Preiļos darbojas tiešās pirkšanas pulciņš

Preiļos izveidots tiešās pirkšanas pulciņš un, darbojoties divus mēnešus, cilvēki sāk apjaust, cik daudz dažādu, garšīgu produktu ražojam paši – mūsu vietējie lauksaimnieki.

Tiešās pirkšanas pulciņa princips Rīgas apkārtnē jau sen ir iemantojis cilvēku uzticību, tomēr Latgales pusē tiešā pirkšana ir pavisam svešs jēdziens. Līdz šim arī Preiļu puses iedzīvotājiem tas šķita kaut kas nesaprotams, bet kopš tiešās pirkšanas pulciņa iniciatore Liene Vilcāne aktīvi uzsāka cilvēku informēšanu, Preiļu puses iedzīvotāji aizvien vairāk sāk interesēties par to, kas tas ir un kā tas darbojas.

Preiļos tiešās pirkšanas pulciņa ideja gaisā virmoja jau pagājušā gada septembrī, kad pulciņa iniciatore, aktīvi sadarbojoties ar LLKC Preiļu konsultāciju biroju, meklēja bioloģisko saimniecību kontaktus, kuras būtu gatavs iesaistīties.  LLKC Preiļu konsultāciju birojs izrādīja atbalstu un  sarīkoja tikšanos ar lauksaimniekiem kopdarbības veicināšanas nolūkā ar mērķi  lauksaimniekus informēt par šāda pulciņa izveidi, lai diskutētu kopā, vai tiešām tas ir nepieciešams. Informācijas popularizēšanā iesaistās arī novadu lauku attīstības konsultanti, jo viņi ir cilvēki, kuri vislabāk pazīst saimniecības, kuras būtu gatavas iesaistīties tiešās pirkšanas pulciņā.

Tiešās pirkšanas pulciņš ir pircēju – entuziastu kopīgi radīta un organizēta iespēja regulāri ik nedēļu tikt pie svaigas bioloģiski audzētas vietējās pārtikas, iegādājoties to tieši no bioloģiskajiem zemniekiem, ieguldot arī pašiem savu laiku un darbu. Produktu pasūtīšana un izdalīšana notiek vienu reizi nedēļā, un procesā iesaistās pulciņa dalībnieki brīvprātīgi pēc dežūru principa – katru nedēļu iekšēji izveidotā rotācijas kārtībā ir savi dežuranti, un tādējādi visi grupas dalībnieki piedalās, lai pasūtījumi varētu tik veikti un visiem būtu iespēja tikt pie bioloģiskās pārtikas par pieņemamām ražotāju cenām.

Par tiešās pirkšanas pulciņa izveidi Preiļos, pirmās oficiālās runas izskanēja pagājušā gada 8. novembrī, kad tika organizēts seminārs. Uz tikšanos bija aicināti gan potenciālie produkcijas pircēji, gan ražotāji. Semināra ievaddaļā par modificētās pārtikas ietekmi uz cilvēka organismu stāstīja LLKC darbiniece Lāsma Ozola. Semināra dalībniekiem lika apjaust, ka izvēle, kādus produktus pirkt, ir mūsu katra ziņā, – vai mēs labāk ēdam importētos dārzeņus, augļus u.t.t., vai tomēr labāk vietējo bioloģisko produkciju, kas nāk tieši no zemnieka. Par tiešās pirkšanas pulciņa reālo darbību un kontaktu dibināšanu ar zemniekiem stāstīja Rīgas un Siguldas pulciņa iniciatores. Semināra laikā kļuva skaidrs, ka jāiegulda liels darbs šāda pulciņa izveidē. Un svarīgākais priekšnoteikums ir visu pircēju iesaistīšana darba procesā, to nedrīkst uzņemties viens vai divi cilvēki, ja to vajag vienam, tad tikpat daudz to vajag visiem. Semināra dalībnieki nolēma, ka šāda veida pulciņš ir vajadzīgs, un lēnām aizsākās nepieciešamie darbi pulciņa izveidē. Soli pa solim 24. novembrī tika noorganizēta bioloģisko zemnieku produktu degustācija. Zemnieki ar saviem produktiem bija ieradušies no visiem apkārtējiem novadiem. Produktu klāsts bija visdažādākais, sākot no piena produktiem līdz ābolu sukādēm.  Tieši 24. novembri var uzskatīt par tiešās pirkšanas pulciņa dibināšanu Preiļos. Pulciņš darbojas jau divus mēnešus, cilvēki sāk apjaust, cik tomēr daudz dažādu, garšīgu produktu ražojam paši – mūsu vietējie lauksaimnieki. Kāpēc iet uz veikalu un maksāt par  importētajiem dārzeņiem un augļiem, ja mūsu pašu apkaimē tiek saražots augstas kvalitātes bioloģisks produkts?

Izveidojot tiešās pirkšanas pulciņu, veselīgus produktus iespējams iegādāties no  vietējiem zemniekiem, tādējādi veicinot vietējo saimniecību attīstību, kas ir arī viens no tiešās pirkšanas pulciņa mērķiem. Lai iegūtu vairāk informācijas par tiešās pirkšanas pulciņa darbību, devos pie idejas autores Lienes.

– Kā radās ideja par tiešās pirkšanas pulciņa izveidi, vai vispār tādu vajag Preiļos, zinot to, ka daudziem Preiļu iedzīvotājiem ir piemājas dārziņš, kur viņi audzē dārzeņus savai ģimenei?

Liene: – Viss sākās, iepazīstot Rīgas pulciņa darbību. Redzot, ka Rīgā tiešās pirkšanas pulciņš veiksmīgi darbojas, sapratu, ka arī pati labprāt iegādātos piena produktus tieši no piegādātāja. Tieši tāpēc Rīgas pulciņa iniciatore teica: „Ja tev to vajag, tad to vajag arī citiem!” Un tas tiešām lika aizdomāties par šāda pulciņa izveidi Preiļos. Otrais iemesls, kāpēc Preiļos vajag tiešo pirkšanu, bija veselīga uztura nepieciešamība un vietējās produkcijas noieta veicināšana. It īpaši, iegādājoties produktus no vietējām bioloģiskām saimniecībām, iedzīvotāju samaksātā nauda par produktiem paliek tepat Preiļu pusē, tādējādi saimniecībām ir stimuls strādāt un attīstīties. Šādā viedā mēs atbalstām vietējo produktu ražotājus. Daļai Preiļu iedzīvotāju ir piemājas dārzs, bet tāpat tas ir salīdzinoši neliels, un dārzeņus var izaudzēt tikai tūlītējai izmantošanai. Daļai cilvēku dārza nav, un nav arī laukos „omes”, pie kuras aizbraukt un ar lauku labumiem pilnu mašīnu doties atpakaļ uz Preiļiem. Apzinot Preiļu iedzīvotājus, bija skaidrs, ka tiešā pirkšana ir nepieciešama. Idejas realizācijas sākumā svarīgākais bija atbalsts no apkārtējiem, ka šāds pulciņš ir vajadzīgs, un viena no pulciņa aktīvākajām atbalstītājām – Iveta to arī darīja. Tas mudināja nenolaist rokas un sākt darboties.

– Vai apkārtējie cilvēki izrāda interesi par tiešās pirkšanas pulciņu, lai tajā iesaistītos?

–  Sākumā interesi par pulciņa darbību izrādīja pavisam nedaudz cilvēku, tomēr, sākoties jaunam gadam, cilvēki aktīvi sākuši interesēties par iesaistīšanos pulciņā. Intereses līmeņa pieaugums noteikti ir saistāms ar Jaunā gada apņemšanos – piemēram, sākt ēst vietējos bioloģiskos produktus.

– Cik grūti vai viegli ir atrast bioloģiskos zemniekus, vai tie atnāk paši?

– Ar četrām bioloģiskajām saimniecībām sadarbība jau tika izveidota pirmajā seminārā, kad to pārstāvji atnāca paklausīties, kas tā tāda tiešā pirkšana vispār ir. Zemnieku uzticības iegūšana ir lēns process, ja kāds pastāsta par šāda veida kustību un ļauj saprast, ka par savu saražoto nelielo produkcijas daudzumu var saņemt arī naudu, tad jau saimnieki paši zvana un piedāvā. Pašreiz ir pietiekošs piena un dārzeņu produkcijas klāsts. Ja saimniecība plāno sadarboties, tad tai piedāvājumā jābūt unikāliem produktiem, lai piedāvājumā neiekļautu vairākas saimniecības ar vienādu produkcijas klāstu. Liela uzmanība tiek pievērsta produkcijas dažādošanai.

– Kāds ir piedāvāto produktu klāsts, ko pircēji var izvēlēties?

– Produktu klāsts ar katru nedēļu tiek papildināts un dažādots. Sākumā bija vairāk piena produktu – piens, siers, sviests, krējums, biezpiens, kausētais siers, dažādi dārzeņi, augļi – bietes, burkāni, kāposti kartupeļi, kāļi, rutki, āboli vistu, paipalu olas, ābolu, ķirbju sukādes un vēl visādi labumi. Šobrīd tiek piedāvāts jau arī kaņepju sviests, kaņepju piens, ķirbji, ķirbju sukādes, garšvielu un sēklu maisījumi, truša gaļa un vēl visādi lauku labumi.

– Ar cik bioloģiskajām saimniecībām sadarbojaties?

–  Šobrīd sadarbojamies ar astoņām saimniecībām no apkārtējiem novadiem, bet, protams, pulciņš ir atvērts un gatavs sadarboties ar vēl vairāk saimniecībām, lai dažādotu piedāvājumu.

– Cik daudz ģimeņu ir iesaistījušās šajā pulciņā?

– Pašreiz tiešajā pirkšanā ir iesaistījušās 17 ģimenes no Preiļiem, kuras savā ikdienā lieto bioloģiskus produktus.

 Liene aizvien aicina piebiedroties tiešās pirkšanas pulciņā gan zemniekus, gan pircējus, tādējādi domāt par veselīgu uzturu savā ģimenē, par vietējās, bioloģiskās produkcijas noietu un atbalstu. Lielākais gandarījums ir tas, ka nauda, kura tiek samaksāta par produktiem paliek tepat Preiļu pusē, tā nekur tālu neceļo. Liene teic, ja pasaule sabruks, šeit Preiļos tāpat viss darbosies.

 Jolanta Augšpūle,

LLKC Preiļu nodaļas uzņēmējdarbības konsultante