Skolēniem – par vidi un tautsaimniecību

A. Upīša Skrīveru vidusskolas 6. un 8. klašu skolēni un skolotājas piedalījās izglītojošā pasākumā. Tā kā skola šogad izvēlējusies tēmu “Ūdens”, skolēni devās uz vēsturisko vietu “Satekas”. Te tiekas Braslas un Maizītes upes, kas pārtop par Dīvajas upi.

Viens no koptākajiem un tīrākajiem ir ielejas posms Daugavas labajā krastā Skrīveru novadā. Iedzīvotāji lielākoties apjauš, cik nozīmīgi ir saglabāt tīras un neizpostītas vides un kultūrvēsturiskās vērtības. Lai aizsargātu Daugavas senlejas raksturīgāko, nepārveidoto posmu, 1987. gadā tika izveidots dabas parks “Daugavas ieleja”. Skrīveru novads aizņem 19% no tā teritorijas.

Mūsu pasākuma vadītājs bija vides pētnieks, žurnālists un sabiedrisko attiecību speciālists Māris Olte, kurš ir absolvējis Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāti. Pats saka, ka nodarbojas ar “zivju sabiedriskajām attiecībām”, uzsverot, ka arī  par zivīm ir jārunā, jo viņas pašas to nevar. Pirms ko dari ar ūdeni, ar tiem, kas tur dzīvo, iedomājies: mēs esam cilvēki, kas dzīvo šeit, un tur, ūdenī, dzīvo citi, arī dzīvi, tikai citā vidē.

Tātad, kā jau tika minēts, Māris Olte ir biologs. Bioloģija ir  dabas zinātne par dzīvību visās tās izpausmēs un par dzīvās matērijas organizāciju molekulārā, šūnu, audu, orgānu, organismu un organismu kopu līmenī. Bioloģijas galvenais uzdevums ir noskaidrot dzīvības būtību un likumsakarības, kas saistītas ar to. Tā ir zinātne par visiem dzīvajiem organismiem, kura noskaidro to, kā tie aug, barojas un kustas, kā tie vairojas un kā attīstās ilgā laika periodā. Pasākums bija atraktīvs. Māris skolēnus iesaistīja aktivitātēs, kur tika liktas lietā bioloģijas, zooloģijas, ihtioloģijas, ģeogrāfijas zināšanas, kā arī par sabiedrības attieksmi pret vidi, kurā dzīvo, un izpratni par izglītības iespējām, kas ar to saistās, un ieskatu “izdzīvošanas skolā”. Skolēni, sadaloties grupās, gatavoja prezentāciju, kā izdzīvot, kas būtu primāri jāzina, jāievēro, ar ko būtu jārēķinās, dodoties ārā dabā.

Tikāmies vietā, kur tiekas “Maizītes” un “Braslas” upītes, kas veido Dīvajas upi. Dīvaja ir visīsākā, tikai divus kilometrus gara. Tek pa dziļu un krāšņu gravu, kuras stāvos krastus saposmo sāngravas. Ietek Daugavā pie Klidziņas iepretī Jaunjelgavai. Pavasara palos upe piemērota laivu nobraucieniem. Šeit katru gadu notiek laivotāju čempionāti. Braslas krastos pie rakstnieka Andreja Upīša dzimtajām mājām redzami dolomīta atsegumi, kas šīs puses upēm nav raksturīgi. Tā pati Maizīte veido stāvus un mālainus krastus, cilvēki tos nosaukuši par Maizītes upes senkrastiem.

Mācību gada beigās A. Upīša Skrīveru vidusskolā tika rīkota informatīvā diena, kurā skolēni iepazinās ar mežsaimniecības jomu, mājražošanu, pārstrādi, un guva daudz jaunu iespaidu par lauksaimniecības profesijām un uzņēmējdarbību. Šoreiz skolēniem diena bija bagāta ar jaunu pieredzi, informāciju un iespaidiem, kas saistās ar dabu – lielākoties ūdeni. Skolēni un skolotāji atzina, ka pasākums ir izdevies. To nevar apstrīdēt, jo lektors Māris Olte ne uz mirkli netika atstāts bez uzmanības un  jautājumiem.

Pasākums tika rīkots VLT aktivitātes “Informatīvie pasākumi jauniešiem un skolēniem” apakšaktivitātes „Lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares popularizēšana vispārizglītojošajās skolās” ietvaros.

Valentīna Beča,

LLKC Aizkraukles konsultāciju biroja uzņēmējdarbības konsultante

Foto: Valentīna Beča