Uz nagiem uzgleznos arī Purvīša gleznas motīvu

Usmeniece Dace Krailo ir pierādījums tam, ka pakalpojuma sniedzējam nav jādzīvo pilsētā – pie laba meistara klienti brauks arī no tālākām vietām. Dace nav vienkārši manikīra meistare – viņa uz klientu nagiem ir gatava uzburt mākslas darbus. Dacei savs darbs ļoti patīk – tas viņai ir reizē gan hobijs, gan sirdsdarbs.

Dace stāsta, ka viņai jau no bērnības patika lakot nagus sev un lellēm. Vēl viņu kopš bērnības aizrauj māksla – tā esot gēnos, jo arī Daces vecvecmāmiņa bijusi māksliniece. Tiesa, mākslas skolā Dace nekad nav gājusi – zīmēt un gleznot viņa mācījusies tikai tik, cik skolā zīmēšanas stundās. Tolaik vēl Usmā bijusi skola, un zīmēšanu mācījusi skolotāja Anita Upīte, kura tagad strādā Ugāles vidusskolā. Dace skolotāju atceras ar labu vārdu – viņa iedvesmojusi arī mājās nodarboties ar mākslu. Usmeniece vecākiem nav prasījusi, lai viņu laiž mākslas skolā, jo apzinājusies, ka izbraukāt uz Ventspili būtu sarežģīti. Arī pēc pamatskolas Dace nav mēģinājusi iestāties mākslas vidusskolā – iespējams, pietrūcis drosmes. Māksla viņai palikusi kā hobijs.

Kādu laiku Dace dzīvojusi Kaltenē, no kurienes nāk vīrs, bet nu ģimene dzīvo Usmā, bērnības mājās – kad nomiris Daces tētis, lai nezaudētu māju, izlēmuši atgriezties.

Sāk Talsos

Līdz manikīres darbam Dace nonāca pēc tam, kad bija izmēģinājusi spēkus dažādos citos darbos. Mēģinājusi arī nodarboties ar gleznošanu, veidojusi izstādes. Kādā brīdī izlēmusi mācīties par manikīra meistari. «Nemaz necerēju, ka tik tālu viss aizies – ka tas reāli kļūs par darbu. Sākumā visi teica, ka laukos nekas nesanāks. Bet nepadevos, gāju uz priekšu,» saka Dace.

Kā manikīrei viņas pirmā darba vieta bija Talsos. Dace tur noīrēja telpas, atvēra savu salonu, taču īres maksa bija neadekvāti liela, tāpēc gandrīz visus nopelnītos līdzekļus nācās atdot par īri un peļņas nekādas nebija. Arī iepirkt visu nepieciešamo aprīkojumu bija ļoti dārgi. Dacei ir svarīgi, lai viss, ar ko viņa strādā, būtu kvalitatīvs. «Pa lēto te nevar strādāt, tad viss plīst. Ja lieto kvalitatīvus produktus, tad tie nagus nebojā,» uzsver Dace.

Pirmā klientu bāze radās Talsos, nagus pie Daces apkopt nāca arī vietējie usmenieki. Viņa steidzas kliedēt mītu, ka cilvēki laukos neizmanto manikīra pakalpojumu – klientu vidū ir daudzi no Usmas, Spāres. No manikīra nav jāatsakās, pat ja cilvēkam ir dārzs vai lauksaimniecības bizness – nagus var uztaisīt stingrus, tādus, ko darbs dārzā nesabojās.

Kad Dace izlēma Talsos vairs nestrādāt, klienti sākuši braukt pie viņas uz mājām. Sākumā vēl raudzījusies pēc citām telpām, bet tomēr palikusi pie darba mājās. Klientiem nav šķērslis braukt pie meistares no Talsiem, Ventspils un citām tuvākām un tālākām vietām. Dacei ir klienti, kuri brauc arī no Rīgas. Bijušas arī klientes no citām valstīm, piemēram, korejiete, spāniete, kuras precējušās ar latviešiem, un vīri darbojušies kā tulki, lai Dace ar klientiem varētu saprasties.

Gleznas uz nagiem

Klientes Daci izvēlas, jo novērtē viņas prasmi manikīru pārvērst mākslas darbos. Viņām ir svarīgi, lai manikīrs ir īpašs, ne tāds kā visiem. «Sākumā bija vienkārša uzlakošana. Pēc tam pati piedāvāju, vai klients negrib kādu dizainu. Citiem meistariem ir tā, ka par dizainu ir jāmaksā. Man tas viss ir iekļauts cenā. Piedāvāju, un tad nākamajās reizēs cilvēks nāk jau ar internetā atrastām bildēm, un tad es tās taisu. Ir arī tādas, ko es pati izdomāju no savas fantāzijas,» stāsta Dace.

Procedūra ar nagu sagatavošanu un gleznošanu vienai klientei ilgst apmēram divas stundas. Dace glezno ar pavisam smalku otiņu. Klienti ir dažādi – kāds atnāk ar pavisam konkrētu vēlmi un redzējumu, cits ļauj meistarei brīvu vaļu fantāzijai. Dacei patīk gan tā, gan tā. Ja kliente vēlēsies, viņa uzgleznos uz nagiem kaut Purvīša gleznas. Iepazīstot klientu, meistare jau zina, kas viņam varētu patikt. Klientu ieceres mēdzot būt visdažādākās. Parasti cilvēki jau domā uz priekšu un pirms nākamā manikīra apmeklējuma sameklē bildes ar vēlamo attēlu. Citi atsūta bildes jau iepriekš. Ja klients Dacei dos brīvu izvēli, tad viņa parasti izvēlēsies uzgleznot kādas puķes vai dabas ainas.

Parasti ar gatavo manikīru kliente var staigāt līdz mēnesim, bet gadoties, ka arī pusotru mēnesi – iespējams, žēl šķirties no uzgleznotā, kaut nags izaudzis. Esot gadījies, ka cilvēks atnāk pēc mēneša un lūdz atkal uzgleznot to pašu. Dace skaidro, ka divreiz pilnīgi vienādi uzgleznot nav iespējams – kaut meistare būs tā pati un sižets arī, otrreiz tik un tā kādas nianses atšķirsies, nagi nebūs pilnīgi tādi paši.

Pārcelties nevēlas

Laika gaitā Dacei ir bijuši divi piedāvājumi nākt strādāt Rīgā, viņu aicinājuši arī strādāt salonā Ventspilī, taču Dace piedāvājumiem nav piekritusi, jo mājas esot dārgākas.

Gleznošanu Dace šobrīd nolikusi malā – tam nepietiek laika, jo klientu ir daudz. Reizēm gan uzrodas vēlme atkal gleznot, taču krāsas esot jau vecas un sakaltušas. Arī Daces dēlam iedzimis mākslinieciskais gēns, viņam patīk zīmēt un gleznot. Dace saka – ja dēls izvēlētos kļūt par mākslinieku, viņa izvēli atbalstītu.

Dace strādā daudz, arī sestdienās un svētdienās. Kad sajūt, ka sagurst par daudz, tad pierakstu mazliet samazina, jo brīvdienas tomēr ir nepieciešamas. Brīvajā laikā Dace pieslēdzas mājas darbiem un remontiem, kas arī prasa laiku un uzmanību. Vēl viņa labprāt piedalās nagu dizaina konkursos. Tie pārsvarā norisinās attālināti. Konkursos Dace regulāri gūst godalgotas vietas, ko apliecina krāšņie uzvaras kausi, kas rindojas viņas manikīra salona plauktos.

Kristīne Duļbinska,

laikraksta “Ventas Balss” žurnāliste

Foto: Krists Kūla