Pieaug interese par aitkopību

Vēsturiski Latvijas lauku sētās vienmēr audzētas aitas, jo tās labi piemērotas klimatiskiem apstākļiem. Īstenojot projektus mazo ļauku saimniecību attīstībai, vairākas izvēlējās aitkopības nozari nelielo sākuma investīciju dēļ. Kuldīgas novadā ap piecdesmit saimniecību audzē aitas.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Kuldīgas nodaļa marta sākumā organizēja divu pēc lieluma un ražošanas veida atšķirīgu aitu audzēšanas saimniecību apmeklējumu.

Devāmies uz Ventspils novada Tārgales pagasta IU Berka lauku sētu  “Klinģeri”. Saimniecībā audzē Romānovas šķirnes aitas. Saimnieks Andris Berks ar ģimeni pārcēlušies no pilsētas. Ģimenei dzīvoklī kļuvis par šauru. Lielāka dzīvokļa vietā viņi izvēlējušies iegādāties lauku mājas netālu no pilsētas. Vecā māja tagad ieguvusi sakoptas lauku sētas izskatu. Sākumā iegādājušies sešas aitu mātes un teķi, šobrīd ganāmpulks izaudzis līdz divsimt aitām, klāt pērkot tikai teķus. Iegūts šķirnes saimniecības statuss. Romānovas šķirne izvēlēta pieticīguma un vieglās atnešanās dēļ. Uzsākot saimniekošanu, aitkopībā nebija priekšzināšanu. Daudz nācies skoloties, apmeklējot kursus un citas saimniecības. Izveidojusies laba sadarbība ar veterinārārsti un  Latvijas Aitu audzētāju asociāciju. Abi saimnieki strādā algotu darbu, jo aitkopība nenodrošina iztikšanu. Paplašināšanu ierobežo brīvo zemju trūkums un augstās nomas maksas. Patreiz apsaimnieko ap piecdesmit hektāriem. Tikai divi hektāri īpašumā, pārējos nomā. Lopbarību, ieskaitot spēkbarību, gatavo paši. Svarīgi sagatavot kvalitatīvu rupjo barību Spēkbarībai audzē miežus – der gan aitām, gan vistām.

Jērus atšķir trīs mēnešu vecumā. Realizē dzīvus citām saimniecībām. Jērus bieži iegādājās tikai teritorijas apganīšanai, pēc tam kļūstot par aitu audzēšanas saimniecību.

Iegādāta aitu cirpšanas iekārta. Sniedz aitu cirpšanas pakalpojumus arī citām saimniecībām. Vilnu pārdod pārstrādei, pretī saņemot dziju. Nelielu vilnas daļu izlieto dāvanu izgatavošanai filcējot.

Saimnieki gandarīti, ka izvēle nodarboties ar aitkopību attaisnojusies. Priecājās, ka bērniem ir iespēja augt laukos ar citādu attieksmi pret darbu un dzīvniekiem. Labprāt atbildēja uz jautājumiem, dalījas pieredzē gan aitkopībā, gan projektu realizācijā ES atbalsta piesaistē. Bez projektu piesaistes saimniecības attīstība ir ļoti lēna. Iedrošināja tos, kuri vēl tikai domā, ka iespējams uzsākt ar mazumiņu.

Zemnieku saimniecībā “Mežoki” mūs sagaida saimnieks Kristaps Melbārdis un iepazīstina ar saimniecību. “Mežoki” ir sievas Baibas dzimtās mājas. Saimniecība dibināta 2004. gadā ar 70 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemēs. Sākuši ar piena lopkopību, vēlāk – cūkkopību, bet no 2005. gada galvenā nozare ir aitkopība. Sāka ar desmit aitu mātēm, šobrīd divos ganāmpulkos 700 aitu mātes. Apsaimnieko ap divsimt hektāriem zemes. Audzē Tekselas šķirnes aitas un krustojumus. Tehnika iegādāta par saimniecības līdzekļiem. Uzcelta jauna aitu novietne, darbu veikšanai izmanto modernu tehniku. Moderns aprīkojums dzīvnieku svēršanai un reģistrēšanai. Saimnieks demonstrē ierīci, kura automātiski nolasa krotālijas un sniedz informāciju par konkrēto dzīvnieku. Datus iespējams nosūtīt uz saimniecības elektronisko datu bāzi. Jaunākās IT tehnoloģijas atvieglo darbu saimniekiem un mazina stresu aitām. Saimniecībā viens pastāvīgi algots darbinieks. Lopu apkopšanai dienā patērē sešas stundas.

Saimniecībā intensīvi nobaro jērus gaļai. Dzīvniekus tālākai nobarošanai arī iepērk no mazajiem ganāmpulkiem. Lai kūts pareizi funkcionētu, tai jābūt piepildītai. Divu mēnešu vecumā jēram jāsasniedz 20 kg.  Tekselas šķirnei ir izteikta sezonāla lecināšana. Lai nodrošinātu realizāciju visu gadu, audzē krustojuma dzīvniekus. Svarīgi iegūt maksimāli daudz jēru visu gadu. Jēri izaug 40– 5 kg četros mēnešos no dzimšanas. Spēkbarību gatavo rūpnīcā pēc saimniecībā izstrādātām receptēm. Jo intensīvāk baro, jo mazākas barības izmaksas. Visas izmaksas saimniecībā precīzi uzskaitītas. Vienas aitas turēšana gadā izmaksā apmēram 80 eiro. Barošanā svarīga rupjās lopbarības kvalitāte, zālei nedrīkst ļaut pāraugt. Jērus ganībās nelaiž.

Lielāko daļu jēru realizē ārpus Latvijas, galvenokārt uz Skandināvijas valstīm un Nīderlandi. 2019. gadā realizēja ap tūkstoš jēriem.

Brauciena dalībnieki atzina, ka ieguvuši daudz jaunu atziņu un motivāciju turpmākai darbībai.

Saimniecību apmeklējumi tika nodrošināti Latvijas Lauku attīstības programmas (LAP) investīciju pasākuma 2014.-2020. gadam “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākuma “Atbalsts saimniecību un mežu apmeklējumiem” ietvaros, LAD līguma Nr. LAD011018/P43.

Inese Blūma,
Kuldīgas novada lauku attīstības konsultante