Upeņu audzētāji apvienojas

Pēdējo gadu laikā vairāki Limbažu puses lauksaimnieki ierīkojuši upeņu komercdārzus, un šo gadu gaidīja ar lielām cerībām iegūt pirmo lielāko ražu, taču diemžēl pavasara salnas lika vilties un ražu samazināja līdz minimumam. Kopumā Latvijas klimatiskie apstākļi ir ļoti piemēroti upeņu audzēšanai, taču, kā jau katrā biznesā, un īpaši lauksaimniecībā, ir faktori, kas ietekmē gaidāmo rezultātu.

Februārī vairāki upeņu audzētāji apvienojās kooperatīvajā sabiedrībā “Bio Berries Latvia”.  Apvienošanās mērķis bija pārdot ogas par iespējami augstākām cenām, vienlaikus gādāt par ogu uzglabāšanu un pirmapstrādi. Šobrīd kooperatīvs apvienojis 20 biedru, kas kopā apsaimnieko vairāk nekā 350 ha. Visas saimniecības ir bioloģiski sertificētas, tas nozīmē, ka dažām jau ir sertifikāts par bioloģiski saražotu produkciju, bet  daļai stādījumu vēl ir pārejas periods. Pirms dažiem gadiem jau bija mēģinājums izveidot šādu apvienību, kas neizdevās, jo nebija skaidru mērķu, un arī dalībnieku bija par maz, kā arī īsti neatradās ieinteresēts līderis. Taču šobrīd kooperatīvs nodibināts un sācis “spert pirmos soļus” attīstībā. Kooperatīva vadību uzņēmies SIA “Guka” īpašnieks Gundars Kārkliņš. Daļai no upeņu audzētājiem šogad bija paredzēts, ka krūmi dos pirmo lielo ražu, jo stādījumiem pienācis trešais gads. Plānots bija, ka ražu varēs novākt ar kombainiem, savstarpēji sadarbojoties ogu novākšanas laikā. Pavasara periodā tika slēgti līgumi par ogu piegādēm, par iespējām tās nodot sasaldēšanai un uzglabāšanai. Lai gan salnu dēļ raža samazinājās par divām trešdaļām, dažās saimniecībās pat līdz 90%, dārzu īpašnieki tomēr darbināja kombainus, lai nolasītu to, kas izaudzis. Lielākā komercdārza SIA “Krogzeme” īpašnieki Diāna un Andris Krogzemi aprēķinājuši, ka vidējā raža bija 1,3 t/ha, kas ir aptuveni trešā daļa no plānotā, taču, atstājot ogas pie krūma, zaudējumi būtu vēl lielāki. Kopumā kooperatīva biedri saražoja 40 tonnas ogu, no kurām daļa jau realizēta, daļa noglabāta saldētavā.

Nākotnes plānos ir kooperatīva vajadzībām iegādāties pirmapstrādes līniju, kura nodrošinātu dažādu saldētu ogu attīrīšanu, šķirošanu, kalibrēšanu un iepakošanu. Šādas iekārtas iegāde ir ļoti svarīga attīstībai, jo realizācijai ogas vajag ļoti kvalitatīvas. Tāpat plānots ar laiku uzbūvēt pašiem savu saldētavu. Šobrīd upeņu dārzu īpašniekus vieno izvēlētais bizness, taču kooperācijai un sadarbībai ir daudz priekšrocību,  saskaroties ar praktiskām vajadzībām – pērkot ogulāju kopšanas tehniku, līgstot transporta pakalpojumus, iegādājoties vairumā kastes ogu uzglabāšanai un pārvadāšanai.

“Kooperatīva biedriem vēl daudz jāmācās,” uzskata kooperatīva biedrs Andris Krogzems. Viņš norāda, ka sezonas laikā ļoti svarīgi organizēt gan ogu novākšanu, gan loģistiku, vienlaikus  saprotot, ka katrai saimniecībai ir savas iespējas un vēlmes. Tāpēc ziemas periodā vēlreiz tiks izvērtētas šogad pieļautās kļūdas, kā arī tiks plānoti nākamajā gadā sasniedzamie mērķi un iespējamie rezultāti. Kooperatīvs ir atvērts  jauniem biedriem, jo, ejot kopā, tiek stiprināts kooperatīvs, kas kļūst vērā ņemams partneris eksporta tirgos ogu realizācijā. Ja tā nebūtu, tad katrs audzētājs konkurētu cits ar citu, paši nositot cenu un meklējot savu pircēju.

Zaiga Blaua,

LLKC Limbažu biroja uzņēmējdarbības konsultante