Pārvaldība uzņēmumos, tai skaitā kooperatīvos

Pārvaldība – ko ar to saprotam? Galvenais jautājums, uz kuru jāatbild pārvaldībai, ir “kurš ko izlemj?” Atbildēt uz šo jautājumu nav grūti, ja lēmumus pieņem viena persona. Tomēr šis jautājums kļūst aktuāls un pārvaldība ieņem svarīgu nozīmi organizācijas kontekstā, ja vairākiem cilvēkiem jāpieņem daudz dažādu lēmumu.

Par pārvaldību ir dzirdēts valdības līmenī, bet tā darbojas arī jebkurā strukturētā organizācijā (sporta klubi, biedrības), uzņēmumā un kooperatīvā.

Ikreiz, kad cilvēki veido grupas, viņiem ir vajadzīgi organizēti lēmumi. Lēmumu pieņemšanas organizēšana var notikt oficiāli (ar nolikumu vai noteikumiem) vai neoficiāli (ar pielāgošanos, tradīcijām vai gaidām). Lai kā arī tas tiek veikts, tas, kā cilvēki vada lēmumu pieņemšanas procesu grupās, ir pārvaldības pamatā.

Pārvaldības laivas stūrēšana

Iedomājieties, ka jūsu organizācija ir laiva, un visi jūsu biedri, darbinieki, padome, vadītāji un klienti gatavojas uzkāpt uz tās, lai brauktu pa upi.

Varbūt jūsu laiva ir piepildīta ar vērtīgu kravu, vai jūs pārvadājat cilvēkus, lai viņi nokļūtu tur, kur tie vēlas nokļūt. Lai kāda būtu jūsu misija, jūsu komandai ir jāvada laiva pa upi ātri un veiksmīgi. Tātad, pirms jūs iekāpjat laivā, vispirms ir jānoskaidro: “Kur kurš sēdēs?”.

Komandas organizēšana

Iespējams, vēlēsities likt jūsu spēcīgākos airētājus laivas priekšgalā, bet atcerieties, ka šiem cilvēkiem ir grūti airēt no priekšpuses, un jūs, visticamāk, zaudēsiet ātrumu. Laivas vidusdaļa varētu būt labākā vieta, kur jūsu krava vai pasažieri būs sausi un drošībā. Laivas aizmugurē jūs vēlaties kādu, kas pazīst upi un zina ceļu. Tomēr viņiem var būt nepieciešamība paļauties uz priekšpusē esošo aso redzi, lai atklātus draudus straumē. Ja ceļā ir šķērslis, ir nepieciešama saziņas un rīcības sistēma.

Jūsu komandas organizēšana ir svarīgs darbs. Tas noteiks, vai jūsu ceļojums būs veiksmīgs vai ne. Pareizo cilvēku iekļaušana pareizajās vietās, virzot laivu uz galamērķi, ir ļoti līdzīga atbildei uz pamatjautājumu par pārvaldību: “Kurš ko izlemj?”.

Kā laba pārvaldība var novirzīt jūsu organizāciju prom no klints akmeņiem un strauji mainīgajām straumēm? Lai to izdarītu, ir jāzina, kur šie akmeņi būs (nākotnes redzējums jeb izzināšana), kā strādāt kopā, lai manevrētu gar tiem (strādājot kopā jeb stratēģiski savstarpēji atkarīgi), un kurš no apkalpes paklausīs, kad būs jāievēro norādījumi (leģitimitāte un likumīga atzīšana sabiedrībā – netiek apstrīdēti). Neveiksmes vienā vai vairākos pārvaldības stūrakmeņos (izziņa, stratēģiskās savstarpējās atkarības un leģitimitāte) var sagraut organizāciju, un pretēji – šo lietu pareizība var radīt panākumus. Izprotot šos jēdzienus, jūs spēsiet saskatīt draudus jūsu organizācijai un attīstīt labāko praksi, lai tos novērstu.

Kāpēc ir nepieciešama pārvaldība?

Saimniecības līmenī, kamēr to vada tēvs, darbiniekiem viss ir skaidrs, bet brīdī, kad saimniekošanai pieslēdzas meita un dēls, tas var radīt apjukumu un arī dažādas sekas, ja nav skaidrs, kurš par ko atbild un kādus darbus var deleģēt. Tas pats arī attiecas uz kooperatīvu, kur jāatceras – lai arī katrs biedrs ir īpašnieks, tas nedod tiesības izrīkot kooperatīva darbiniekus pēc savas iegribas.

Pārvaldība ir vajadzīga, jo lēmumu pieņemšana grupās ir sarežģīta. Ne tikai paša lēmuma pieņemšana ir grūta, bet, ja jūs vadāt uzņēmumu vai bezpeļņas organizāciju, kas apkalpo sabiedrību, tad jūsu pieņemtajiem lēmumiem ir jābūt labiem lēmumiem, tiem ir jānotiek efektīvi, un personai (nodaļai), kas tos pieņem ir jābūt leģitīmai organizācijā kopumā (likumīgai un atzītai).

Lai pieņemtu pareizus, efektīvus un likumīgus lēmumus, organizācijai būs nepieciešams vienots noteikumu kopums, lai noteiktu – “kas ko lemj”. Tas, kā organizācijas dalībnieki interpretē un ievēro (vai neievēro) “noteikumus”, noteiks, cik labi darbojas pārvaldība un cik veiksmīga būs organizācija. Gandrīz visām neveiksmēm, ko var iedomāties kādā  organizācijā, ir vājas pārvaldības saknes, turpretī organizatoriski panākumi ir saistīti ar labu pārvaldību.

Pārvaldības noteikumi var būt uzrakstīti, bet tikpat bieži tie ir nerakstīti. Visticamāk, ka esat to piedzīvojis, sākot jaunu darbu. Nerakstīti noteikumi par to, kas ko nosaka, eksistē visās darbavietās. Bieži vien, uzsākot jaunu darbu, ir pielāgošanas periods, kura laikā apgūst jaunos noteikumus – gan rakstītus, gan nerakstītus. Pat noteikumi, kas šķiet nenozīmīgi, var būt veselīgas vai neveselīgas organizācijas pārvaldības rādītāji.

Rakstā izmantoti ārzemju mediju materiāli (Thompson Paul, Fulton Murray, Marshall Aasa, White Kyle “Governance in cooperatives”).
Attēls no: https://www.moroccoworldnews.com/2015/07/163229/legitimacy-cannot-be-dictated-it-should-be-harvested/

Liene Feldmane,
Valsts Lauku tīkla Sekretariāta lauku attīstības eksperte