No teorijas līdz prakstiskās pieredzes apgūšanai

LLKC Kuldīgas nodaļa jau septīto reizi rīkoja mācības jauniešiem uzņēmējdarbības veicināšanai. Zināšanu apguve tika organizēta trīs veidos – teorētiskā daļa semināros un lekcijās, savas idejas un izstrādātā biznesa plāna prezentācija un praktiskā pieredze, brauciena laikā tiekoties ar jauniešiem, kuri veiksmīgi uzsākuši un darbojās savā biznesā. Šogad mācību teorētiskā daļa notika Alsungā, jo lielākā interesentu daļa bija no Alsungas un Gudeniekiem.

Informatīvajā dienā klausītāji iepazinās ar mācību norisi un mērķiem, kā arī uzklausīja iepriekšējo gadu dalībnieku pieredzi pasākumā un konkursā “Laukiem būt!”. Sekoja piecas mācību dienas par dažādām uzņēmējdarbības uzsākšanai noderīgām tēmām. Divas dienas  Liepājas Universitātes lektors Uldis Diršļuks sniedza teorētiskas un praktiskas zināšanas no uzņēmējdarbības plānošanas līdz uzņēmuma dibināšanai, attīstot ideju un novērtējot to. Par labu ideju var kļūt ikviens darbs vai hobijs, kurš padodas vai patīk.

Aktivitātes noslēdzošais pasākums bija jauniešu biznesa ideju prezentācija. Kopumā tika prezentēti septiņi biznesa plāni. Jauniešiem idejas dažādas. Visās prezentācijās vērojama nopietna attieksme un vēlme veidot biznesu, ar laiku kļūstot par darba devējiem.

Neparastu ideju prezentēja Laura – vinila pārneses uzlīmju ražošana. No pirmo uzlīmju izgatavošanas jau pagājuši vairāki gadi. Iepazīta ražošanas tehnoloģija, iegādātas vajadzīgās iekārtas, izpētītas pārdošanas iespējas, apzināti klienti. Izvēlējušies paši sev būt par darba devēju, jo bieži vien algotā darba devējam nav intereses attīstīties. Kādēļ vajadzīgs produkts? Uzlīmes jebkuru lietu padara īpašu, atšķirīgu. Lielākā daļa produkta patērētāju ir ārzemēs. Konkurē ar individuālu pieeju un cenu. Sūtīšanai izmanto pasta pakalpojumus. Latvijā produkts nav plaši izplatīts.

Baiba pēc algota darba atgriezusies dzimtas mājās, novērtē lauku mieru un klusumu. Izdomājusi biznesu, kas neprasa ikdienas fizisko darbu, interesants darbs, izmantoti tiek saimniecības neizmantoti resursi – piemājas dīķi.  Ar vēžu audzēšanu Latvijā vēl nenodarbojas daudz ražotāju. Galvenie patērētāji – cilvēki, kuri pazīst šo garšu un vēlas, lai to nogaršo bērni. Piesardzīgi izsakās par reklāmu, tā saistīta ar drošību.

Attīstīt zivju audzēšanu piemājas dīķos nolēmis arī Rihards. Ideja tapusi pēdējā mēneša laikā. To pamudinājusi neadekvāti augstās kūpināto zivju cenas.

Ar zivkopību saistīta arī Laines un Uģa biznesa ideja – apsaimniekot makšķerēšanas dīķus, turpināt labiekārtot infrastruktūru, attīstīt lauku tūrismu.

Teiksmas bizness saistīts ar lavandu audzēšanu.

Mācību procesa pilnvērtīgam noslēgumam tika organizēts pieredzes apmaiņas brauciens pie dažādu nozaru uzņēmējiem Aizputes un Kazdangas pusē.

SIA “EKE serviss” ir ēdināšanas uzņēmums. Īpašniece Kristīne Baranauska atklāti pastāstīja par uzņēmuma veidošanu un darbību. Visgrūtākais posms ir tieši izšķiršanās uzsākt kaut ko jaunu un piesaistīt nepieciešamo sākuma kapitālu. Lielākais izaicinājuma periods bijis, kamēr viss iekustējās. Problēmas ir atrast kvalificētus, uzticamus darbiniekus. Visos ražošanas procesos iesaistās saimniece pati.

SIA “LAPKA HEMP” reģistrēts tikai gadu. Saimniecība nodarbojas ar kaņepju audzēšanu un produktu izstrādāšanu vecajā Aizputes Pilsmuižas krogā, kas atrodas blakus Aizputes Livonijas ordeņa pilsdrupām. Lai no mājražotāja kļūtu par ražotāju, SIA “Lapka Hemp” īpašnieks Arturs Lapka šogad iestājies Kuldīgas biznesa inkubatorā. Viņš izgatavo kaņepju tēju pēc tehnoloģijas, kādu neviens cits Latvijā pagaidām neizmanto. Interese par kaņepju audzēšanu radusies pēc tam, kad izlasījis par to izmantošanu mājas būvniecībai. Šo ideju vēl nav atmetis, pašlaik nopietni pievērsies tēju ražošanai. Gatavo fermentēto tēju. Lai iepazīstinātu ar produktu, viņš jau gadus trīs piedāvā novadīt kaņepju tējas ceremoniju. Turpmāk pievērsīsies iepakojuma dizainam. Apskatījām nomātās kroga telpas, kurās tiek rīkoti dažādi izklaides vakari vietējiem jauniešiem. “Ideju māju” veido un vada jaunieši. Viņiem pašiem ir iespēja noteikt, ko un kā darīt, sniedzot iespēju izvēlēties aktivitātes, kuras patiešām interesē un šķiet aktuālas. Ideju mājas vadītāja Ance Tīmane izrādīja gaumīgi iekārtotās telpas un pastāstīja par aktivitātēm un domes finansiālo atbalstu.

Uzņēmums “Mazliet elegances” piedāvā mājās gatavotus smalkus konditorejas izstrādājumus – franču makarūnus, eklērus, zefīrus, kūkas, kēksiņus un citus izstrādājumus no vietējo bioloģisko saimniecību izejvielām. Uzņēmuma labiekārtošanai izmantots  LEADER projekts. Mums pastāstīja par pieteikuma sagatavošanas un īstenošanas gaitu. Uzņēmums piedalījies izstādē “Rīga FOOD”,   labprāt dalījās novērojumos par pircēju vēlmēm. Tās ietekmē sezonalitāte. Vasarā, kad ir ogu laiks, viens no iecienītākajiem produktiem ir Pavlova ar svaigām ogām – avenēm, zemenēm, mellenēm un citām ogām. Rudens pusē iecienīti našķi no burkāniem un ķirbjiem. Meitenes īpaši piedomājušas pie gaumīga iepakojuma. Rokām gatavoto produkciju var pasniegt arī kā dāvanu.  Pasākuma noslēgumā Karīna un Ance atbildēja uz jautājumiem un cienāja visus ar savu produkciju.

Secinājumi

Uzņēmējdarbības uzsākšanai ir svarīgas iegūtās zināšanas.

Svarīgi iegūt jaunus draugus, kontaktus, uzzināt citu pieredzi.

Mācības notika Valsts Lauku tīkla aktivitātes “Atbalsts lauku jauniešiem uzņēmējdarbības veicināšanai” ietvaros.

Inese Blūma,  

LLKC Kuldīgas biroja lauku attīstības konsultante