Mūrnieku ģimenes saimnieko pārdomāti un zaļi

Paugurainā un skaistā dabas stūrītī – Zeltiņu pagastā, Alūksnes novadā – saimnieko Mūrnieku ģimenes: Normunds un Dace, Sigita un Edgars.

Normunds un Dace bioloģisko saimniecību “Auziņas” izveidoja 2006. gadā ar 11 ha lauksaimniecībā izmantojamo zemi, audzēja aitas. Pamazām tika pirkta zeme saimniecības paplašināšanai. Šobrīd apsaimnieko ap 600 ha, kur daļa ir īpašumā un daļa tiek nomāta. 

Saimniece Dace pēc profesijas ir mediķis, bet, sākot savu uzņēmējdarbību, vajadzēja pārkvalificēties par grāmatvedi. Viņa uzrakstījusi savai saimniecībai vairākus LAP projektus, kuru ietvaros iegādāti traktori, jaudīga lopbarības sagatavošanas un augsnes apstrādes tehnika. Dace savu palīdzību grāmatvedībā un projektu sagatavošanā neliedz citiem pagasta saimniekiem, kuri arī startējuši LAP projektos.

Apsaimniekotās platības atrodas ne tikai Zeltiņu pagastā, bet arī kaimiņpagastos – Kalncempjos un Alsviķos. Zeme apmēram 300 ha platībā ir atgūta, izcērtot krūmus un izraujot celmus. Šobrīd saimniecībā 70 ha audzē bioloģiskos rudzus. Graudus piegādā maizes ceptuvei “Ķelmēni“ Rankas pagastā. 40 ha aug bioloģiskās lopbarības auzas, pārējo zemes platību aizņem ganības un sētie zālāji. Lopbarība tiek izmantota savā saimniecībā, kā arī  pārdota citām bioloģiskajām saimniecībām.

Veiksmīgs pārmaiņu laiks

Saimniecībā 2010. gads bija pārmaiņu laiks, jo tika iegādātas pirmās 10 zīdītājgovis. Nu jau  ganāmpulks šo deviņu gadu laikā ir izaudzis līdz 110 zīdītājgovīm. Lai izkoptu un palielinātu ganāmpulku, projekta ietvaros tika iepirktas grūsnas Limuzīnas šķirnes teles. Saimniecībā lielākoties audzē Limuzīna šķirnes gaļas lopus, taču ir arī Šarolē un Angusa šķirnes lopi. Starp govīm ganās arī saimniecībā iepirktie vaislas buļļi – divi Limuzīnas, viens Angusa šķirnes bullis. No Lietuvas tika atvests Aubraka šķirnes bullis, kurš ir viens no retajiem Latvijā. Saimnieks ir apmierināts ar šo izvēli, jo Aubraka šķirnes liellopi ir izturīgi un dzīvo ilgi. Tos iespējams turēt āra apstākļos visu gadu, pieticīgas prasības pret barību, laba ganību izmantošana un ļoti labs augšanas potenciāls. Efektīvas ēdināšanas beigu posmā barības patēriņš ir salīdzinoši zems. Saimnieks Normunds nesaprot, kāpēc Latvijā zemnieki lielākoties izvēlas audzēt Šarolē šķirnes liellopus, kuriem ir augstākas prasības ēdināšanā, kā arī  apgrūtinātas dzemdības. Saimnieki ievērojuši, ka kaimiņvalstī Lietuvā vairākumā audzē Limuzīnas un Angusa šķirnes liellopus.

Meita Sigita ar vīru Edgaru 2016. gadā pēc LLU absolvēšanas sāka  saimniekošanu  “Auziņās”. Patlaban Normundam un Dacei ir saimniecība “Jaunlaimiņi”, visi darbi tiek darīti kopīgi, nedalot saimniecības. Galvenos darbus koordinē pats saimnieks Normunds. Dace veic saimniecību grāmatvedību, pieskata govis atnešanās periodā un ganības. Sigita strādā savā specialitātē meža nozarē, kā arī audzina savus dēliņus Zemgu un Miķeli. Edgars pamatā strādā pie lopbarības sagatavošanas un lopu barošanas.

Katrs dara savu darbu

Normunds saka: “Mēs saimniekojam visi, katrs dara savu darbu, katrs pats zina, ko un kā darīt. Saimniecībā  ir viens  algots strādnieks – traktorists.”

Normunda un Daces dēls Raitis ar savu ģimeni saimnieko zemnieku saimniecībā “Ķelmēni”. Jaunākā meita Agate mācās Latvijas Universitātē.

Sigita un Agate ir “Zero Waste” aktīvistes, kas nozīmē “bezatkritumu dzīvesveidu”. Meitenes ne tikai savā ģimenē rūpējas par to, lai neradītu atkritumus, bet arī organizē izglītojošas aktivitātes pagasta bērniem un jauniešiem. Organizē erudīcijas spēli “Zelta prāti”. Abas māsas aktīvi iesaistās sporta klubā  “Zeltiņi”.

Dace ir Zeltiņu ev. lut. draudzes priekšniece. Viņas vadībā tiek organizēti labdarības koncerti Zeltiņu baznīcas atjaunošanai, veikti baznīcas apzaļumošanas darbi, kas ir pagasta neatņemama sastāvdaļa un izdaiļo pagasta centru.

Tuvākie nākotnes plāni ir zināmi – jāuzceļ govju atnešanās un teliņu novietne. Ja visi saimnieki Ziemeļvidzemē strādātu tik pārdomāti, saskaņoti un zaļi, nebūtu nekādas bēdas par emisijas kvotu pārsniegšanu, sakoptu apkārtējo vidi un Latvijas iedzīvotāju pārticību.

Vaira Vērse,

Alūksnes biroja lauku attīstības konsultante

Foto: no Mūrnieku ģimenes arhīva