Saimniecība “Blūdži” slavena ar sieriem un maizi

Zemnieku saimniecība “Blūdži” zinātājiem noteikti asociējas ar izslavētajiem sieriem un maizes cepšanu, ar ko tika uzsākta Mālkalnu ģimenes darbošanās mājražošanā. Nu jau astoņus gadus saimniecība to ne tikai turpinājusi, bet arī uzņēmusi lielākus apgriezienus un uzstādījusi augstāku latiņu produkcijas kvalitātei. Saimniece Ināra Mālkalne stāsta, ka svarīgākais nav daudz saražot, bet saglabāt kvalitāti. Ir uzsākts sieru eksports uz Lietuvu, kuriem regulāri brauc pakaļ un pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. Latvijas tirgū lielākoties tiek realizēta visa pārējā produkcija, kura ir ļoti dažāda. Piemēram, ceptie sieri ar pašgatavotu adžiku.

Tomāti tiek sālīti, marinēti, izmantoti lečo gatavošanai un arī tiek pārstrādāti, lai saražotu gardās tomātu sulas.

Inārai patīk uzņemt tūristus, un labprāt viņa tos redzētu arī no citām zemēm, domājot, ka viena no tām varētu būt Vācija vai Krievija. Lai pasaulei varētu parādīt, ka būdami mazāki, mēs tomēr radam kvalitatīvas lietas ar izcilu garšu.

Saimniece saglabājusi receptes no vecākiem un vecvecākiem,  sasaistot šīs vērtības ar vienkāršību un tradīcijām, viņa attīsta   ideju par latviešu senajiem ēdieniem. Viens no piemēriem ir  cūku pupu pikas. Pilsētnieki, te viesojoties, šādu ēdienu gardi apēd, un jābrauc vien ciemos, ja ir vēlme šādus ēdienus nogaršot atkal.

Mērķi ir dažādi, un katrs ar savu pievienoto vērtību. Viens no tiem, kas saistīts ar pārdošanu, ir ražot visu mājās un lai pircēji brauktu uz mājām saražoto nopirkt. Par to parūpējies arī Jelgavas novads, kurš uzstādījis vairākas informatīvās zīmes par Mālkalnu saimniecības atrašanās vietu. Saimniece par to ir ļoti priecīga, jo vairāki cilvēki tieši tādā veidā saimnicību atraduši, lai apskatītu, kā notiek rosība, un iegādātos kādu labumu no piedāvātās produkcijas.

Viena no atziņām, kas saistās gan ar dzīvi, gan ar ražošanu – nevajag būt pareizam, bet īstam, un darīt tā, kā jūti, nevis kā liek. Gadu gaitā ir jūtama attīstība, bet vienmēr jāatstāj vieta, kur vēl augt. Neļaujot savam prātam pieņemt, ka viss jau ir sasniegts, un vairs nav, ko pielikt. Šobrīd saimnieki vairāk brauc  uz lielajiem tirdziņiem, jo, lai veiksmīgi un produktīvi darbotos, tomēr jāaprēķina, vai izdevīgāk turpināt ražot, vai braukt tirgoties. Tāpat arī smalki aprēķini ir ražošanā, kad nenotiek  paļaušanās uz aptuvenām garšām, bet tiek ievērota konkrēta receptūra, lai saglabātu vienmērīgu kvalitāti un garšas nianses. Klients pieļaus kļūdīšanos tikai divreiz – tajā reizē, kad būs paņemts negaršīgs produkts, un nodomājot, ka varbūt nav trāpījies īstais, bet pēc otrās reizes vairs nekad neņems attiecīgo produktu.

Lielākais prieks un balva ražotājam ir cilvēki, kas atbrauc un pēc nogaršošanas pasaka, ka garšo, kad tie ir apmierināti un laimīgi. Saimniece izceļ sen zināmo vērtību, ka paēdis cilvēks ir laimīgs cilvēks. Daudzu notikumu pamatā ir spēja komunicēt ne tikai ar saviem klientiem, bet arī ražotajiem savstarpēji, un tikpat ļoti ar visiem pārējiem, jo tā vairāk var uzzināt, ko kopīgi var piedāvāt cilvēkiem un radīt daudz veselīgāku vidi, kurā jūtams tieši atbalsts no apkārtējiem.

Aigars Ancāns,

LLKC Jelgavas konsultāciju biroja uzņēmējdarbības konsultants

Foto: Aigars Ancāns un LLKC Ogres birojs