Produkcijas klāsts palielinās

Aina Muša saimniecisko darbību Saldus novada „Upeniekos” uzsākusi jau 2000. gadā, izveidojot zemnieku saimniecību „Dzērvenīte A”, kuras pamatnozares ir dzērveņu audzēšana un biškopība.

 No 2008. gada saimniecība sāka ogas pārstrādāt, gatavojot sukādes un sulu. Tāpēc kopā ar Uldi Stikānu 2010. gadā Aina reģistrējās arī kā mājražotāji. Produkcijas klāstam šajā laikā pievienojušies vēl sīrupi un tējas. Lai būtu plašāks pircējiem piedāvātās produkcijas klāsts, saimniecība audzē arī ķirbjus, bet no citiem saimniekiem iepērk cidonijas un rabarberus.

 Doma par dzērveņu audzēšanu saimniecei radās jau 1995. gadā, bet tikai 1998. gadā tika iegādātas pirmās dzērveņu stīgas. Šobrīd saimniecība apsaimnieko 2,22 ha dzērveņu platību, bet tā kā pēc sukādēm un ogām ir liels pieprasījums, ir plānots paplašināt apsaimniekojamās platības.

 Ar LLKC Saldus nodaļu Ainai Mušai sadarbība izveidojās, startējot LEADER projektā, kuram pieteikumu izstrādāja Saldus nodaļas speciāliste. Vienā no ikgadējām Zemkopības ministrijas reģionālajām konferencēm, kas šovasar notika Kandavas novadā, Aina Muša sadarbībā ar Saldus nodaļu un Saldus rajona attīstības biedrību piedāvāja savu produkciju konferences apmeklētājiem.

 Saimniece saka, ka uzņēmuma reģistrēšana nav sagādājusi problēmas, un tās nav radušās arī vēlāk, ja vien tiek izpildītas likumdošanas prasības. Kontrolējošo institūciju pārstāvji veic arī izglītojošo lomu, apseko saimniecību, pabrīdina, kas jāuzlabo, un, šīs prasības ievērojot, veidojas veiksmīga sadarbība.

 Ražošana

Kādu tehnoloģisko ražošanas procesu izmantojat?

Aina Muša: – Ogas tiek sagrieztas, tad saldētas, cukurotas, notecināts sīrups, un tās tiek žāvētas.

– Kā apguvāt šo prasmi?

– Sākotnēji prasmi apguvu no Babītes pagasta zemnieku saimniecības „Strēlnieki” saimnieka Jāņa Bieranda. Regulāri notiek Latvijas Dzērveņu audzētāju asociācijas biedru tikšanās, kurās pārrunājam problēmas, apmaināmies pieredzē, degustējam cits cita saražotos produktus.

– Secinājumi un ieteikumi par tehnoloģijas izvēli?

– Ir jāmēģina, nemitīgi jāinteresējas, kā uzlabot produktu, bet, kad produkts ir iegaršojies pircējam, tad jācenšas noturēt tā kvalitāti un garšu.

– Kas sastāda produktu receptūru un procesa aprakstus?

– Sākotnēji palīdzēja Jānis Bierands, viņš sniedza daudz specifisku ieteikumu, tagad to daru pati.

– Cik daudz laika tiek patērēts produkta saražošanai?

– Dažādi, kā lai to uzskaita... Pavasaris, vasara un rudens paiet audzējot, savukārt no septembra līdz janvārim notiek ogu griešana un žāvēšana. Žāvēta produkta saražošanai no brīža, kad laukā norautas ogas, līdz gatavām sukādēm paiet divas nedēļas.

– Vai tā ir jūsu pamatnodarbošanās?

– Pamatnodarbošanās ir lielogu dzērveņu audzēšana un biškopība, mājražošana ir papildus nodarbošanās, lai būtu plašāks sortiments.

– Cik liela daļa izejvielu tiek saražota saimniecībā?

– Pamatizejvielas tiek saražotas pašu saimniecībā. Iepērkam cidonijas un cukuru, ja pietrūkst, tad arī ķirbjus un rabarberus.

– Kā izdodas izpildīt dažādu kontrolējošo institūciju prasības?

– Kontrolējošās iestādes neprasa neko tādu, ko nevarētu izpildīt. Vajag tikai darīt!

– Kā tiek uzglabāta saražotā produkcija?

– Produkcija tiek uzglabāta +15 līdz +25 grādu temperatūrā mājražošanai paredzētajās telpās. Izejvielas uzglabājam ogu noliktavā, kas paredzēta piecām tonnām, un ir trīs 400 litru saldētavas. Tas arī ir apjoms, ko plānojam pārstrādāt.

 Uzskaite

– Vai ir sarežģīti sakārtot visu nepieciešamo dokumentāciju?

– Pašai man nepatīk kārtot šīs lietas, bet reizi gadā, kad atpūšos pie meitas Anglijā,  saņemos sakārtot visu grāmatvedību. Ikdienā veicu nepieciešamo uzskaiti.

– Kas īpašs jāņem vērā grāmatvedības un ražošanas uzskaitē, nodarbojoties ar mājražošanu?

– Nav, manuprāt, nekādu īpašu atšķirību kā citos uzņēmumos.

– Vai ir nepieciešams veikt kādus regulārus pierakstus, piemēram, par produkta izsekojamību, temperatūras režīmiem, ražošanas pārpalikumiem? Vai tas apgrūtina darbu mājražošanas nozarē?

– Šīm lietām jābūt sakārtotām. Protams, tas paņem laiku, bet arī atvieglo darbu. Kopš praktizējam marķēšanu izejvielām un gatavajai produkcijai, strādāt ir kļuvis ērtāk.

 Marķēšana, iepakošana, reklāma

– Vai ir sarežģīti piemeklēt iepakošanas materiālu saražotajai produkcijai?

– Nav grūti, pamēģinājām, izvēlējāmies un tagad lietojam.

– Tiek veidots arī īpaši jūsu produkcijai paredzēts iepakojums un marķējums?

– Ogas fasējam plastmasas kastītēs pa 100 gramiem un plastikāta maisiņos pa 200 gramiem. Sīrups un sula tiek pildīti plastmasas pudelēs, bet medus – stikla burciņās un plastmasas spainīšos. Etiķešu dizainu izstrādāja meita. Man ļoti patīk, ka viņa tajā ir ielikusi Saldus ģerboni. Etiķetes pasūtu izgatavot tepat Brocēnos.

– Kā reklamējat savu produkciju?

– Esmu piedalījusies TV raidījumā „Rīta kafija”, ir ievietota informācija „Zaļajās lapās”, mājaslapās www.viss.lv, zl.lv un firmas.lv. Plašāka informācija un apraksts ir arī www.saldus24.lv/. Bet vislabāk strādā tiešā kontakta reklāma, kad pircējs var pagaršot produkciju un parunāties. Klienti mani jau atpazīst personīgi, un tā ir labākā reklāma.

 Noieta tirgus un pārdošana

– Kur tiek realizēta produkcija?

– Tirgos Saldū, Brocēnos, Dobelē, Berga bazārā, Kalnciema ielas tirdziņā sestdienās. Piedalos Miķeļdienas gadatirgū Rīgā, izstādē Rāmavā. Labprāt piedalos arī ķirbju un tomātu izstādēs Dabas muzejā. Ja atliek laika, dodos arī uz gadatirgiem, kur aicina.

– Kā organizējat tirdzniecību? Cik daudz laika tiek veltīts pārdošanai?

– Tirdzniecībai tiek atvēlēts vairāk laika nekā ražošanai.

– Kā organizējat došanos uz tirdzniecības vietu? Vai tam ir speciāls transports, iekārtas?

– Tirgojamies abi ar dēlu. Ir vieglā automašīna, produkcijas pārvadāšanai paredzētas kastes, galds un telts.

– Cik tas ir izdevīgi? Vai produkciju pārdodat arī uz vietas saimniecībā?

– Doties uz Rīgas tirdzniecības vietām ir izdevīgi, citur – kā nu kuru reizi. Rudenī un ziemā pēc produkcijas ir lielāks pieprasījums, vasarā, kad ir svaigas ogas, tad –mazāks. Uz vietas saimniecībā galvenokārt pārdodam svaigas ogas un medu lielākos apjomos.

– Kā labāk realizēt produkciju – ražošanas vietā vai tomēr doties izbraukuma tirdzniecībā?

– Tirdzniecība paņem daudz laika, jāpērk degviela ceļa izdevumiem, bet tas dod gandarījumu, ja pircēji ir pozitīvi noskaņoti un meklē tieši mūsu produktu. No vienas puses, vajadzētu ļaut ievietot produkciju arī mazumtirdzniecības vietās, lai varam vairāk laika veltīt ražošanai, no otras, – tad samazināsies saikne ar pircēju.

– Kā iegūstat informāciju par iespējamām tirdzniecības vietām?

– Bieži organizatori paši zvana un aicina.

– Ko ieteiktu mājražotājiem, lai labāk organizētu pārdošanu?

– Katram savs! Jāmēģina, jādara un tad jau katrs izvēlas sev labāko variantu.

 Attīstība

– Ar cik lieliem ieguldījumiem jārēķinās, lai uzsāktu šādu mājražošanu? Vai bija nepieciešami lieli izdevumi mājražošanas telpu remontam, lai PVD varētu izsniegt atzinumu?

– Bija nepieciešami aptuveni 1000 latu inventāram un telpu remontam. Daudz ko izgatavojām un piemērojām paši. Neesam ņēmuši kredītu un arī neplānojam, jo man nepatīk, ka „aste piespiesta”.

– Vai plānojat attīstīties? Ja jā, kādā virzienā un kas tam palīdzētu?

– Vajadzētu iegādāties jaunu saldētavu un sulas spiedi. Žāvētāju nesen iegādājos. Tāpat plānojam uzlabot tirdzniecības vietu, izmantot vides reklāmu telts un galda noformējumam.

– Kas jāzina tiem, kuri vēlas uzsākt nodarboties ar mājražošanu? Jūsu ieteikumi un padomi!

– Vispirms katram vajag saprast, kas pašam patīk, ko viņš vēlas darīt. Jāpamēģina un, ja tas aizrauj, tad jāmeklē kontakti, jāapgūst zināšanas, jāmācās no citiem un jāturpina!

 LLKC Saldus nodaļa

Dace Millere,

LLKC sabiedrisko attiecību speciāliste