Uzņēmējdarbība – lauku teritorijas attīstības pamats

Vēl joprojām lielākā problēma visā Latvijā, izņemot atsevišķas Pierīgas teritorijas, ir iedzīvotāju skaita samazinājums.

Sevišķi smaga šī problēma ir lauku novados, kuri paliek arvien tukšāki. Viens no tādiem novadiem ir arī Alsungas novads, kuram raksturīgos negatīvos ekonomiskos un sociālos procesus var attiecināt uz lielāko daļu lauku novadu.

 Alsungas novadā iedzīvotāju skaits kopš 2000. gada ir samazinājies par 31% jeb vidēji par 50 cilvēkiem gadā. Lielākās iedzīvotāju skaita izmaiņas novadā radījis nevis negatīvais iedzīvotāju dabiskais pieaugums (starpība starp dzimušo un mirušo iedzīvotāju skaitu), bet migrācijas saldo (starpība starp iebraukušo un izbraukušo iedzīvotāju skaitu).

Aprēķinot korelācijas jeb saistības koeficientu, atklājās, ka iedzīvotāju migrācija Alsungas novadā ir ļoti cieši saistīta ar uzņēmumu skaitu – katrs jaunradītais uzņēmums samazina negatīvo starpību starp iebraukušo un izbraukušo iedzīvotāju skaitu. Tātad, lai apturētu iedzīvotāju aizplūšanu no lauku novadiem, ir jāveicina uzņēmējdarbība.

Bieži vien pie tā, ka uzņēmējdarbība neattīstās, tiek vainota valsts uzņēmējdarbības politika – nodokļi, nodevas, birokrātiskais slogs un tamlīdzīgi. Tomēr, intervējot un sarunājoties ar vienpadsmit dažādu nozaru Alsungas uzņēmējiem (lauksaimniecības, kokapstrādes, tirdzniecības, mājražošanas, amatniecības u. c.), tika noskaidrots, ka visvairāk uzņēmējdarbības uzsākšanu un attīstību traucē tieši esošo un potenciālo uzņēmēju personiskās problēmas – zināšanu, prasmju un motivācijas trūkums. Tās ir problēmas, kuras jācenšas novērst. Tādējādi, risinot iedzīvotāju/uzņēmēju kompetences problēmas, daļēji vai pilnībā tiek novērsti arī pārējie uzņēmējdarbību kavējošie faktori – tiek uzzināts par dažādiem finansējuma avotiem un to iegūšanas iespējām (valsts atbalsta programmas, ES finansējums, konkursi utt.), pārliecība par sevi palielinās, bailes riskēt samazinās un tā var turpināt vēl ar vairāku  faktoru virkni.

Tātad uzņēmējdarbības aktivitāte, veiksmīgums un attīstība ir atkarīgi tieši no pašiem iedzīvotājiem/uzņēmējiem. Šī vēlme attīstīties ir jāmeklē, pirmkārt, sevī, un, ja tas izdosies, tad izdosies arī atrast vietējo pašvaldību, valsts un Eiropas Savienības īstenotos pasākumus, kas kalpos kā instrumenti savas darbības attīstībai un personisko mērķu sasniegšanai. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs ir viens no instrumentiem, ko lauku iedzīvotājs/uzņēmējs var izmantot savu zināšanu, prasmju un motivācijas palielināšanai. Tas rīko ne tikai izglītojošus seminārus un mācības, bet piedāvā arī individuālas konsultācijas. 

 Jo vairāk šādu uz sevis pilnveidošanu un attīstību vērstu cilvēku būs lauku (un ne tikai) novados, jo veiksmīgāk izdosies ierobežot teritorijai raksturīgos negatīvos ekonomiskos un sociālos procesus, sekmējot novada un līdz ar to valsts problēmu risinājumus un ilgtspējīgu attīstību.

 Liene Kalniņa,

LLKCLauku attīstības nodaļas projektu vadītāja