Mājražotāji gūst pieredzi Ērgļos

Sadarbība dažādu teritoriju mājražotājiem palīdz izzināt, ieraudzīt, mācīties vairāk kopā, kā katram to darot atsevišķi. Jau pirms četriem gadiem, sadarbojoties vairākām vietējās rīcības grupām projekta “ABC vietējiem ražotājiem”, ietvaros satikās Cēsu un Madonas puses mājražotāji un amatnieki, lai sasparotos, lai ar saviem ražojumiem izietu tirgū, gūtu starptautisku pieredzi tirdziņos. Šogad LLKC Cēsu un Madonas nodaļu mājražotāju grupas ļaudis kopīgi tikušies, mācījušies, guvuši pieredzi Raunā un nupat Ērgļos.

Ērgļu pusē pietiek dažādu gleznainu pakalnu, līkumotu ceļu un atraktīvu, apņēmīgu cilvēku.

“Kandžas laboratorija”

Mārča Feldberga un “Kandžas laboratorijas” attīstības pieredze sākusies 2004. gadā, kad Mārcis, strādājot Rīgā par frizieri, izlēmis iegādāt laukos īpašumu. Vieta skaista, bagāta ar pakalniem, ilgāku laiku bijusi pamesta. Bija nepieciešama  ilgstoša kopšana, ieguldījumi, ideju īstenošana. Rūpīgi piestrādājot, defekti kļūst par efektiem. Sētas malā aug diži 21 m augsti saldie ķirši, smaidoša sena kļava, velosipēds, kas izaudzis kopā ar egli...  Dabas takas, ērču un karūsu ķeršanas čempionāti, čigānu pirts un Latvijā mazākā alkohola ražotne. Īpaši celtā apaļas formas ražotnītē rūpīgi pārdomāta tautā pazīstama produkta gatavošana. Pievilcīgi piesātināts vietējo augu uzlējumu degustācijas piedāvājums.  Kvalitatīva pakalpojuma snieguma paraugstunda.

Ērgļu stacija ar peronu bez sliedēm

Māris Olte saka: “Visu mūžu esmu darījis to, ko vēlos. Man ir svarīgs vietējais.  NVO ir vienīgais veids, kā sabiedrība veiksmīgi komunicē ar organizācijām”. Tā veidojusies biedrība “Ērgļu sirds”.  Saskaņā ar Vietējās attīstības stratēģiju un biedrību “Madonas novada fonds” tiek piesaistīts LEADER projektu  finansējums. Tuvumā plānots kempings. Bijušajā stacijas ēkā pēc brīža durvis vērs tūrisma informācijas centrs, vēlāk būs restorāniņš – cilvēkiem, kas bauda vietējo.  “Mēs esam inteliģenti laucinieki ar saimnieka saprašanu,” saka Māris. Senās stacijas logos mirdz krāsaini stikliņi kā seno saimnieku māju verandās.  “Cilvēki dzīvē var dažādi griezties, līdz nonāk pie pamatvērtībām, – mums ir svarīga šī zeme, ūdeņi, kalni un purvi, un visvairāk mūsdienās cilvēkiem trūkst iespēju izrunāties. Šī stacija tiek veidota kā tikšanās vieta.”

Bonijas siers

Santa Lasmane-Radzvilaviča nav klasiska lauku iedzīvotāja. Lēmums pārcelties no pilsētas uz laukiem savulaik bijis spontāns. Sākts ar kursiem aitu pārraudzībā un 50 aitu ganāmpulka pieskatīšanu. Radoša nodarbe, ja pirms tam dzīva aita nebija satikta. Pusgada laikā ieguvusi pamatīgu, arī sūru praksi. Beidzoties aitkopībai, Santa sadedzinājusi savus gumijas zābakus, – nekad vairs tā, pa dubļiem... Taču, dzīvojot dzīvoklī, darboties gribai kļuvis šauri, un nākamajā mājvietā Jumurdā nolēmusi audzēt vīngliemežus. Taču ne viss, kas der frančiem, piestāv Jumurdai.  Sekoja pāris bišu saimes un 150 truši.  Tad pie draudzenes pagaršots kazas piens. “Tā nekas, garšīgs,” atceras Santa. Viņa sāka ar trim kazām, nedēļas laikā iemanījusies arī slaukšanas prasmē. Kad piena un kazu kļuva vairāk, sākās eksperimenti siera gatavošanā. Šobrīd ir 80 slaucamu kazu un ražotnē top visdažādākie sieri – klasiskie, kūpinātie, grilētie, marinētie, ar dažādu garšvielu piedevām. Pircējus piesaista dažādība.

Seminārs par interneta mārketingu

Dalībnieki aktīvi iesaistījās seminārā ”Sociālo tīklu nozīme un interneta marketings vietējo ražotāju uzņēmējdarbības attīstībai”. Toms Bergs, sociālo tīklu eksperts, uzsvēra: katram produktam, uzņēmumam ir sava auditorija. Tas rūpīgi jāizvērtē. Interese rodas, ja ļauj ieskatīties sava produkta “virtuvē”, ja ražotājs spēj aizraut tīklu lietotāju, likt piedalīties procesā. Vidēji cilvēki reklāmas video vēro tikai dažas sekundes. Tagad ir steidzīgs laiks. Uzreiz, pirmajās sekundēs jāspēj pateikt galveno. Būtiski, lai sociālo tīklu vēstījumi būtu pieejami arī mobilajos telefonos.

Jumurdas pagasta “Viesakas”

Jumurdas pagasta “Viesakās” jau ilgstoši saimnieko Gunta Cunska un Agris Klimanovs. Viņu apsaimniekotā zemes platība jau tuvojas trim tūkstošiem hektāru. Pēdējos gados bez savvaļas dzīvnieku audzēšanas uzsākta Šarolē šķirnes gaļas liellopu audzēšana un gaļas pārstrāde. Saimnieki ir laukus sertificējuši pārejas periodā uz bioloģisko saimniekošanu. Pārstrādes iekārtas gādātas pamazām, vispirms izzinot iespējas un izvēloties piedāvājumu dažādās izstādēs. Saimniecībā izveidota medījumu un citas gaļas pirmapstrādes telpa, pašlaik tapšanas tiek veidota pārstrādes telpa. Iekārtas ir jaudīgas. Pieejama dziļā saldēšana, gaļas atplēvošana, smalcināšana, gaļas sadale dažādos gabaliņos, arī kūpināšana, gatavināšana, vītināšana. Konsultācijas par produktu gatavošanas tehnoloģiju sniedz pārtikas tehnologs no Šveices. Saimnieks uzsver, ka ir svarīgi, lai izejviela būtu kvalitatīva, tad arī pārstrādes rezultāts būs teicams.

Saimnieces brīvā laika aizraušanās ir medību muzeja pilnveide. Rūpīgs darbs un augsta kvalitāte it visā ir šo saimnieku vizītkarte.

Seminārs organizēts, sadarbojoties Madonas nodaļai, Cēsu nodaļai un   biedrībai "Madonas novada fonds".

Dace Kalniņa,

LLKC Cēsu konsultāciju biroja vadītāja