Papardes dziedinošā pirts

Mūsdienās arvien izplatītāka tendence ir veselīga dzīvesveida uzturēšana ar dabīgiem līdzekļiem. Sens miesas un dvēseles sakārtošanas līdzeklis ir pirts. Savs rokraksts un  gudrības ir gan katram pirtniekam, gan katram reģionam, un pavisam noteikti vērts aizbraukt iepazīt Latgales pirtniekus. Pirtiņa ar senām tradīcijām gaida Ludzas novada Mērdzenes pagasta Rūzoros.

Te pirtniece Ingūna Rauda nopērs simtgadīgā melnajā jeb dūmu pirtī, kam ir pat savs pirts gariņš, veca sieviņa, kurai garšo kraukšķīgi cepumi vai cukuriņš. Ingūna, būdama zemgaliete, meklējot savas saknes, atceļojusi uz Ludzas novada Mērdzeni, lai te, prom no ļaužu burzmas, rastu savu spēka vietu. “Es šajās mājās pēdējo reizi biju trīs gadu vecumā. Dzimusi esmu Zemgalē, augusi Rīgā, dzīvojusi Vidzemē. Un 2020. gada sākumā, kad mēs nekādi nevarējām iegādāties to īpašumu, kurā līdz šim dzīvojām, mans tētis teica, nu brauc taču uz Latgali, te ir tukšas mājas, kuras ir cēlis vecvectēvs, un kur mūžu ir nodzīvojis arī vectēvs ar vecmammu.”

Atgiežas dzimtas mājās Latgalē

“Šī doma nelika mieru, un pavasarī atbraucām vēl vienu reizi un, bija skaidrs, ka te ir jāpaliek,” tā saka Ingūna.

Pirtniece teic, ka viņai ir dziedinošā pirts, tāpēc ir tāds  nosaukums “Papardes dziedinošā pirts”, kur caur darbu ar dažādiem augiem, tautasdziesmām, senām tradīcijām un, sekojot iekšējai sajūtai, cilvēks spēj piekļūt tuvāk sev. Dziedinoša ķermenim ir katra pirts procedūra, ja tiek sekots līdzi cilvēka pašsajūtai procedūras laikā. Bet “Papardes dziedinošā pirts” ir vieta, kur dziedināts tiek ne tikai fiziskais ķermenis, bet pamatdarbs tiek veikts cilvēka smalkajos ķermeņos jeb enerģētiskajā laukā. Ingūnai ir Papardes spēks un zināšanas, spēja ieiet cilvēka enerģijas laukā un lasīt dziedināšanai nepieciešamo informāciju, izmantojot to pirts procedūrā. Paparde ir augs, kas savieno fizisko plānu jeb materiālo pasaules izpausmi ar Dievišķo lauku, tīro pirmsākuma enerģiju. Pirtī tiek izmantots plašs Latvijas augu klāsts. Pērtuvē var nest teju visus augus, kuri aug un zied mūsu pļavās, dārzos un pat mājas pagalmā. Augs no skata var būt gana necils, bet dziedinošās īpašības ir nenovērtējami lielas! Jāņem tik grozs agrā pavasarī un līdz vēlam rudenim ir, ko vākt un pirtī nest. Protams, daudz tiek izmantoti jau labi zināmie augi (raspodiņš, liepziedi, pelašķis, vīgrieze, kumelīte, vībotne, kliņģerīte, māllēpe, ievziedi, ceriņi u. c.), bet arī āmulis, bitene, tīruma kosa, gārsa, nātre, samtene, vārpata ar visām saknēm, kalme, vilku vāle, saulespuķe, panātre un daudzas citas. Tikai, pirms augu nest pērtuvē, vajag par šo augu palasīt kādā no daudzajām ārstniecības augu grāmatām vai internetā, jo ir augi, kuri ir indīgi vai veido apdeguma čūlas saulē. Ingūna augus lieto daudzveidīgi – skrubīšos, slotās, klājot uz lāvas, kvēpinot  pirti un augumu, klājot uz dziedināmajām ķermeņa vietām, pirts tējā. Tomēr augi ir tikai viens no dziedināšanas elementiem. Ingūna min, ka viņas pirtiņā darbojas ļoti laba un jaudīga komanda, jo pirts procedūrā viss ir dzīvs un mijiedarbīgs.

Apgūtas arī citu tautu tradīcijas

“Esmu mācījusies arī slāvu un citu tautu senās tradīcijas. Kā daudzkārt ir minējusi viena no manām skolotājām etnoloģe Ieva Ančevska, saliekot kopā citu tautu un baltu tradīciju mantojumu šajā Latvijas  kultūrvēstures kontekstā, tu saproti, kā var strādāt, jo šīm tradīcijām ir gana daudz kopīga un līdzīga, kas ļauj ieraudzīt iztrūkstošos informācijas gabaliņus, veidojot to vienā kopveselumā,” teic Ingūna.

Ir vasara, un šķiet, ka tieši tagad ir karstākā darba sezona pirtī, kad cilvēki ceļo, pļavas ir pilnas ar augiem un var siet svaigas pirts slotas. Bet ko pirtnieks dara ziemā? Ingūna saka, ka nav tādas pirts sezonas, jo cilvēki savu dzīvi dzīvo un atbildes meklē visu augu gadu. Un, ja problēma ir aktualizējusies, tad jautājums ir jārisina tieši tajā laikā neatkarīgi no gadalaika. Pašreiz pieraksts veidojas 2 mēnešus uz priekšu un pirts tiek kurināta gan darba dienās, gan brīvdienās. Visu pagājušo rudeni un ziemu bija pilnas rokas darba. Dienā gan var paņemt tikai vienu pirts rituālu (vienam cilvēkam vai pārim, var arī draudzenēm vai mammai ar meitu), melnā pirts ir jākurina no 3 līdz 5 stundām un visas ogles pirms procedūras jāizgrābj no krāsns. Pats pirts process ilgst 4–6 stundas. Tad pirts ir karstāka no sākuma un pamazām dziest. Daudz cilvēku savulaik ir guvuši nelāgu pieredzi tā saucamajās pasākuma pirtīs, kuras tika kurinātas ļoti karstas, sausas pirtis un lietots alkohols. No lielā sausā karstuma cilvēks var gūt apdegumus, sāp galva, ir slikta dūša.

Galvenais ir cilvēka drošības sajūta

Organismam ļoti patīkama un dziedinoša ir temperatūra no 60–75 grādiem, lai ķermenis pamazām uzsilst, poras atveras un sākas svīšanas process. Ingūna saka: “Ja cilvēks jūtas komfortabli, tad ir drošības sajūta. Tas savukārt ir būtiski, lai cilvēks atvērtos gan emocionāli, gan ķermeniski, un tikai tad ir iespējams dziedinošs process. Protams, būtiska ir dzesēšanās pirts laikā, kura arī var būt gana daudzveidīga. Ja cilvēks ir gatavs, tad ejam dīķī veldzēties, ziemā āliņģī, bet, ja nē, skaloju ar aukstu ūdeni pērtuvē uz lāvas. Cilvēka drošības sajūta ir pats svarīgākais pirts laikā.”

Jautāju, ko cilvēki biežāk brauc “sakārtot” – miesu vai dvēseli? Ingūna saka, ka tas nav būtiski, ar ko sākt, ķermeni vai dvēseli, jo viss ir saistīts. Ķermenis ar saslimšanām un traumām rāda mums tās jomas, kuras esam nolikuši malā nerisinātas emocionālā jomā. Ne vienmēr laiks dziedē visas rētas. Mēs ar tām iemācāmies sadzīvot un velkam smagumu sev līdzi, kamēr ķermenis vairs nevar turēt un mums saka “stop, dari kaut ko!” Atrisinot dvēseles līmenī kādu jautājumu, arī ķermenis dziedinās. Tikai jāatceras, ka pirtnieks ir tikai palīgs, kas atver durvis, lai cilvēks pats sevi var dziedināt. Ingūna uzsver, ka nedrīkst uzņemties atbildību ne par vienu cilvēku vai viņa dzīvi, bet par savu darbu gan.

Brauc no Latvijas un ārzemēm

Pie Ingūnas baudīt pirts rituālus brauc cilvēki no visiem Latvijas reģioniem. Vairs nav retums arī citu valstu iedzīvotāji, kuri izvēlas Ingūnas dziedinošās pirts pieskārienus. Ir bijuši ļaudis no Kanādas, Vācijas, Francijas, Itālijas, Spānijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Izraēlas un ASV.

Jautāju, kas ir lielākais gandarījums šajā darbā? Ingūna atminas daudzus dzīvē darītos darbus, strādājot gan par psihologu, skolotāju, merčendaizeri, direktora vietnieci, gaļas pārdevēju u. c. “Šim pirtnieka darbam ir vislielākā pievienotā vērtība, jo redzu reālu jēgu un ietekmi uz cilvēka dzīvi. Ir milzīgs prieks redzēt to gaismu un atvieglojumu, kas atspoguļojas cilvēka acīs pēc pirts. Bieži gaita un ķermeņa stāja ir pavisam cita. Cilvēki aiziet taisnām mugurām un smaidu sirdī. Un tad es esmu laimīga! Un mana atbildība ir izdarīt vienīgi vislabāko, kas cilvēkam nepieciešams. Man ir svarīgi, lai šim konkrētajam cilvēkam, kurš atbraucis izbaudīt manu dziedinošo pirti, aizbraucot ir par vienu bēdu mazāk, lai viņam ir vieglāk, lai viņš ir tuvāk sev.”

Pirtnieka darba pievienotā vērtība

Domājot par šī laika situāciju Latvijā un izaicinājumiem, Ingūna uzsver, ka patiesībā ir vienalga, kur tu fiziski atrodies! Svarīgi, lai mēs katrs savu darbu jebkurā jomā darītu vislabāk, tad vienmēr būsim pieprasīti sava amata meistari. Un tad fiziskai dzīves vietai vairs nav izšķirošās nozīmes. Arvien vairāk cilvēki saprot, ka aktīvā dzīve nenotiek tikai Rīgā, ap to vai lielām pilsētām. Rīgā cilvēki noskrienas pa darbiem, lai  atļautos baudīt visas pilsētas iespējas. Ļaudīm atbraucot uz laukiem, viņi rod sevī mieru un līdzsvaru.

Mērdzenes pagasta Rūzoros ir kā Brīvdabas muzejā: klēts, rija, apaļkoku grīda,  stelles, vērpjamais ratiņš, vienkoča vanniņa bērniņu vannošanai un, protams, melnā pirts. Pirtniece Ingūna Rauda papildina to Latgales novada bagātību, kas balstīta uz dabas vērtībām, tradīcijām un dzīvi saskaņā ar tām.

Beāte Narnicka,
LLKC Ludzas biroja uzņēmējdarbības konsultante

Foto: no Ingūnas Raudas arhīva