Māra gatavo gardas sukādes

Preiļu pusē ir daudz drosmīgu un uzņēmīgu jauniešu, kuri attīsta savu uzņēmējdarbību. Viens no veiksmīgiem uzņēmējdarbības piemēriem ir Māra Ziemele. Izglītību jaunā sieviete ieguvusi kā vides pārvaldības speciāliste, bet jau studiju gados sapratusi, ka viņas vieta ir laukos. Māra atradusi sev tīkamu nodarbi – sākusi ražot sukādes, sīrupus un meža ogu ievārījumus.

Ideja par augļu sukādēm tika noskatīta pirms diviem gadiem, kad mājupceļā no studijām Rīgā tika piestāts šosejas Rīga – Daugavpils malā esošajā veikaliņā, kur uzmanību piesaistīja “Rāmkalnu” krāsainās sukādes. Mārai uzreiz bija skaidrs, ka ir vērts pamēģināt izgatavot ko līdzīgu. Viņa teic, tās bijušas oktobra beigas, kad mājās bijuši atrodami tikai āboli, bet tas neatturēja izmēģināt ideju praksē. Tomēr, lai uzsāktu ražot ābolu sukādes citu patēriņam, sākumā bija jāiegūst informācija, ar ko vispār sākt, ko un kā pareizi darīt. Izrādījās, ka process nemaz nebija tik vienkāršs, kā sākumā šķita. Pieejamā informācija latviešu valodā bija ļoti niecīga, un liela daļa zināšanu tika apgūta pašmācības ceļā – eksperimentējot. Neatlaidīgi mēģinot, tika atrasta īstā sukāžu ražošanas tehnoloģija. Sukāžu ražošanas process ir laikietilpīgs. Lai tiktu pie gatavās produkcijas, ir jāiegulda milzum daudz darba un laika. Vispirms āboli jānovāc, jānomazgā, jānomizo, jāsagriež gabaliņos, jāapber ar cukuru un jātur hermētiski noslēgtā traukā, līdz izdalās sīrups. Vidēji no diviem kilogramiem ābolu tiek saražoti 100 grami sukāžu. Jāpiebilst arī tas, ka sukādes tiek gatavotas no mājās audzētiem augļiem un dārzeņiem. 

Sukādēm krāsu piešķir mājas vīns

Ābolu apstrādes process jāveic pēc iespējas ātrāk, jo nevienam no mums nepatīk tumši, brūni āboli, kas zaudējuši savu izskatu. Lai sukādēm piešķirtu īpašu nokrāsu, āboli tiek mērcēti mājās gatavotā upeņu vīnā. Pēc tam āboli tiek žāvēti, fasēti un tirgoti pircējam. Īpaši tiek padomāts arī par šokolādes kārumniekiem, jo tiek piedāvāts produkts, kurā sukādes tiek mērcētas šokolādē. Māra nemitīgi domā par produkcijas dažādošanu un bezatlikumu ražošanas procesa nodrošināšanu, kas veidotu pilnvērtīgu ražošanas ciklu.

Top arī sīrups, domāts par miziņu pārstrādi

Viens no šī procesa blakusproduktiem ir ābolu sīrups. Tā kā produkts ir jauns, pagaidām iedzīvotāju interese par sīrupu nav liela, bet tas ir vērtīgs un vitamīniem bagāts produkts, kam, lai iekarotu tirgu, nepieciešama plašāka popularizēšana un reklāma. Šobrīd netiek pārstrādātas ābolu mizas, bet par to izmantošanas iespējām arī tiek domāts, jo tieši miziņās slēpjas liels vitamīnu un citu vērtīgo vielu daudzums.

Tas, kā ābolu mizas, iespējams, tiks pārstrādātas vai kādā produktā tās tiks izmantotas, lai pagaidām paliek noslēpums. Vasaras laikā Māra aktīvi nodarbojas ar meža ogu lasīšanu un gatavo ievārījumus, kas ir bagātīgs vitamīnu avots ziemas periodā. Produkcija tiek piedāvāta vietējos gadatirgos, tiešās pirkšanas pulciņā un, sazinoties individuāli ar potenciālajiem klientiem. Lai veicinātu produkcijas atpazīstamību reģionā un noietu, tika izdomāts produkcijas zīmols “Pš Pš”, ievietots paziņojums facebook.com vietnē, kā arī informācija ievietota Preiļu un Riebiņu tūrisma informācijas centra informatīvajā materiālā. Produkcijas noieta veicināšanai tiek domāts par tās piedāvājumu vietējiem veikaliem. Nākotnē tiek iecerēta augļu dārza paplašināšana, sortimenta dažādošana un bioloģiskās ražošanas metožu ieviešana.

Ieteikumi potenciālajiem mājražotājiem

Māra teic, ka katram ir jāatrod sava darbības joma, un jādara tas, kas patīk un izdodas. Savukārt sukāžu ražošana ir niša, kurai nav nepieciešami lieli finanšu un kapitāla ieguldījumi, galvenais ir pacietība, uzņēmība darboties un attīstīties. Tā kā produkcijas ražošanas process ir tikai sākuma stadijā, daudz ir jāmācās un jādomā par efektīvākiem risinājumiem un produkcijas sortimenta dažādošanas iespējām. Attīstot savu uzņēmējdarbību, pats sev esi saimnieks, neesi ne no viena atkarīgs, un pats vari plānot savu laiku, apvienojot to ar studijām un pienākumiem ģimenē. Protams, mājražošanas produkcijas pārdošana dod ienākumus, kas rada stimulu augt un attīstīties.

Katrs sākums ir grūts, bet nevajag baidīties reģistrēties, atzīst Māra, jo process nav nemaz tik sarežģīts, kā sākumā domāts.  Pārtikas un veterinārā dienesta darbinieki ir atsaucīgi, sniedz ieteikumus un noderīgus padomus, kā laikus novērst dažādas nepilnības un trūkumus, lai tiktu nodrošināts atbilstošs ražošanas process.

Jolanta Augšpūle,

LLKC Preiļu konsultāciju biroja uzņēmējdarbības konsultante

Foto: no Māras Ziemeles personīgā arhīva