Pasaules garšas – Berlīnes “Zaļajā nedeļā”

Ja ir kāda vieta, kur reizi gadā var nogaršot ēdienus teju no visas pasaules, tad tā ir Berlīnes “Zaļā nedēļa”, kas šogad jau 82. reizi pulcēja pārtikas, lauksaimniecības un dārzkopības uzņēmumus, tajā skaitā arī no Latvijas.

Kas jums labāk garšo – austriešu vītinātās desas, Grijēras siers no Šveices Alpiem, kaktusa augļi no Marokas, Francijas austeres vai rabarberu vīns no Latvijas? Vēlaties pamēģināt aļņa uzkodas no Norvēģijas, ungāru papriku, Tunisijas dateles, ukraiņu speķi un rumāņu sieru? Vai arī kādu no daudziem simtiem Vācijas alus un vīna šķirnēm? To visu varēja nobaudīt  “Zaļajā nedēļā”, kas, kā ierasts, notiek katru gadu janvārī Berlīnē. Samaksājot vidēji vienu vai divus eiro par uzkodu paraudziņu, to visu tur varēja nogaršot. Ja ēdamais šķita gana labs un maciņš ļauj, nogaršoto varēja nopirkt mājiniekiem. Jo “Zaļā nedēļa” ir Eiropas lielākais gadatirgus. Tiesa, ne lētākais. “Zaļās nedēļas” gadatirgū ne tikai pārtika vien baudāma, te acis priecē arī holandiešu un vāciešu dārzkopju veikums, jo vairākas no 26 hallēm pārsvērstas par burvīgiem parkiem ar skaistām puķu dobēm un apstādījumiem. Vēl atsevišķās hallēs izvietoti dažādi lopiņi, tostarp šogad ierīkota pat govju ferma ar robotiem, lai pilsētniekiem kaut nedaudz skaidrāks taptu, kā tiek iegūts piens. Lielu apmeklētāju skaitu pulcēja zirgu izrādes, kur varēja redzēt gan ratu vilcēju meistarību, gan sporta zirgu parādi, gan voltizētāju paraugdemonstrējumus.

Vairāk nekā 400 tūkstošu apmeklētāju

Pēc “Zaļās nedēļas” rīkotāju “Messe Berlin” rīkotāju aprēķiniem, izstādē kopumā piedalījās 1650 dalībnieku no 66 valstīm. To apmeklēja nedaudz vairāk nekā 400 tūkstoši apmeklētāju, no kuriem katrs te iztērēja videji 120 eiro, kopumā  dalībnieku makos atstājot 48 miljonus eiro.

Šī ir arī viena no nozīmīgākajām pasaules lauksaimniecības, lauku attīstības un pārtikas nozares politikas veidotāju tikšanās vietām. Šogad te ieradās vairāk nekā 200 augsta ranga politiķu, no viņiem 83 ministri, tostarp arī Latvijas zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Latvija – starp ziemeļvalstīm

Jau vairāk nekā desmit gadu arī Latvija ir starp tām daudzajām valstīm, kas piedalās šajā – ja ne pasaules, tad Eiropas lielākajā gadatirgū gan. Tie, kas pasākumu apmeklējuši vairākkārt, zina, ka savējos vienmēr varēs atrast 8. hallē (kopā – 26 izstāžu halles). Šogad izstādes rīkotāji bija īpaši piedomājuši, lai vienā hallē atrastos viena reģiona valstis, un te, jāsaka, gods kam gods, “Messe Berlin” ņēmuši vērā ANO sastādīto valstu reģionālo sadalījumu. Tā Latvijai kaimiņos, kā ierasts, Igaunija un Lietuva, turpat arī Dānija, Zviedrija, Somija un Norvēģija. Ņemot vērā skandināvu dizaineru pasaules slavu, kas skaidri bija redzama arī ziemeļu kaimiņu tīrajā un gaišajā stendu dizainā, kas kā magnēts pievilka apmeklētājus, arī Latvija nepalika kaunā.

Aplūkojot Latvijas piedāvājumu, jāsecina, ka neesam vairs pirmziemnieki,– mākam gan savas prasmes parādīt, ko lieliski paveica Latvijas Etnogrāfiskā muzeja meistari, gan ar asociācijas “Lauku ceļotājs” gādību savu zemi pareklamēt, gan dažnedažādus lauku labumus piedāvāt un notirgot.  Par to, lai stendā viss būtu izsmalcinātajiem vācu un arī citu valstu patērētājiem pa prātam, ar Zemkopības ministrijas atbalstu gādāja Agroresursu un ekonomikas institūts (AREI) un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC). Tā kā izmēģināt sava produkta noietu izstādē vēlējās gana daudz jauno uzņēmumu un mājražotāju, tad daļa no tiem tika sadalīti divās daļās, – ļaujot piedalīties pirmās piecas dienas vieniem un otras piecas – nākamajiem. Pirmās piecas dienas stendā ar saviem labumiem bija uzņēmumi “Raiskumietis”, “Snigol”, “Oga Honey Powder””, “Brīvais mustangs”, “Vladas SP”, “Baltic wild”, “55 mārītes”, “Kalnu medus”. Otrās piecas dienas – “Sula” jeb “Libertu”, “Jāņkalni”, “Kurzemnieku ražojumi”, “Skrīveru pārtikas kombināts”, “IR. Avots”, “Dienvidi plus”. Vēl virkne citu uzņēmumu savus ražojumus bija atvēlējuši tirgošanai AREI un LLKC speciālistiem.

Pastāvīgi stendā bija nopērkams “Brāļu alus”, desiņas, zivju izstrādājumi, rudzu maize, medus, Skrīveru mājas saldējums un lauku tējas. No stenda ar “Latvijas Pasta” atbalstu varēja nosūtīt Latvijas skatu pastkartes uz jebkuru pasaules valsti. Te darbojās arī Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja dzintara un rotaļlietu darinātāji.

Iezīmē vadlīnijas lauku politikai

“Zaļā nedēļa” ir ne tikai gadatirgus, tā ir vieta, kur nozares pārstāvji, dažādas organizācijas un, protams, arī politikas veidotāji nāk klajā ar saviem paziņojumiem. Tā Vācijas zemnieku apvienības vadītājs Joahims Rukvīds atgādināja, ka Vācijas lauksaimnieku ģimenes ir tās, kas nodrošina ne tikai augstas kvalitātes pārtikas izejvielu ražošanu par pircējiem pieejamām cenām, bet arī rūpējas par kultūrvides saglabāšanu, atbildīgu zemes, gaisa un ūdens apsaimniekošanu, kā arī turpinās veikt uzlabojumus dzīvnieku labturībā. Tādēļ sabiedrībai nākotnes Kopējās lauksaimniecības politikas kontekstā būtu akceptējama līdzšinējās politikas turpināšana ar tiešo maksājumu sistēmu un atbalstu Lauku attīstības programmas pasākumiem. Vienlaikus viņš norāda, ka tirgus nestabilitāte zemnieku sabiedrību darījusi piesardzīgāku. Tā, piemēram, zemnieku aptaujas rāda, ka šī gada pirmajos sešos mēnešos viņu plānotās investīcas saimniecībās ir 3,6 miljardi eiro, kas gan ir par 0,3 miljardiem vairāk nekā pirms gada, bet par 2,7 miljardiem mazāk nekā pirms trim gadiem. Investīcijas plāno tikai 29% zemnieku, pirms trim gadiem to bija 40%. Lielākā daļa investīciju – 1,9 miljardi – tiek plānoti fermās un fermu tehnoloģijās, vēl 0,8 miljardi – atjaunojamo enerogresursu ražošanā (saules paneļi, biogāze, vēja ģeneratori). Lai gan pērn gada beigās zemnieku skats uz nākotni uzlabojies, J. Rukvīds norāda, ka Eiropai vajag modernu un vienkāršu lauksaimniecības politiku, bez straujām izmaiņām.

Līdzīgās noskaņā bija arī Eiropas Piena padomes (EPP) vadība, kas uzsvēra, ka līdzšinējā KLP būtu vienkāršojama, bet tajā noteikti jāparedz vieta tirgus stabilitātes nodrošināšanas mehānismiem, tostarp veidojot īpašu “drošības spilvena” fondu ES budžetā brīžiem, kad cenas nokrīt pārāk zemas. EPP uzsver, – kaut piena iepirkuma cenas ir nedaudz paaugstinājušās, daudzās valstīs tās joprojām ir zemākas par piena ražošanas pašizmaksu. Tā, piemēram, decembrī Beļģijā iepirkuma cena bija 29 centi/kg, bet pašizmaksa – 46 centi/kg, Vācijā iepirkuma cena – 33 centi, pašizmaksa – 45 centi.

Nepieciešamību nodrošināt tirgus stabilitāti un KLP prognozējamību preses runās atzīmēja arī Vācijas lauksaimniecības ministrs Kristians Šmits. Galu galā Vācija ar 56,6 miljardiem eiro kopējās eksporta preču vērtības ir lielākā pārtikas eksportētāja Eiropā. Straujas izmaiņas un nepārdomāti lēmumi ES konkurētspējai par labu nenāks.

UZZIŅA

Latvijas uzņēmumi “Zaļajā nedēļā”

• Ar LLKC gādību izstādē piedalījās ražotāji: “Kurzemnieku ražojumi”, “I.R. Avots”, “Brīvais Mustags”, “Snigol”. Šie uzņēmumi izstādē piedalījās kā konkursa “Tautas garša”, kas notika pērn izstādes “Riga Food” laikā, uzvarētāji.
• SIA „Brāļu Alus”, “Raiskumietis alus”, SIA “Ilgezeem”, SIA “Rēzeknes gaļas kombināts”, SIA “Lāči” un SIA “Dona”, AS “Brīvais vilnis”, SIA “Gamma-A”, SIA “Kurzeme GB”, SIA “RĀNDA”, SIA “Karavela”, SIA “Mandor” (dzērvenes pūdercukurā), Ugāles vīns, Tārgales medus, SIA “Vladas SP” (dzērvenes un dažādas mērces), Sandra Akmaņa z/s “Kalnu medus”, “Oga Berry Honey Powder” (dažādu ogu un medus pulveri, dārzeņu pulveri), “55 mārītes” (tējas), SIA “Baltic Wild” (medījumu gaļa un konservi), SIA “Dienvidi plus” (smiltsērkšķu vīns), “Jāņkalni” (sukādes un sīrupi), SIA “Skrīveru pārtikas kombināts” (konfektes “Gotiņa), SIA “Sula” Libertu bioloģiski ražotie bērzu sulas produkti, SIA “Rozīne” Skrīveru mājas saldējums.

Iveta Tomsone,

LLKC Apgāda vadītāja

Berlīne – Rīga