Mācāmies būt radoši kopā ar Daigu Reiņikovu!

Dzīves ritms prasa no cilvēka būt elastīgam un gatavam pārmaiņām, pastāvīgi papildināt zināšanas un attīstīt prasmes, lai varētu būt veiksmīgs uzņēmējs vai iekļauties darba tirgū. Tajā pat laikā cilvēki grib dzīvot interesanti un piepildīti, tāpēc citi dodas baudīt iespējas, ko var gūt ārzemēs, bet citi tās meklē un gūst tepat – Latvijas novados. Kā būt radošam, aktīvam, darbīgam, izglītotam uzņēmējam un vienlaikus piepildīt savus sapņus, to devos noskaidrot uz Jēkabpils novada Krustpils pagasta “Spuņģēniem” pie Daigas Reiņikovas.

Kā viss sākās

Daiga pirms trim gadiem – 2021. gada martā – izveidojusi  savu uzņēmumu SIA “Ceramic with Soul”. Vēl gadu iepriekš viņa sāka nodarboties ar keramiku, izmantojot zīmolu “DR keramika”. Kāds bijis ceļš līdz “keramikai ar dvēseli”, runājam Daigas darbnīcā pie kafijas tases, visapkārt viņas veidotie darbi,  un katram no tiem ir savs stāsts. Bet šoreiz par keramiķes Daigas Reiņikovas stāstu, kurš aizsācies viņas dzimtajā pilsētā Madonā. Tur septiņus gadus (no 2. līdz 9. klasei) Bērnu un jauniešu centrā pie Māra Karlsona apguvusi keramikas pamatus. Taču vēlāk izvēlējusies mācīties par grāmatvedi, strādājusi algotu darbu. Nu jau desmit gadu viņas dzīvesvieta ir Jēkabpils pusē.

Jēkabpils novada Vīpes pagastā darbojas Amatniecības centrs “Māzers”, un Daiga kopā ar ģimeni aizbrauca paskatīties, ko tur dara. Pēc 20 gadiem viņa uzvirpoja pirmo bļodu, atdzima bērnības sajūta, un viņa saprata, cik labi toreiz jutās, darbojoties ar mālu. Daiga atzīst, ka māls ir unikāla lieta, tas atrod to, kas katram ir vajadzīgs: spēja atslēgties no uzmācīgām domām, jo prasa nepārtrauktu uzmanību; tiek izbaudīts radošais process, nedomājot par galarezultātu; tā ir sazemēšanās metode stresa un trauksmes brīdī; un tas ir arī veids, kā nopelnīt.

Izbraukāt uz “Māzeru” bija diezgan sarežģīti, gribējās savu darbnīcu. Krustpils pagastā bija tukšas telpas, ko pašvaldība iznomāja. Tā tas arī sākās! Sekoja pašmācība – dažādi kursi, dalība Start-Up programmā, mārketinga un reklāmas apgūšana. Patlaban darbnīcā kā “reklāmas sejas” darbojas bērni Keita un Arvis. Tagad, mācoties pie Edgara Untāla, Daiga soli pa solim cenšas sasniegt savu nākamo izaugsmes līmeni. Viņa saka: “Nav tas gadsimts, kad varam sēdēt un gaidīt, ir jābūt soli priekšā. Jāaug visu laiku. Visu laiku jāmācās!”

Vērtības

Ikdienā bieži dzirdam kritiku par pārmaiņām, kas ienāk visās nozarēs, arī laukos. Taču šajā straujajā un notikumiem pārbagātajā laikā uzņēmēju konkurētspēja ir atkarīga no attieksmes pret jauno lietu kārtību. Ir jāmainās, bet kas jāsaglabā? Daiga uzskata, ka tas ir viss dabiskais, materiāli, ko izmantojam ikdienā, ģimeniskas vērtības, kopābūšana. Svarīgi, lai katrā vietā un lietā ap mums būtu dvēsele. Mākslīgās plastmasas lietās un masu produkcijā tās nav. Māls ir unikāls, tas piešķir ēdienam dabisko aromātu, saglabā uzturvērtību. Nevar izveidot divus pilnīgi identiskus traukus. Pat, ja mālu nosver un visu dara vienādi, tie būs tikai ļoti līdzīgi.

“Ģimenē mums ir katram savas ikdienā lietojamas lietas, jo katrs mēs esam atšķirīgi, tētim – lielākas, bērniem – mazākas. Mums ir kā lāču ģimenei, kad ir jāatzīstas – kurš ēda no manas bļodiņas,” nosmej Daiga.

Gatavojot savus darbus, viņai raksturīgi tas, ka labāko atdod (pārdod, dāvina) citam, jo tas ir – vēlēt otram labu. Mājās nonākot pārējie, kurus krāsns nav pažēlojusi. Bet tie esot ar savu stāstu, jo krāsnī notiek pārsteigumi – glazūra nav iznākusi tādā krāsā, kā gaidīts, vai tajā ir plaisa. Daigai patīk jokot: “Mājās nonāk pieredzējušākie trauki, bet tie nav sliktākie, tiem ir pieredze!”

Ja kādam vajadzīga dāvana, Daiga gan pati dāvina savus darbus, gan aicina arī citus izvēlēties un atbalstīt vietējos meistarus, jo katrs izstrādājums nes sevī meistara aizrautību, un kopā ar iegādāto dāvanu ir mīlestība un neatkārtojamas emocijas. Tiem, kas meklē idejas oriģinālai dāvanai, keramiķe aicina pašiem radīt ko īpašu viņas keramikas darbnīcā.

Visos savos darbības virzienos Daiga seko savām vērtībām.

Darbības virzieni

Pirmais, bet šobrīd ne galvenais darbības virziens ir keramikas darbu izgatavošana. Sākumā tie bija dažādi trauki, sadzīves un dekoratīvi priekšmeti, kurus pārdeva tirdziņos vai uz vietas darbnīcā.

Par pieredzi tirdziņos keramiķei nav patīkamas atmiņas. Tika ieguldīts liels darbs, lai produkciju iepakotu, nogādātu, sakārtotu savā stendā, bet blakus kāds tirgoja ārzemju masu produkciju. Gribējās, lai šie tirdziņi būtu kas īpašs, svētki, lai amatnieki būtu vienuviet centrā. Tomēr viņas darbi tika pamanīti, radās pasūtījumi. Zinot konkrētas vēlmes, apjomus, strādāt bija vieglāk, jo laiks nebija jātērē nelietderīgi. Radās doma realizēt LEADER projektu, lai uzlabotu aprīkojumu. Viens no projekta virzieniem bija kremācijas urnas. Tās darbnīcā ir apskatāmas – baltas un melnas, bet var pasūtīt pēc katra vēlmēm. Šobrīd tās vēl cilvēki maz izmanto. Piedāvājums tiek dažādots arī citādi, arvien tiek meklēts kas jauns. Daiga darbnīcas skatlogā rāda pirmo izveidoto strūklaku, interesanti izskatās savulaik populārās sienas vāzes variants.

Otrs darbības virziens ir meistarklases un apmācību nodarbības. Tās ir gan individuālas, gan grupu vai ģimenes, gan pieaugušajiem, gan skolēniem. Grupu lielums ir seši, septiņi  cilvēki, lai varētu katram pieiet un individuāli pateikt, kā darīt, lai radītu sapratni, kā māls strādā. Tad darbs sagādā prieku gan keramiķei, gan dalībniekiem. Daiga aicina uz Ģimenes Māla dienu, tā ir iespēja visai ģimenei pavadīt laiku kopā, mācoties ko jaunu. “DR Keramika” piedāvātajās meistarklasēs dalībnieki var iemācīties virpošanas un veidošanas noslēpumus.

Keramiķei patīk strādāt ar bērniem, jo viņi ir ieinteresēti un atsaucīgi. 80% dalībnieku jautā, vai var nākt vēlreiz, vai var paņemt līdzi klases biedru, draugu vai draudzeni. Bērni darbnīcā jūtas labi, te viņi var attīstīt savu radošumu, to apzināties un izmantot vēlāk gan skolā, gan citās situācijās. Bērniem neaizmirstams piedzīvojums keramikas darbnīcā ir “Māla stāsti: no idejas līdz mākslas darbam”, kas ir daļa no “Latvijas skolas somas” projekta. Tā ietvaros ir piešķirts Izglītības un zinātnes ministrijas finansējums, lai ikvienam bērnam dotu iespēju piedzīvot un izbaudīt kultūru klātienē, izejot ārpus mācību priekšmetu ietvara, tā veidojot izpratni par sabiedrības vērtībām.

Trešais darbības virziens ir izbraukumi uz bērnudārziem, skolēnu nometnēm. Katrs dalībnieks neatkarīgi no prasmēm var brīvi izpausties. Darbs ar dabīgu materiālu, jaunrades spēju attīstīšana un pašizpausme ir būtiski bērnu attīstībai. Māla veidošanas nodarbībās pašiem mazākajiem ieteicamais vecums ir 3–5gadi, viņi trenē savas rokas un pirkstus, kas ir būtiski, lai attīstītu rakstīšanas spējas un citas prasmes. Māla veidošana prasa bērniem koncentrēties uz uzdevumu un attīsta šīs spējas. Nodarbības grupās piedāvā bērniem iespēju mācīties sadarboties, dalīties un izteikt savas domas citiem. Katram paša veidotais izstrādājums kļūst par mīļu atmiņu.

Keramika sniedz iespēju izteikties

Sarunas nobeigumā ar Daigu Reiņikovu runājam par to, kas ir māksla, mākslinieks. Vai mākslinieks ir cilvēks ar Mākslas akadēmijas diplomu un gadiem krātu pieredzi? Vai par tādu var kļūt katrs, kas rada savus darbus ar mīlestību, radoši, ieliekot tajā savu dvēseli un personīgu pieskārienu, kas rada sajūtas un stāstu par cilvēka attieksmi pret dabu, mākslu, dzīvi. Kāds domās citādi, kāds, tāpat kā Daiga, ka keramika ir kas vairāk – tā ir daudzveidīga, estētiska un dod iespēju izteikties, izpaust radošumu. Daiga aicina visus: “Mācamies būt radoši!”

Anita Putka,
LLKC Jēkabpils biroja uzņēmējdarbības konsultante

Foto: Anita Putka