienākumos. Tas ir lielisks risinājums lauksaimniekiem, kas zina, kā izaudzēt, bet nezina, kā izdevīgāk pārdot un kā ieekonomēt uz izejvielu iegādi.

Kooperatīvi ir 100% Latvijas uzņēmumi. Piemēram, graudkopībā kooperatīvi ir TOP uzņēmumi valstī un faktiski vienīgie vietējā kapitāla uzņēmumi. Dalība kooperatīvā dod lielāku tirgus jaudu un plašākas iespējas produkciju realizēt ārpus Latvijas. Kooperatīvi palīdz augt un attīstīties, organizējot apmācības, veicot biedru izglītošanu, sniedzot konsultācijas, strādājot pie kvalitātes celšanas, nodrošinot pieredzes apmaiņu.

Nauris Smirnovs, ZS “Pumpuri” saimnieks, LPKS “LATRAPS” biedrs:

“Pievienošanās kooperatīvam mainīja manu dzīvi. Iestājoties kooperatīvā, bijām vāja saimniecība. Mēs par graudiem saņemam pasaules līmeņa cenu, savukārt minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus pērkam par zemākajām cenām. Kooperatīvā strādāšana ir ļoti viegla, un tas palīdz ietaupīt arī daudz laika. Visa pamatā ir pašu darbs, bet veiksmes atslēga ir kooperācija. Mans ieteikums būtu iestāties kādā kooperatīvā.

Konsultāciju par jauna kooperatīva dibināšanu, kā arī informāciju par iespējām pievienoties esošajiem var saņemt biedrībā “Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija” – www.llka.lv.