“Mētras” – hobijs ar pievienoto vērtību

Ogres novada zemnieku saimniecībā “Mētras” šogad ir bagātīga ķirbju raža, – dažādu krāsu un formu daudzveidībā tie sagūluši starp savām prāvajām lapām, vien no salnas tiem mazliet bail. Arī cidoniju raža šogad laba, jo sākuši ražot pērn iestādītie bioloģiskie stādi, kas iegādāti par projekta līdzekļiem – Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības, kas tapis ar LLKC Ogres biroja palīdzību.

Oktobra beigās Latvijā daudzās mājās, dārzos un uzņēmumos parādīsies tumsā spīdošas, mazliet biedējošas vai smieklīgas oranžas sejas, kas patiesībā ir viens no uzturvielām visbagātākajiem augļiem – ķirbis. Tas ir bagāts ar antioksidantiem un slimības atvairošiem vitamīniem, tāpēc nav domāts tikai grebšanai vien, bet nu jau tiek ierindots superfood jeb superproduktu kategorijā, kas īpaši aktuāli kļūst, sākoties vīrusu sezonai.

Krūmcidonijas arī ir bagātīgs vitamīnu avots – tajās ir apmēram trīs reizes vairāk C vitamīna nekā citronos, satur A, B1, B2, E un PP vitamīnus, kā arī minerālvielas, pektīnvielas, fruktozi, organiskās skābes, un tās ir dabisks antioksidants, kas stiprina imūnsistēmu un palīdz organismam pretoties infekcijas slimībām, spēcīgs līdzeklis vitalitātes stimulēšanai, uzlabo vielmaiņu, samazina holesterīna līmeni, stiprina sirdi un dara vēl daudzas labas lietas. Vēl saimniecībā sastopami vieni no pirmajiem Latvijas pavasara augiem – rabarberi, kas uzturvērtības, vitamīnu daudzuma un labās ietekmes uz veselību ziņā nemaz neatpaliek no ķirbjiem un cidonijām.

Šovasar “Mētras” lepojas ar bioloģiskās saimniecības statusa iegūšanu, līdz ar to saimniecībā izaugušie ķirbji un cidonijas nu ir ieskaitāmi bioloģiski audzētu produktu skaitā. Saimniekošana notiek saimnieka Ulda Širaka dzimtajās mājās un zemē Ciemupē, pašā Daugavas krastā, izmantojot tikai dabas sniegtos resursus, lai izaugušais būtu dabisks un saglabātu sevī maksimāli visu labo, ko tas var dot cilvēka organismam. Pirms pāris gadiem mamma daļu zemes nodeva dēla apsaimniekošanā, līdz ar to bija jādomā, ko darīt. Tā kā vienkārši audzēt zāli negribējās, radās doma par ieguldījumu ilggadīgos stādījumos,   un izvēle bija par labu cidonijām, kam pievienojās arī ķirbji. Tos sākumā bija paredzēts realizēt, vienkārši nododot izaugušo, bet, tā kā projekta ietvaros bija nosacījums un apņemšanās palielināt apgrozījumu, tad nācās domāt plašāk.

Izvēlas radīt maksimālu pievienoto vērtību

Tomēr lieli lauksaimnieciskās ražošanas apjomi nav tas, ko uz ko “Mētru” saimnieks Uldis tiecas. Abi ar dzīvesbiedri Ivetu (dažādos posmos palīdz arī jaunākā meita) izvēlas radīt maksimālu pievienoto vērtību, kvalitatīvi pārstrādājot izaudzēto – no algotā darba brīvajā laikā hobijs (kā saimnieki paši to dēvē) ir mājražošana ar zīmolu “Mētru gardumi”. Tas gan aizņem aizvien lielāku daļu laika un kļūst daļēji par dzīvesveidu, jo aizvien ir vēlme un entuziasms radīt ko jaunu, lai iepriecinātu un pārsteigtu gan savus klientus, gan izaicinātu paši sevi. Nu jau ģimenes mājas virtuve ir kļuvusi ražošanai par šauru, virtuves un noliktavas vajadzībām saskaņā ar visām higiēnas prasībām tiek pielāgota garāža, bet pirmie ražošanas mēģinājumi aizsākās,  savā cepeškrāsnī kaltējot sukādes sev pašiem un radiem, draugiem. Sekoja eksperimenti ar perfekta bezē radīšanu, tiem joprojām top aizvien jaunas piedevu variācijas. Pieaugot pieprasījumam un līdz ar to ražošanas apjomam, saimniecība iegādājās lielāku kaltēšanas iekārtu. Šovasar pēc daudzām neveiksmēm izdevās pagatavot jaunu produktu – zefīrus, bet tie tomēr dažādu apsvērumu dēļ nebija uz palikšanu ikdienas sortimentā. Nu jau “Mētru gardumu” produktu klāstā ir dažādu ogu čipsi, sēklu cepumi, pastilas, džemi, sīrupi, kā arī jaunums – cidoniju sula. Sīrupiem un sulai saimniecība vairs neizmanto plastmasas pudeles, bet ir pārgājusi pilnībā uz stiklu, arī pārējiem produktiem laika gaitā plānots atteikties no plastmasas iepakojuma, pārejot uz dabiskākiem materiāliem. Uldis atzīst, ka  klienti, kam īpaši rūp produktu, kā arī to iepakojuma augstā kvalitāte, ir z/s “Mētras” galvenā mērķauditorija un virzītājspēks, pārejot uz bioloģisko lauksaimniecību. Karsts cidoniju dzēriens ar upeņu piedevu (sagādāts īpašs termotrauks) ir šī rudens tirdziņu atklājums – salds dzēriens ar nelielu šķipsniņu kanēļa silda vēsā Latvijas rudens dienā. Gustavs (10 gadi): “Mammu, šis dzēriens ir labākais, ko esmu jebkad dzēris – 10 no 10, uzraksti kaut kur atsauksmi, lai visi zina par tādu dzērienu!”

Produkcijas noiets

Brīvdienas ģimene bieži pavada dažādos tuvākas un tālākas apkārtnes tirdziņos, kas ir viens no kanāliem, kur tiek realizēta galvenokārt pārstrādātā produkcija. Meklē “Mētru gardumu” zaļo nojumīti arī savas pilsētas tirdziņā! Saimniecība citiem pārstrādes uzņēmumiem, ēdināšanas iestādēm un privātpersonām pārdod arī izaudzēto produkciju (ķirbjus un cidonijas), kas pašu pārstrādes apjomiem ir par daudz. Vasarā “Mētru gardumi” ieguva “Tautas garšas” titulu LLKC rīkotajā reģionālajā pasākumā “Novada Garša”, savukārt septembra izskaņā veiksmīgi piedalījās noslēguma pasākumā “Nogaršo Latviju” Rīgā, Hanzas peronā. Vēl realizācija notiek dažādos veikalos (“Latvijas pērles”, “Garšas pietura”), kā arī ar tiešajiem pasūtījumiem sociālajos tīklos. “Mētru gardumi” ir aktīvi un pamanāmi sociālajā platformā Facebook, jo interneta vidē mūsdienās ir pieejams visplašākais patērētāju loks. Ieraksti top ļoti personiski, vēlreiz apliecinot, ka šis hobijs tiešām nemanot  kļuvis par dzīvesveidu gan darbdienu vakaros, gan brīvdienās, gan atvaļinājuma laikā, pat ārpus Latvijas.

Neapstājas pie sasniegtā

Sadarbībā ar LLKC Ogres biroju un Ogres tehnikuma dizaina un mākslas nodaļas audzēkņiem “Mētru gardumiem” šogad ir tapis jauns dizaina koncepts un iepakojums, kas palīdzējis kļūt vizuāli pievilcīgākiem savu pircēju acīs. Saimnieks Uldis piedalās dažādās biroja organizētās un arī citās mācībās sevis pilnveidei, plāno apgūt vēl potenciāli pieejamo Eiropas Savienības fondu finansējumu, vienmēr interesējas par jauno un savā saimniekošanā neapstājas pie sasniegtā.

Vai tev jau ir savs ķirbis izgrebšanai un gardumi, ar ko cienāt uz saldumiem kāros par mošķīšiem pārģērbušos kaimiņu bērnus?

Elīna Masteiko,

LLKC Ogres biroja uzņēmējdarbības konsultante

Foto: no Širaku ģimenes personīgā arhīva