Pēc pieredzes uz Saldus novadu

LLKC Tukuma konsultāciju birojs 23. jūlijā organizēja šī gada pirmo pieredzes apmaiņas braucienu uz Saldus novadu, lai iepazītos ar lauksaimniecības produkcijas pievienotās vērtības radīšanu.

Mājražotāja Mārīte Jēkabsone dzīvo īstās lauku mājās un gatavo 26 dažādu veidu sierus. Ar interesi klausījāmies Mārītes stāstu, kā viņa uzsākusi mājražošanu. Kopā ar deju kolektīvu braucot uz koncertiem, tā  vadītāja bieži ņēmusi līdzi sieru un vienmēr cienājusi. Mārīte padomājusi, ka jāpamēģina vienreiz pašai sieru uztaisīt, varbūt kaut kas sanāk. Tā pa bišķītim, pa bišķītim, vienam draugam, otram, kamēr  cilvēki sākuši mudināt, lai Mārīte formē dokumentus un sāk ražot sieru oficiāli. Bijis traki bail no birokrātijas un dokumentiem. Kad 2015. gadā Saldus novadā nodibināta mājražotāju biedrība, par tās biedriem varēja kļūt reģistrēti mājražotāji. Tā nu Mārīte Jēkabsone 2015. gadā reģistrējusies kā mājražotāja. Sākumā gatavojusi vienkāršus sierus – ar ķimenēm, ķiplokiem un parastu, bez garšvielām. Pamazām sākusi gatavot arvien vairāk dažādu veidu sierus, ar dažādām garšvielām, arī 6 veidu saldos sierus. Jautājot, vai pircējiem nav grūti izvēlēties no tik daudziem, Mārīte atbild: “Cik daudz cilvēku, tik daudz garšu kārpiņu.” Tāpēc vajag plašāku klāstu, lai ir, ko izvēlēties. Uz tirgiem parasti tiek ņemti līdzi 10 līdz 12 veidu sieri, tai skaitā arī viens saldais siers. Ekskluzīvs, patiešām labs siers ir Mārītes gatavotais “Marinētais siers”, ko atzinīgi novērtējuši arī SIA “Schwenk Latvija” darbinieki.

Piens siera gatavošanai tiek iegādāts kaimiņu saimniecībā. Visi ražotie sieri ir roku darbs.

Produkciju iespējams iegādāties gadatirgos, Brocēnu tirdziņā "Ražots Kurzemē", Saldus un Brocēnu pilsētas svētkos un saimniecībā pēc iepriekšēja pieteikuma. Produkcijas noieta veicināšanai Mārīte sadarbojas ar vietējiem mājražotājiem. Arī šai reizē tikām iepazīstināti ar Mārītes kaimiņiem – mājražotājiem.

Mārīte piedalījusies “Garšu festivālā” Tukumā, izstādēs "Ražots Saldus novadā", "Ražots Kurzemē", "Riga Food 2018", kur piena produktu grupā ieguva balvu "Tautas garša".

Jaunlutriņu pagasta “Kalnjaunsētās” jau vienpadsmito gadu tiek audzēta lavanda. Saimniecības īpašnieki  Inga Purava un Rihards Šķeltiņš bija pirmie Latvijā, kuri aizsāka lavandas audzēšanu. Šobrīd lavandas audzēšana kļuvusi populāra un zināmi vairāki lavandu audzētāji visā Latvijā. Kā tad aizsākusies lavandas audzēšana? Saimniece Inga kādu laiku mājās bija audzinājusi mazus bērnus un izdomājusi, ka varētu realizēt savu sapni (sastādīt lavandu laukus), ko redzējusi, ceļojot pie Vidusjūras. Ne visiem ir iespēja aizbraukt uz Vidusjūru un izbaudīt šo lavandu burvību. Saimniekiem Saldus pusē bijis mantots īpašums, un Limbažu pusē iegādāts īpašums. Vīrs  atbalstījis Ingas ieceri, īpašumos sastādīti lavandu lauki un izveidots ģimenes uzņēmums SIA “Rich Lavanda”. Sākotnēji Kurzemes īpašumā sastādīti ap 3 ha lavandu. Tomēr lavandu audzēšana Latvijas apstākļos izrādījusies visai sarežģīta. Ziemā lavanda izsalusi, dažos laukos stādīta no jauna un atkal izsalusi. Nepiemērota izrādījusies arī augsne. Īpašumā esošais māls nemaz lavandām nepatīk. Tomēr “Kalnjaunsētās” nelielā laukā lavandu audzē joprojām. Jūlijā tūristiem ir iespēja ieraudzīt ziedošo lavandu lauku, izbaudīt burvīgo lavandu smaržu, atpūsties, fotografēties, svinēt svētkus.  Lavandas ziedi tiek nogriezti un kaltēti, pēc tam pildīti maisiņos. Vēl no lavandām tiek iegūta ēteriskā eļļa. Lai iegūtu 1 l ēteriskās eļļas, nepieciešami 200 kg lavandu zaļās masas. Tā ir viena no retajām ēteriskajām eļļām, kuru drīkst lietot uz ķermeņa – dziedinoša, dezinficējoša, nomierinoša. Lavanda ir labs līdzeklis pret galvassāpēm, tomēr jāuzmanās, jo dažiem cilvēkiem var izraisīt pretēju efektu,  kā arī to var izmantot gardas tējas pagatavošanai.

Z/s “Mucenieki” dibināta 1994. gadā un specializējusies dārzkopībā. Nodarbojas ar augļu, ogu un stādu audzēšanu, pavisam nedaudz – ar augļu un ogu pārstrādi, kā arī sniedz profesionālas dārzkopības konsultācijas. Visa darbība un saimniecības organizācija virzīta uz komerciālu gala rezultātu. Visus augus audzē integrētā audzēšanas sistēmā. Tas nozīmē – ar vidi saudzējošām metodēm, stingri ierobežojot un kontrolējot ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanu. Saimniekošanu uzsāka ar plānošanu, vispirms novērtējot resursus. Īpašumā bija aptuveni 90 ha zemes, kur 35 ha labi izmantojās dārzkopībā. Augstākajā vietā tika iestādīts ābeļu dārzs, līdzenākajā laukā – ogulāji (jāņogas, upenes, ērkšķogas), kurus var viegli novākt ar kombainu. Saimniecībā strādā paši saimnieki – Ligita Rezgale ar vīru Ivaru – un pastāvīgi pieci darbinieki. Ražas novākšanas laikā tiek pieņemti darbā sezonas strādnieki. Darbs saimniecībā tiek rūpīgi plānots. Plānota tiek arī naudas plūsma. Lai to stabilizētu, 0,3 ha platībā tiek audzētas zemenes, tuneļos – avenes, kā arī smiltsērkšķi un stādi. Visi darbi dārzā ir maksimāli mehanizēti. Sadarbībā ar Dārzkopības institūtu ir ierīkoti izmēģinājumu stādījumi jaunām ābeļu un ogulāju šķirnēm, kas būtu piemērotākas komercdārziem. Kāda tad būtu laba ābeļu šķirne? Tai jābūt ziemcietīgai, tādai, kas prasa pēc iespējas mazāk darba vainaga veidošanai, tādai, kas ražo katru gadu, kam ir skaisti un garšīgi āboli un labi glabājas. Ik gadu jūlijā saimniecībā tiek rīkotas lauka dienas, kurās interesenti var degustēt ogas, iegūt šķirņu raksturojumu un pasūtīt ogulāju stādus. Saimniecībā ir izbūvēta augļu glabātuve 200 tonnām. Z/s “Mucenieki” ir kooperatīva “Zelta ābele” biedrs. Lielāko daļu produkcijas realizē Rīgā, kā arī vietējā tirgū svaigā veidā, bet pārējā tiek pārstrādāta sulās vai sasaldēta. Ar ogu realizāciju nav viegli. Kad Polijā ir laba raža, tad mums tā ir slikta ziņa, saka saimniece. Šogad jāņogas nav, kur likt, jo vairāki iepriekšējo gadu “noņēmēji” ir atteikušies tās iepirkt. Varbūt daļa būšot jāatstāj uz lauka, jo saldētavā vēl glabājoties ap 7 t saldētu ogu. Tas nozīmē – katru mēnesi elektrības izmaksas. Uzzinājām, kādas ābeļu, ērkšķogu, zemeņu, aveņu šķirnes tiek audzētas saimniecībā. Kuras šķirnes ir pieprasītākās. Kā lauki tiek migloti integrētajā audzēšanas sistēmā. Ka tikai tad, kad konstatē, ka netiks galā ar slimību ierosinātājiem, izmantojot visas mehāniskās metodes (lapu grābšana no apdobēm, rindstarpu frēzēšana), drīkst lietot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus un jāvar pierādīt Valsts augu aizsardzības dienestam, kāpēc lieto. To palīdz saimniecībā uzstādītā meteostacija, kas raida datus uz datoru, un datorprogramma aprēķina, vai pie konkrētiem mitruma un temperatūras apstākļiem kraupja sporas lido un inficē augus.

Pieredzes braucienos redzētais iedvesmo un pierāda, ka pie veiksmīga rezultāta var tikt, sākot arī ar mazumiņu. Veiksmīgas saimniekošanas pamatā ir plānošana. Ne mazāk svarīgas ir zināšanas. Ne velti z/s “Mucenieki” saimniece saka, ka visu laiku ir jāmācās, lai neatpaliktu no citiem. Jābrauc pieredzē, jāskatās, jālasa un jāmācās, lai varētu pielietot aizvien jaunākas tehnoloģijas, kas atvieglos darbu un dos lielākus ienākumus.

Saimniecību apmeklējumi tika nodrošināti Latvijas Lauku attīstības programmas (LAP) investīciju pasākuma 2014.-2020. gadam “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākumā  “Atbalsts saimniecību un mežu apmeklējumiem”, LAD līguma Nr. LAD011018/P43. Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Sarma Rotberga,

LLKC Tukuma konsultāciju birojs