Strausu fermu “Mazzariņi” pārņem jaunā paaudze

Undīne Laugale 2021. gadā piedalījās LLKC Jelgavas biroja organizētajās mācībās “Atbalsts lauku jauniešiem uzņēmējdarbības attīstībai” ar mērķi popularizēt strausus un to gaļu, jo kopā ar brāli Reini pārņēma no vecākiem vienu no lielākajām strausu audzēšanas saimniecībām Latvijā – strausu fermu “Mazzariņi” Jelgavas novada Glūdas pagastā.

Uzsākot jauno mācību sezonu, devāmies ciemos uz strausu fermu, kur Undīne pastāstīja par vērtīgo pieredzi mācībās un dalījās zināšanās par strausiem, emu un alpakām, kuras tiek audzētas saimniecībā. Zināšanu bāze iegūta gan teorētiska, gan praktiska, un katrs no putniem tiek sīki raksturots pēc uzbūves un uzvedības. Neviens jautājums netiek atstāts bez atbildes un stāstījumu varētu klausīties vēl un vēl. Jautājam Undīnei par saimniecības pārņemšanu un viņas sajūtām par strausu audzēšanas attīstību.

Undīne stāsta: “Stāsts būs par to, ka citreiz pat šķietami trakām idejām ir vērts dot iespēju, jo ar laiku tās var kļūt par jaunu “normālo”.”

Viena trakā ideja

Lēmums – sākt audzēt strausus – nebija nekāds desmitgades plāns vai mūžu lolots sapnis. Tas bija lēmums, ko Žanna un Dainis pieņēma 2011. gadā. Tas bija solis pretī uzņēmējdarbībai, ko mudināja spert vēlme būt neatkarīgiem, darīt pašu spēkiem savā labā un vēlāk arī citu. Mērķis nebija pārlieku sarežģīts, drīzāk šķietami vienkāršs – nodrošināt ģimeni, liekot lietā materiālus un prasmes, kas pašiem jau bija pieejami, jeb zeme īpašumā un aicinājums darīt. Tas bija sākums piecu cilvēku ģimenes uzņēmumam, ko Žanna un Dainis uzņēmās, iespējams, uzreiz neredzot tā pilnīgi skaidru iznākumu, bet tas nekas, jo lietas kļūst skaidrākas tikai darot.

“Es, Undīne, esmu jaunākais bērns ģimenē. Brāļi – Reinis un Dāvis ir par mani vecāki. Tolaik mācījos 3. klasē, protams, lieki piebilst, ka tajā brīdī ne mirkli neaizdomājos, kādu lomu šī trakā vecāku ideja man un brāļiem spēlēs tālāk dzīvē. Bet, iespējams, neviens no mums par to tolaik neaizdomājās.”

Apzināts solis nezināmajā

Piesardzīgi, bet ambiciozi ideja sāka ieņemt realitātes veidolu. Vecāku ceļā stājās dažādi šķēršļi, lieli un mazi, turklāt dažreiz lielie bija tik baigi, ka nācās piesēst un apdomāt, vai tiešām turpināt… Bet katram mākonim sava sudraba maliņa – tā visa taču ir pieredze. Un viņi turpināja. Žanna, izbijusi veterinārārste un vareni mērķtiecīga, bija atbildīga par visu no cālēna pirmās dienas līdz pieauguša putna briedumam. Dainis, būdams ambiciozs un stratēģisks darītājs, bija atbildīgs par to, lai putns tiek pienācīgi realizēts.

“Reinis un Dāvis lielu lomu spēlēja dažādākajos veidos saimnieciskajā darbībā, bet es tikmēr, būdama sākumskolniece, biju atbildīga par pašu piederīgāko vārdu došanu mūsu pirmajiem putniem. Vienā teikumā to saliekot – ir ārkārtīgi svarīgi saprast un jau laikus izvērtēt jomu, kurā katrs pats jūtas visspēcīgākais. Ar laiku viss saliekas pa plauktiņiem.  

Jāpiebilst, ka, lai gan plāns strausa produkcijas virzīšanai tirgū bija pamatots jeb ideja nebija galīgs šāviens nezināmajā, nauda tomēr nav un nebija mūsu galvenais virzītājs. Finanses noteikti ir faktors, bez kā uzņēmējdarbība nav iedomājama, tomēr dažkārt to neesamība vedināja domāt un darīt kaut ko ārpus standartiem un “pieņemtajām stratēģijām” biznesā, tādējādi rezultējoties jaunos veidos, kā tomēr pie vēlamā rezultāta nonākt.”

No traka uz normālu

“Turpinot ar notikumiem 9 gadus vēlāk, esam tūrisma objekts, kas iekļauts Jelgavas novada maršrutos, pārmaiņus figurē kādā pārraidē un laikrakstā, un arvien vairāk cilvēkiem asociējamies ar vietu, kur nesteidzīgi un brīvā gaisotnē pavadīt brīvdienas. Tāpat arī strausa gaļa nu kļuvusi atpazīstamāka plašākai publikas daļai. Pasniegta restorānos un baudīta privāto klientu vidū. Jāuzsver, ka tieši daļa no mūsu lojālākajiem klientiem, kas bijuši ar mums kopš pirmsākumiem, ir liela vērtība uzņēmumam, jo bieži bijuši sasaiste ar realitāti un iemesls, kā dēļ esam sajutuši lielāku dzinuli sava darba turpināšanai. Lai aktualizētu tieši strausa kā izvēlētā dzīvnieka nozīmi biznesā, jāpiebilst, ka ļoti liela daļa no putna izmantojama pārstrādē, tādējādi ceļot tā vērtību gan biznesa pasaulē, gan zaļas un efektīvas saimniekošanas jomā. Augsti novērtēta ir ne vien strausa diētiskā gaļa, bet arī tā tauki, kas izmantojami intensīvai ķermeņa ādas kopšanai un ārstēšanai. Āda pasaulē plaši atpazīta kā eksotika un liela vērtība, spalvas, no kurām veidotos graciozos aksesuārus un dekorācijas, spēj novērtēt ikviens. Bez uzskaitītā, protams, ir vēl veidi, kur un kā strauss tiek izmantots – daļai no tiem šķērslis ir vien cilvēka paša radošums.”

Pārbaudījums

“Dzīve tā nu rādīja, ka 2021. gadā uzņēmumu pilnībā pārņēmām Reinis un es, palīgos Reiņa sieva ar bērniem. Savu roku pielika arī Dāvis. Šis bija tas moments, kad vecāku vīzija un misija kļuva par mūsējo – gribam to vai nē. Taču atbildības sajūta bija liela, tātad jāturpina. Mēs nevaram kļūt par kārtējo tukšo lauku sētu. Jāatzīst, dažkārt pat vieglāk bija turpināt darīt, nevis censties rast neskaitāmus iemeslus un atbildes uz simtiem “kā?” un “kāpēc?”.

Tagad fermas uzturēšana norit paralēli citiem darbiem – Reinis ir profesionāls galdnieks, bet es vēl students ar praktizēšanos citā jomā. Tomēr apziņa, ka šis uzņēmums ir jāturpina, ir pilnīgi pašsaprotama. Tā tiek iepīta ikdienā pilnīgi automātiski, nu jau dzīve bez fermas šķistu pavisam savāda, nerunājot nemaz par tukšuma sajūtu, ko radītu tās neesamība.

Manuprāt, ļoti būtiska lieta, kas dažkārt tiek noklusēta, ir darbības “klusie” periodi, kas, protams, pēc teorijas nav tas, ar ko lepoties, tomēr bez tiem mūsu darbība arī nebūtu iespējama. Šķiet, ka tomēr ir tikai cilvēcīgi un pat ļoti nepieciešami pieņemt faktu, ka ir brīži, kad vēlmes un plāni krietni pārsver tā brīža varēšanu un spēkus. Tad nākas iepauzēt.”

Medus maize

“Kā jau iepriekš minēju – katram mākonim sudraba maliņa. Pēc katras pauzes ir iespēja vēl aktīvākam cēlienam. Šeit vēlos uzsvērt to, cik liela nozīme ir citu cilvēku ticībai darbā, kad pašam rokas nedaudz nolaidušās jeb īpaši svarīgi ir uzturēt labu kontaktu ar daudzpusīgiem cilvēkiem, jo tieši kāds no viņiem var izrādīties liels palīgs negaidītākajos brīžos. Tā pie mums ieradās Mārcis. Es patiesi no sirds katram novēlu šādus “trumpas” momentus savā darbībā – kad parādās vēl kāds, kam acis mirdz par tavām idejām un darbībām.

Domāju, ka visi man piekristu, ja es teiktu – visforšāk ir tad, kad viss sāk izdoties. Kad padarītais sniedz gandarījumu citiem un pašam. Palēnām sākām izmēģināt spēkus lielāku pasākumu organizēšanā. Putnu būrīšu izgatavošana, Lieldienas fermā, Burgeru dienas: šie bija mūsu pirmie soļi pretī jaunam izaicinājumam. Jāsaka gan viens – nekas nav labāks par smaidīgiem, apmierinātiem un pateicīgiem cilvēkiem. Pieļauju, ka cilvēki, kas apmeklē mūsu fermu un tajā rīkotos pasākumus, pat neapzinās, cik ļoti viņu sacītais var būt iedvesmojošs un pacilājošs. Noteikti ikkatrs no uzņēmējdarbībā iesaistītajiem zina šo sajūtu. Varbūt ne šādā pašā formātā, taču tieši to sajūtu. To sajūtu, kad gribas teikt “jā, cilvēkiem patīk, cilvēki novērtē, tas ir baigi forši!”, un gribas teikt skaļi. Atkal jāsaka, ka tieši pie šiem momentiem jāpieturas un tie jāatjauš atmiņā brīžos, kad nepieciešams iedrošinājums un mudinājums pašam sev. Un, turpinot par vislabāko sajūtu, ir īpaši svarīgi izmantot brīdi, kad esam uz “viļņa”, jo tieši tad dzimst labākās idejas. Tad uz brīdi kājas nedaudz atraujas no zemes, ļaujamies sapņot, iespējams, nedaudz tālāk  kā parasti. Tas ir jāizmanto. Ja mēs nebūtu uzņēmušies pirmos apmeklētājus, intervētājus, klientus un pasākumus, visdrīzāk mēs arī nebūtu izjutuši to dzinuli, to patīkamo neziņu par to, kas vēl iespējams priekšā.”

Viena trakā ideja. Dublis 2

“Patiesībā šis stāsts ir metis loku, nu atgriežamies pie pirmās rindkopas – par vienu traku ideju…  Kad pirmā jau kļuvusi par normu un ikdienas neatņemamu daļu, ir laiks nākamajai trakajai idejai. Pārfrāzējot, noteikti jāpiemin jau tik bieži dzirdētais Raiņa sacītais “pastāvēs, kas pārmainīsies”. Ne velti šis ir bieži dzirdēts, atliek vien piekrist. Nemitīgi ir jābūt idejām, uz ko tiekties. Varbūt pat nedaudz neaizsniedzamām. Tagad plānojam rančo izbūvi. Strausu un citu skrējējputnu ganību teritoriju – ekstensīvā saimniekošana. Dažbrīd ideja apaug ar vēl un vēl papildinājumiem. Tie rodas paši no sevis, citreiz pat šķietami nesaistītos brīžos. Tātad šī doma patiesībā ir jau nosēdusies dziļi prātā. Nemaz neapjaušot, turpinām piedomāt pie tās. Dažbrīd gan tas šķiet pilnīgs trakums, bet, hei, tā jau domāja arī Žanna un Dainis pirms 11 gadiem.

Viņi bija pārņemti ar strausiem un to novēlētu katram, kam ir ideja – būt azartiskiem. Tas ļauj nepadoties pie pirmajām grūtībām.”

 Fermā katrs putns un dzīvnieks ir individuāls, strausiem tiek veidotas ģimenes, pamata ģimenēs saglabājušies vēl putni no pirmajiem atvestajiem strausiem. Katram ir dots vārds un novērotas noteiktas rakstura iezīmes no vecākiem. Apmeklējuma laikā mums ir iespēja redzēt strausa deju, kas veltīta konkrētam cilvēkam. Undīne smej, ka sākumā dejas bijušas veltītas viņai, bet Mārcis ieguvis nu jau lielākas simpātijas. Fermā savvaļā ganās divas alpakas, kas kalpo kā dabīgie zālespļāvēji un priecē apmeklētājus.

Pēc strausu apskates dodamies pie strausu produktiem uz veikaliņu – ir iespēja iegādāties olas, spalvas, burvīgas rotas, augstas izturības dabīgus strausa ādas makus, augstvērtīgus krēmus no strausu taukiem u. tml.

Šogad uzsākta jau pieminēto interesantu un aktīvu pasākumu rīkošana fermā – putnu būrīšu izgatavošana, Lieldienu svinēšanas pasākums, strausa burgeru dienas un rīkoti konkursi. Priecājamies par Undīnes un Reiņa degsmi turpināt strausu audzēšanu un vēlmi popularizēt strausu gaļu, vēlam izturību un nezūdošu enerģiju arī turpmāk!

Agnese Stivriņa,

LLKC Jelgavas biroja uzņēmējdarbības konsultante

Foto: Undīne Laugale