Ozolnieku novada skolēni iepazīst uzņēmējdarbību laukos

Salgales pamatskolas skolēni 4. novembrī devās informatīvi izzinošā braucienā pie uzņēmējiem Jelgavas un Tērvetes novadā.

 Vispirms VLT pasākuma „Uzņēmējdarbības laukos popularizēšana vispārizglītojošajās skolās” ietvaros Jelgavas nodaļas lauku attīstības konsultante oktobrī apmeklēja Ozolnieku novada Salgales un Teteles pamatskolu, lai pastāstītu par nodarbošanās un saimniekošanas veidiem lauksaimniecībā un ne tikai. Pamatskolu skolēni noklausījās informatīvu lekciju par uzņēmējdarbības iespējām un nodarbošanās veidiem laukos. Informatīvās tikšanās otrajā daļā bija darbs grupās, kur skolēniem bija jāizdomā sava biznesa ideja un tā jāprezentē. Salgales pamatskolas skolēnu grupu biznesa idejas bija saistītas ar sēņu audzēšanu, graudkopību, apģērbu dizainu un šūšanu. Teteles pamatskolā savukārt – kokapstrāde, medus un tā produkti, karameles, saldumu ražošana, piena produktu ražošana un lauku tūrisms. Sekoja brauciens pie lauku uzņēmējiem. Tika apmeklēti trīs uzņēmumi, kuri darbojas dažādās nozarēs lauku teritorijās.

 Koka amatniecības uzņēmuma „Amatnieki”

 Pirmā apskates vieta bija kokapstrādes uzņēmums „Amatnieki” Sesavas pagastā. Darbnīcā ražo visu saimniecībā nepieciešamo – koka solus, galdus, pakaramos, virtuves piederumus, pirts baļļas, mucas, lieliskus suvenīrus no koka u. c. Koka amatniecības darbnīcas īpašnieks ir Dainis Lēgenbergs un viņa sieva Gaļina. Saimniece pastāstīja, ka bizness sācies pavisam nejauši, kad pirms daudziem gadiem Rīgas Centrāltirgū veiksmīgi izdevās notirgot Daiņa pirmo lielo pašdarināto svečturi.

Nodarboties ar koka amatniecību viņi uzsāka 1999. gadā, no pilsētas pārceļoties uz laukiem. Sākotnēji „Amatniekos” gatavoja dažādus virtuves piederumus, pakaramos, aizkaru stangas, bet nu jau pēc 15 darba gadiem uzņēmums var lepoties ar dažādiem sadzīves priekšmetiem, pirtīm, lapenēm, mēbelēm, guļbūvi un daudz ko citu.

Skolēniem tika parādīti darbībā dažādi kokapstrādes galdi un darbarīki. Vispirms varēja redzēt, kā tiek sagatavoti izejmateriāli tāšu grozu pīšanai. Tad visi devās uz pirts namiņu, kurā demonstrēja tāšu grozu pīšanas procesu un sagatavošanu. Skolēniem no malas šķita, ka tas ir vienkārši, bet pamēģinot tā vis nebija. Ir jāmācās, kā pareizi pīt, kā nostiprināt – tas viss ir roku darbs, un tā rodas pievienotā vērtība amatniecības priekšmetiem. Saimniece izrādīja noliktavas, kurās glabājas detaļas un gatavie ražojumi. Klāsts ir plašs, un ikvienam tur atradīsies kas saistošs un noderīgs. Skolēni bija ieinteresēti par koka izmantošanas un apstrādes iespējām.

 Tikšanās ar SIA „Tērvetes maize” īpašnieku

 Apmeklējām jaundibināto uzņēmumu „Tērvetes maize” Tērvetes pagastā. Maiznieka zellis Jānis Kurpnieks šī gada pavasarī uzsācis savu uzņēmējdarbību un mājas apstākļos cep rudzu maizi, saldskābmaizi, baltmaizi, dažādus cepumus un kliņģerus, piedāvā iespēju arī pašiem piedalīties maizes cepšanas procesā. Maiznieks pastāstīja par maizes gatavošanas procesu no graudiem līdz gatavam kukulim, kā arī par rudzu miltu un rudzu maizes vērtību.

„Tērvetes maize” saimnieks vien divus mēnešus regulāri brauc uz dažādiem tirgiem un pārdot mājās cepto maizi. Maize tiek cepta ik pa divām dienām, bet piektdienās cep plašāku klāstu – rudzu maizi, rudzu maizi ar žāvētiem augļiem, saldskābmaizi, cepumus, baltmaizi, baltmaizi ar žāvētiem tomātiem, lai tirgos būtu plašāks produktu klāsts. Vienā dienā izcep 150 kg maizes, viens rudzu maizes kukulis sver 8 kg. Saimnieks saka, ka izdodas iztirgot visu produkciju. Nedēļas beigās arī vietējie brauc pie maiznieka uz mājām, lai iegādātos svaigi ceptu maizi. Jānis Kurpnieks laipni gaida un uzņem ikvienu interesentu. Skolēni ar interesei klausījās stāstītajā un uzzināja maizes vērtību. Apmeklējumam tuvojoties beigām, saimnieks krāsnī ielika cepties baltmaizes kukulīšus. Skolēni bija gatavi gaidīt līdz maize izcepsies, lai to iegādātos siltu un zeltainu.

 Strausu fermas SIA „Ratites” apskate

 Trešā apskates vieta bija netradicionālā lauksaimniecība SIA „Ratites Glūdas pagastā. Dainis un Žanna Laugaļi te audzē strausus. Vienā aplokā atrodas jaunākie strausi, citā – jau trīs gadus vecie (pirmie saimniecības putni). Saimniece stāsta, ka strausu audzēšana prasa lielu darbu un zināšanas, un katru dienu var iemācīties kaut ko jaunu. Žanna skolēniem pastāstīja par strausu dzīvesveidu, īpašībām un uzsvēra to, ka uzskats „ka strausi ir dumji” ir mīts. Katrs putns atšķiras un ir īpašs. Uzsākot audzēt strausus, saimnieki bija drosmīgi, jo par šo putnu audzēšanu bija jāmeklē informācija, braucot pie citiem, kas ar to jau nodarbojas. Tas viņus aizrāva.

Skolēni uzzināja, kā strausus atpazīt – kurš ir puisis un kura meitene, var tikai pēc pāris mēnešiem. Pieaugušos putnus atšķir pēc krāsām – tēviņi ir melni, mātītes gaišākas. Saimniecībā vēl varēja apskatīt kaziņas un trušus. Skolēni bija priecīgi tik tuvu redzēt un pieskarties lielajiem putniem, daži saņēma arī draudzības knābienus no strausiem.

 Secinājumi

 VLT pasākums skolēniem, lai popularizētu uzņēmējdarbības iespējas lauku teritorijās, bija veiksmīgs un deva iespēju skolēniem iegūt papildu zināšanas. Teorētiskajā lekcijā, kā arī veicot praktisko uzdevumu, skolēni uzzināja, ar ko nodarbojas laukos, tādēļ kā loģisks turpinājums ir šādu braucienu organizēšana. Rezultātā skolēni arī dzīvē redz uzņēmējus, kuri ar savu aizrautību strādā un dzīvo laukos. Brauciena laikā tika apmeklēti dažādu nozaru uzņēmumi un iepazīti to darbības veidi. Skolēni interesējās un pārrunāja, kur var iegūt izglītību, lai nodarbotos, piemēram, ar kokapstrādi vai maizes cepšanu.

Pārrunājot ar audzinātājām šāda pasākuma un brauciena lietderību un saturu, secinu, ka bija interesanti ne tikai teorētiski, bet arī praktiski iepazīties ar lauku teritoriju uzņēmējiem. Audzināšanas stundās tiks pārrunāts brauciena laikā redzētais un dzirdētais.

 Izvēlētās apskates vietas bija saistošas gan puišiem, gan meitenēm. Koka apstrāde, maizes cepšana un strausu audzēšana līdz šim nebija skatītas no šāda skatupunkta – apmeklējot uzņēmumus un sarunājoties ar īpašniekiem. Audzinātājas atzina, ka izvēlētās saimniecības ir pozitīvs piemērs, kā uzsākt savu biznesu – no mazumiņa, bet ar ģimenes atbalstu viss var izdoties.

 Zane Rone,

LLKC Jelgavas nodaļas lauku attīstības konsultante

 Foto: Zane Rone