Novadam svarīgs ir ikviens uzņēmējs

Guna Ķibere ir uzņēmējdarbības atbalsta speciāliste Valmieras novadā. Šajā sarunā – par to, kā tiek atbalstīti mājražotāji reģionā, apzinoties viņu nozīmi kopējā novada attīstībā. Guna pagājušā gada nogalē bija arī lektore LLKC Valkas biroja organizētajā seminārā un stāstīja par taupīgu saimniekošanu un jaunu, ekonomisku produktu radīšanu mājražošanā.

Pirms novadu apvienošanas Guna Ķibere pati bija mājražotāja un strādāja, lai veicinātu mājražotāju produkcijas realizāciju tirdziņos – gan uz vietas, gan sadarbības pilsētās Vācijā un pat Japānā, kā arī nodrošinot prezentācijas materiālus Rūjienas novada vajadzībām.

Mazie uzņēmēji ir darbīgi un radoši

Stāstot par vispārējo mazo uzņēmēju situāciju Valmieras novadā, Guna saka, ka cilvēki visā Latvijā un, it sevišķi Valmieras novadā, ir gana darbīgi un radoši. Valmieras novadā darbojas vairāk nekā 200 mājražotāju, kas ir ievērojams skaits, ja skatām visas Latvijas mērogā, tuvu 15 procentiem no visiem Latvijas mājražotājiem. Visplašāk pārstāvēta ir dārzeņu, augļu un ogu pārstrāde. Tad seko dažāda veida gaļas, desu un kūpinājumu, arī piena produktu, maizes un miltu izstrādājumu, medus produktu ražošana. Novadā plaši ir pārstāvētas arī audējas, adītājas, šuvējas, keramiķi, rotu gatavotāji un kokapstrādes meistari. Mazāk – ādas apstrādes meistari, kalēji un akmeņkaļi. Novadā sevišķi lepojas ar audēju un šuvēju prasmēm darināt autentiskus tautastērpus, par ko zina visā Latvijā. Novada mājražotāji ir izcili garšas un kvalitātes meistari, gan radot jaunus produktus, gan turpinot ražot pēc mūsu senču atstātā mantojuma receptēm, stāsta Guna Ķibere. Daudzi meistari veiksmīgi nodod savas prasmes jaunākai paaudzei. Pārtikas mājražotāji ir saņēmuši godalgas gan “Riga Food” izstādēs, gan “Novada Garšas” konkursos. Arī jaunizveidotajai “Valmieras novada gada balvai uzņēmējdarbībā” viena no desmit nominācijām ir “Gada mājražotājs”. To saņēma Rūjienas pusē visiem labi zināmie –  Sandra Vilne un Egons Vilnis (zīmols “Sandriņas ievārījumi”). Goda rakstu šajā nominācijā saņēma Zita Petrušēviča (“Rada Zita”), kura gatavo ievārījumus un sīrupus no augiem, ogām un augļiem. Savukārt vēl viens goda raksts mazo ražotāju nominācijā – keramiķei Lindai Zeltai (“Vidusmeži”).

Vietējās kopienas virzītājspēks

Ikviens mazais uzņēmējs ir skrūvīte sarežģītā mehānismā, ko mēs saucam par vietējās kopienas virzītājspēku. Tie ir tie darbīgie cilvēki, kuri rada īpašus produktus, paši sev darbavietu, nodarbina savus ģimenes locekļus un bieži iesaista arī savus kaimiņus un radus, ja ir sezonas vai tirgus laiks. Vietējā kopiena ar savu mazo uzņēmēju, mājražotāju, amatnieku, lauku saimniecību lepojas, sevišķi, kad atbrauc viesi.

Pirms reģionālās reformas katrā mazajā novadā bija sava kārtība, kā tika atbalstīti mazie uzņēmēji. Daudzviet bija uzņēmējdarbības speciālisti un lauku konsultanti, kuri atbildīgi veica savu darbu, par to liecina lielais mājražotāju, amatnieku un mazo lauku saimniecību skaits. Tika izveidotas Tautas lietišķās mākslas studijas, amatnieku un uzņēmēju biedrības, domubiedru grupas, kuras katrs novads atbalstīja gan ar telpām, gan produkcijas realizāciju – tika iepirkti novada suvenīri, organizēta realizācija ārzemēs, visbiežāk sadraudzības pilsētās, rīkoti vietējie tirdziņi, mācību kursi, pieredzes braucieni. Visi mazie novadi bija izveidojuši katrs savu sistēmu uzņēmēju gada balvu izvērtēšanā un piešķiršanā. Es teiktu, ka visi darīja, ko spēja, lai mazie uzņēmēji justos labi, tāpēc tagad kopējā lielajā Valmieras novadā nav jāizdomā nekas jauns, tikai jāizvērtē un jāpārņem labākais no esošā atbalsta veidiem.

Mazais uzņēmējs ir “cilvēks orķestris”

Novadam ir svarīgs ikviens uzņēmējs, gan mazs, gan liels. Es pat teiktu, ka svarīgs katrs, kurš kaut ko ražo vai rada. Mazais uzņēmējs ir “cilvēks orķestris”, jo viņš ir viss vienā – idejas ģenerators, projektu rakstītājs, grāmatvedis, menedžeris, likumu pārzinātājs, krāvējs, pārdevējs, šoferis un sociālo tīklu administrators. Viņam nav atvaļinājuma, vēl viņam irjāseko līdzi likumu izmaiņām, valsts iestāžu kontrolēm, nemitīgai sava piedāvājuma dažādošanai un inovāciju ieviešanai. Stādieties priekšā šo darbu apjomu – es patiešām apbrīnoju ikvienu mazo uzņēmēju mūsu valstī, tā Guna.

Runājot par to, kā pašvaldība var atbalstīt tos, kuri gatavojas uzsākt uzņēmējdarbību, Guna saka, ka jautājumu var būt daudz un dažādi, un katram atšķirīgi, līdz ar to var noderēt gan pašvaldības speciālistu, gan iestāžu sniegtās konsultācijas, piemēram, informācija un konsultācijas uzņēmējdarbības uzsākšanai sniedz Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) par biznesa plāna izveidi, biznesa inkubatoriem Latvijas reģionos, semināriem un atbalsta iespējām. Tāpat nozīmīgs ir arī LLKC atbalsts, ne tikai sadarbība ar konsultantu, bet arī visnotaļ noderīgais tā izdevums “Ceļvedis mājražošanā”, kas var būt kā pirmais informācijas avots. Atsaucīgi ir PVD Ziemeļvidzemes pārvaldes darbinieki, kuri atbild par noteikumu ievērošanu pārtikas apritē. 

Atbalsts dažādos jautājumos

Valmieras pašvaldībā ir izveidota Kapitāla pārvaldības un uzņēmējdarbības atbalsta nodaļa, kurā strādā divi uzņēmējdarbības atbalsta speciālisti. Pēc palīdzības dažādos jautājumos var vērsties jebkurš uzņēmējs: lielie, vidējie, mazie uzņēmumi un mājražotāji. Novadā izveidota atbalsta programma “Zīle”. Programmas kopējais gada budžets ir 80 000 EUR, kas sadalīts  50 000 EUR inovācijām, bet  30 000 EUR startam. Tiek piešķirti arī dažādi nekustamā īpašuma atvieglojumi. Izveidota mobilā lietotne “Valmiera”, kas ir pašvaldības veidots instruments uzņēmējdarbības atbalstam, iedzīvotāju informēšanai un iesaistei.

Vēl viens nozīmīgs atbalsts uzņēmējiem, īpaši jaunajiem, ir biedrības “Valmieras Attīstības aģentūras” paspārnē izveidotā “Koprades darbnīca DARE”, tā ir kā personīgā darba studija, kura atvērta ikvienam interesentam. Šeit pieejamas modernas iekārtas, lai varētu strādāt pie jauniem un radošiem projektiem. Veikt 3D skenēšanu un drukāt ar 3D printeriem, izmantot  termopresi vai sublimācijas iekārtu, griezt ar lāzergriezēju vai ploteri, frēzēt, šūt, līmēt, lodēt, fotografēt vai strādāt ar grafiskā dizaina un rasēšanas programmām un daudz ko citu. Tie ir instrumenti un tehniskais atbalsts, lai uzņēmējs var strādāt pie jauniem  un radošiem projektiem vai arī pārbaudīt savas idejas dzīvotspēju, uzreiz neiegādājoties dārgas iekārtas. DARE veic arī citas aktivitātes, februārī tur notika “Ideju tirdziņš” ar nosaukumu “Koprade: Eksperimentālā improvizācija“ ar aicinājumu – tikties, sarunāties, diskutēt un svinēt. Tika aicināti  sanākt kopā uzņēmēji, mājražotāji, radošie entuziasti, mākslinieki, izglītības nozares pārstāvji, skolēni un studenti.

Izveidoti Hanzas namiņi

Vēl viena no aktivitātēm vietējo ražotāju atbalstam ir Valmieras centrā  izvietotie Hanzas namiņi, kuros ir astoņas tirdzniecības vietas, vietējiem ražotājiem to izmantošana ir bez maksas. Guna Ķibere gan atzīst, ka lielas piekrišanas tiem nav, acīmredzot pie vainas ir vieta, kur tie atrodas, kas nav gājēju iecienīta, tāpēc tiek lemts, par namiņu pārvietošanu, lai to izmantošana būtu intensīvāka.

Valmieras pašvaldība iesaistījusies projektā REKO Valmiera, kas ir tiešās tirdzniecības modelis – ērts veids, kā iegādāties vietējo zemnieku un mājražotāju produktus. Vajag atbalstīt savējos, vienlaikus rūpējoties par sevi, lietojot kvalitatīvus pārtikas produktus.

Uzņēmējdarbībai nepieciešamā informācija vienuviet

Lai atvieglotu mazo uzņēmēju ikdienu, Guna rūpējas, lai visa uzņēmējdarbībai vajadzīgā informācija būtu pieejama vienuviet. Tieši patlaban notiek darbs pie Valmieras novada mājaslapas sadaļas “Uzņēmējdarbība” apakšsadaļas ”Mājražošana Valmieras novadā” pilnveidošanas, lai to papildinātu ar trūkstošo un aktuālo informāciju: https://www.valmierasnovads.lv/attistiba/uznemejdarbiba/majrazotaji-valmieras-novada/ No papildinātās mājaslapas versijas ir vairākas saites, kuras tieši aizved pie informācijas par mājražošanu, gan uz oficiālajām valsts organizāciju saitēm, gan uz labiem paskaidrojošiem rakstiem citos portālos. Šeit gribu vērsties pie saviem kolēģiem un pārējiem interesentiem, kuri meklē uzņēmējus un vietas, ko apmeklēt, lai gūtu iedvesmu savam darbam un attīstībai. Šķirklī “Mājražotāji Valmieras novadā” ir apkopota informācija par konkrētiem ražotājiem un viņu piedāvājumu. Lai būtu vieglāk orientēties, kur tad atrodas interesējošais uzņēmējs, visa informācija ir sadalīta pa “apvienībām”, kuru teritorijas kopums ir novadi, kuri iekļāvās  Valmieras novadā, piem., “Rūjienas apvienība”. Arī uzņēmējiem no citiem novadiem var būt noderīga šeit atrodamā  informācija, ne tikai vispārīgā sadaļa. Tiem, kuri ir gatavi doties uz tirdziņiem Valmieras novadā un piedāvāt savu produkciju, šeit  ir pieejams kalendārs visam 2023. gadam ar plānotajiem tirdziņiem, tā var laikus plānot dalību tajos. Turpat pieejama interaktīvā karte, kurā sniegta informācija par saimniecībām, kas uzņem viesus, un par amatnieku un mājražotāju meistarklašu vietām.

Iespējams piedalīties pašvaldības projektos

Ne jau tikai informācijas ievietošana Valmieras novada mājaslapā ir atbalsts novada mazajiem uzņēmējiem. Viņiem ir iespēja arī apvienoties dažādos pašvaldības projektos, vai arī pašiem veidot biedrības. Runājot ar Gunu Ķiberi par to, cik svarīgi ir uzņēmējiem apvienoties, viņa saka, ka tas ir ļoti individuāli. Ir uzņēmēji, kuri grib būt ļoti neatkarīgi un darboties paši, un ir uzņēmēji, kuri labprāt vēlas iesaistīties biedrībās un organizētās nozaru grupās. Tas ir pilnīgi normāli un, pirms iesaistīties, katrs izvērtē – cik katram tas ir izdevīgi, un kāds no tā būs labums.

Spriežot ar Gunu par šī brīža ekonomisko situāciju, viņa saka, ka nav jau tā, ka viss ir tik rožaini, arī Valmieras novada mājražotāji izjūt pieaugošo energoresursu, degvielas un pārtikas ražošanai nepieciešamo izejvielu cenu celšanos. Tāpēc mājražotāji un mazie pārtikas ražotāji ar bažām raugās nākotnē – ir jārēķina un jāizlemj, vai atteikties no kādas produkcijas daļas, vai samazināt ražošanas apjomu, vai mēģināt rast citas izejas no situācijas.

Sulu, zāļu tēju, sukāžu un sīrupu cenas pagaidām nedaudz ir mainījušās, bet ievērojami dārgāka kļuvusi gaļa, siers, zivis un maize. Uzņēmēja izaicinājums šobrīd ir, kā pie augošajām cenām noturēt pircēju uzmanību, kā piesaistīt jaunus un kā izdzīvot pie tik liela energoresursu un izejvielu cenu kāpuma. Paredzams, ka daudzi  nokļūs finansiālās grūtībās. Īpaši smagi tas skars amatniekus un mājražotājus Latvijas reģionos.  

Uzņēmējdarbības uzsākšanai nepieciešams starta kapitāls

Lai uzsāktu uzņēmējdarbību, ir vajadzīgs starta kapitāls, bet bankas ir piesardzīgas aizdevumu izsniegšanā. Vēl pie mīnusiem varu minēt augstos nodokļus, apgrozāmo līdzekļu un darbinieku trūkumu, telpu īrēšanu vai pirkšanu, augsto konkurenci un nu jau arī izejmateriālu trūkumu un to dārdzību. Saskaroties ar visiem šiem izaicinājumiem, daudziem nolaižas rokas, jo uz drīzu peļņu nevar cerēt.

Ideālas situācijas nav un tuvākā laikā arī nebūs. No pašvaldības puses turpināsim visu nupat iesākto – informēšanu, uzrunāšanu, iesaisti, ikdienas konsultācijas un vienkārši cilvēciskas sarunas, seminārus, pieredzes braucienus, atbalsta programmas uzņēmējdarbības uzsākšanai, tirdziņu organizēšanu, sadarbību ar visām pieejamām organizācijām un iestādēm, kas strādā uzņēmēju labā, dažādu projektu un ideju realizāciju, kur iesaistīti  mazie uzņēmēji, piemēram, jaunā novada suvenīru izgatavošana vai akcijas rīkošana “Pērc vietējo”. Svarīgi, lai par uzņēmēju uzzina, viņu ierauga un novērtē. Tādēļ turpinām sadarboties ar laikrakstu “Liesma” un ReTv, popularizējot mūsu mazos uzņēmējus un viņu ražotos produktus.

Uz jautājumu, vai pašvaldības atbalstam ir jau reāli rezultāti, Guna atbild: “Domāju, ka atbalstam vajadzētu būt jūtamam. Tas jājautā uzņēmējiem”. Tāpēc arī vaicāju divām Valmieras novada uzņēmējām, kā viņas vērtē novada atbalstu uzņēmējdarbībā.

Viedokļi

Sandra Vilne, mājražotāja, zīmols “Sandriņas ievārījumi” (Rūjienas apvienība):

“Ļoti novērtēju novada atbalstu mājražotājiem. Katru nedēļu saņemam e-pastu ar aktuālo informāciju par jaunumiem un plānotajiem pasākumiem. Pašiem jau nemaz nebūtu laika un arī zināšanu atrast visu nepieciešamo. Esam pieraduši, ka mūs uzrunā piedalīties kādā pasākumā, un mēs labprāt atsaucamies, gan novada aktivitātēm, gan arī vietējās Rūjienas biedrības “Rūzeles” pasākumiem. Piedalāmies tirdziņos, ko organizē novads un, stāvot blakus citiem novada mājražotājiem, nejūtamies kā konkurenti, bet gan kā kolēģi. Nezinu, vai kaut kur ir labāk, bet mums ir labi.”

Lāsma Kiļupe, SIA “Zarupi”, zīmols “Granberry” (Brenguļu, Kauguru un Trikātas apvienība):

“Mazajā Beverīnas novadā bija citādāk darboties, paši bijām nodibinājuši biedrību “Beverīnas amatnieki”, lai kopā realizētu saražoto, sākuma “uzrāviens” bija labs, tāpat, kā Valmieras novada tiešās tirdzniecības projekts “REKO”, kas nu jau vairs nedarbojas ar tādu jaudu. Ja man ir divi pasūtījumi nedēļā, tad nav jēgas. Pie lielā novadā ir jāpierod, bet jāteic, ka novads ļoti aktīvi izdara pasūtījumus un ņem preci dažādiem pasākumiem, kas ir ļoti patīkami, paldies viņiem par to, un, protams, informācija, kura ir pieejama mājaslapā un tiek atsūtīta arī uz e-pastiem, atvieglo darbu un plānošanu.”

Guna Ķibere aicina – atbalstīsim vietējos uzņēmējus, lauku saimniekus, mājražotājus un amatniekus.

Valda Empele,
LLKC Valkas konsultāciju biroja
uzņēmējdarbības konsultante

Foto: www.valmierasnovads.lv