Problēmas iepirkumu īstenošanā

Kad iepirkuma tehniskā dokumentācija ir izstrādāta, iepirkums izsludināts, potenciālie piegādātāji izvērtēti, uzvarētājs noteikts, šķiet, ka atliek tikai noslēgt līgumu un saņemt iepirkumā noteiktos pārtikas produktus. Tātad – vieglākā un patīkamākā iepirkuma daļa. Taču dzīvē tā diemžēl nenotiek, un iepirkumu prakse rāda, ka tieši līgumu izpildē pastāv vislielākās problēmas.

Zaļais pārtikas iepirkums pasūtītājam ir gana sarežģīts, un nereti pārtikas produktu piegādātāji, īpaši tie, kas piegādā lielāku apjomu un aptver vairākas produktu grupas, to izmanto negodprātīgi. Kā jau iepriekšējos rakstos tika minēts, MK noteikumi paredz, ka zināmam īpatsvaram no piegādātajiem pārtikas produktiem jābūt ražotam atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības metodēm vai saskaņā ar integrētās ražošanas kritērijiem, vai jāatbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas vai tās produktu kvalitātes rādītāju prasībām. Tāpat arī pārtikas produkti nesatur ģenētiski modificētos organismus, nav ražoti no tiem, ir iepakoti videi draudzīgā iepakojumā un to piegādes notiek videi draudzīgā veidā.

Tas nozīmē, ka Zaļā iepirkuma veicējiem ir jāpārliecinās, ka piegādātāja  pārtikas produkti atbilst šīm prasībām. Lai to izdarītu, ir jāpārbauda piegādātāja iesniegtie sertifikāti par produktu izcelsmi un atbilstību bioloģiskajai saimniekošanai.

Parastā krāpšanas shēma, kas atsevišķos gadījumos tiek īstenota, ir šāda: piegādātājs noslēdz nodomu protokolu ar bioloģisko saimniecību par konkrētu produktu piegādi. Un konkrētajai saimniecībai izsniegto sertifikātu par ražoto produktu izcelsmi iesniedz pasūtītājam. Taču, kad līgums ir noslēgts, piegādātājs realitātē produktus no konkrētās saimniecības nemaz neiepērk, tā vietā piegādājot lētāku, nereti ārvalstu izcelsmes produkciju, kas neatbilst Zaļā iepirkuma kritērijiem.

Pēc Pārtikas uz veterinārā dienesta (PVD) datiem, 2019. gadā tika pārbaudīti vairāk nekā 7200 Zaļā iepirkuma piegādātie produkti, un no tiem aptuveni 11% neatbilst iepirkuma tehniskajā specifikācijā noteiktajām prasībām. Kā konstatējis PVD, bioloģisko produktu vai produktu ar Zaļo vai Bordo karotīti vietā piegādāti produkti, kas neatbilst tehniskajā specifikācijā noteiktajām prasībām, galvenokārt svaiga gaļa, gaļas produkti, vistu olas, milti, griķi, makaroni, piena produkti, konservēti dārzeņi, ievārījums, sulas u. c. Daudzos uzņēmumos konstatēts arī, ka augļi vai dārzeņi nav piegādāti no atbilstoša audzētāja, vai arī tiem ne uz iepakojuma, ne pavaddokumentos nav norādīta izcelsme, līdz ar to nevar pārliecināties par produkta atbilstību nosacījumiem.

Vairākos gadījumos bez saskaņojuma ar iepirkuma veicēju mainīts līgumā norādītais produktu piegādātājs vai produktu izcelsmes valsts. Piegādātie produkti neatbilst arī iepirkuma tehniskajā specifikācijā produkta aprakstā noteiktajām sastāva, kvalitātes un iepakojuma prasībām.

Dažkārt pie līguma neizpildes vainojamas arī pašas pašvaldības, sagatavojot iepirkuma tehnisko specifikāciju, piemēram, iepirkumos prasīts piegādāt Latvijas burkānus periodā, kad to Latvijā vairs nav.

Ko darīt, ja nepiegādā solīto Zaļās karotītes produktu, bet atved Polijā audzēto dārzeni? Līguma laušana ir sarežģīta. Kur ziemas vidū atradīsi citu piegādātāju? Šī ir situācija, kurā pašvaldības nereti izvēlas līguma izpildi tomēr novest līdz galam un nākamajā iepirkumā izvēlēties citu, godprātīgāku pārtikas produktu piegādātāju. 

Ir izskanējis arī ieteikums negodprātīgo piegādātāju sarakstu izplatīt vismaz neoficiālā veidā, lai notiktu savstarpēja apmaiņa ar informāciju un pasūtītāji būtu pasargāti. Tāpat, lai par tiem, kas startē iepirkumos godprātīgi, būtu pieejama informācija, ka šis uzņēmējs nepievils savus partnerus ar nekvalitatīviem produktiem.

Tāpat šādos gadījumos nepieciešams domāt par izsekojamības uzlabošanu, kas gan rada arī papildu administratīvo slogu. Bet tajās pašvaldībās, kur katra pavadzīme tiek ievadīta centralizētā grāmatvedības sistēmā, var arī papildināt informācijas laukus, ievadot pie pavadzīmes informācijas arī preces ražotāju un piegādāto apjomu, tādējādi pēc tam kopā ar PVD ir iespējams izsekot un izkontrolēt, no kurām saimniecībām un kādos apjomos ir produkcija piegādāta.

Tāpat arī līgumā jāiestrādā stingrākas soda sankcijas (līguma nepagarināšana, tiesību atņemšana piedalīties nākamajos iepirkumos), kas šobrīd jau daudzviet tiek darīts, kā arī vienkāršotāka sistēma, kā mainīt piegādātāju vai mainīt produktu, ja tiešām objektīvu iemeslu dēļ tos nevar piegādāt. Protams, nomaiņa nedrīkst būt pret zemākas kvalitātes produktu, bet līdzvērtīgu.

Kā citas iepirkumu līgumu izpildes problēmas tiek minētas arī sekojošas:

• Atsevišķi līgumu izpildītāji neievēro ne tikai līguma izpildes noteikumus, kas attiecas uz zaļo principu ievērošanu, bet arī piegādā zemas kvalitātes produktus, nepiegādā noteiktajā laikā vai apjomā, vai neievēro transporta nosacījumus, piemēram, preci vadot transportā, kuram nav atbilstošā sertifikāta, kāds norādīts iepirkuma piedāvājumā;
• Pasūtītāju pārstāvjiem trūkst pieredzes administrēt līguma izpildi, nav zināšanu, kā rīkoties problēmsituācijās sadarbībā ar piegādātājiem;
• Iepirkuma izpildītājiem ir neērts fiksēto cenu mehānisms noteiktam laika periodam.

Lai izvairītos no krāpšanas Zaļajos iepirkumos, pasūtītājam ir jāievēro divas pamata lietas. Pirmā – nedrīkst dominēt lētākā cena, un otrā – iepirkums ir jāsadala daļās, jo iepirkumā, kur kopā iepērk gaļu, ābolus un kartupeļus, būs grūti sasniegt labu rezultātu.

Inita Krivašonoka,
LLKC Lauku attīstības nodaļas projektu vadītāja