Vidzemes saimniecībās sekmīga uzņēmējdarbības izveide un attīstība

Jēkabpils novada lauksaimnieki un citi interesenti 27. augustā apmeklēja Vidzemes puses saimniecības, lai gūtu jaunas atziņas par saimniekošanu netradicionālākās nozarēs, kā arī rast iedvesmu produkcijas pārstrādei.

Brauciena maršruta pirmais apskates objekts bija z/s ,,Lejasvagaļi”” Rūjienas novada Jeru pagastā. Saimniece Inta Lielbārde mūs sagaidīja iespaidīga ķirbju lauka malā. Lauks gan pieder citam uzņēmumam, kas ražo iecienītos bērnu bioloģiskos biezeņus ,,Rūdolfs”, bet ,,Lejasvagaļi” to nodrošina ar stādmateriālu, šogad tie bijuši 23 tūkstoši stādiņu jeb 15 ha. I. Lielbārdes saimniecība ir kolekciju dārzs. Viņa audzē aptuveni 80 šķirņu ķirbjaugus, no šīm šķirnēm ik gadu aptuveni 20 ir jaunas, katru pārstāv pāris augu. Ir arī melones, arbūzi un paprika. Sēklas tiek pasūtītas lielākoties firmā ,,Volmari”, izmanto arī sēklas no  Krievijas, bet tās bieži neatbilst šķirnes nosaukumam. Sēklas no saviem ķirbjiem neiegūst, jo pastāv saziedēšanās risks. Tā kā ķirbju sēklas savu dīgtspēju saglabā 10 gadu, atsūtīto paciņu pietiek vairākiem gadiem, ja šķirne ir iepatikusies, bet kārtējā gadā kaut kas nav izdevies ar audzēšanu. Lai kolekcija būtu pārskatāma, augi sastādīti pa grupām, katrai šķirnei pievienota plāksnīte ar aprakstu. I. Lielbārde regulāri ar saviem ķirbjiem piedalās izstādēs, popularizējot šo ogu arvien lielākam cilvēku skaitam. Šogad gan laika apstākļi nav bijuši īpaši labvēlīgi ķirbju audzēšanai, daļa nenogatavosies, vairums nesasniegs savus šķirnes rādītājus, arī  pagājušā gada rekordsvaru – 86 kg.  Saimniecības lielie ķirbji nonāk vietējā bērnudārzā sulu gatavošanai, bet pārējie tiek vesti pārstrādei sukādēs, marmelādēs, sulās un nektāros. Produkcija nopērkama „Rimi klētīs”, „Prizmas”, „Top” un „Elvi” veikalos.

Z/s ,,Klimpas” vairāk pazīstama kā aitu kontrolnobarošanas stacija, taču saimniecības vadītājs Valdis Leska iepazīstināja arī ar ,,Klimpu” bioloģisko graudkopības nozari.  Turpat līdzās atrodas iespaidīga, kooperatīvam piederoša graudu kalte. Biedru skaits no izveidošanas 1993. gadā ir sasniedzis jau 60. Pašam V. Leskam pieder 200 ha zemes, taču īslaicīgas problēmas ar savu bioloģisko graudu  izvietošanu kopējā kaltē vienmēr tiek atrisinātas. Viņš savu ražu pārdod Vācijā. Uz z/s ,,Klimpas” bāzes pirms septiņiem  gadiem izveidota kontrolnobarošanas stacija, kuras mērķis ir novērtēt šķirnes saimniecībās izmantoto vaislas teķu kvalitāti un piemērotākos krustojuma variantus kvalitatīvu gaļas jēru ieguvei. Šobrīd valstī ir nepilni 100 tūkstoši aitu un 45 šķirnes saimniecības, kurās stacijai tiek atlasīti dažādu šķirņu un krustojumu jēri. Kontrolnobarošanas laikā jērus ēdina neierobežoti ar sienu un pilnvērtīgās barības maisījumu, lai noskaidrotu to augšanas ātrumu un barības izmantojamību.  Pēc nokaušanas un liemeņu analīzes tiek veikta rezultātu salīdzināšana. Stacijā regulāri tiek rīkotas vaislas teķu izsoles, kā arī neiztrūkstošs ir ikgadējais aitu dienu pasākums. Klātesošos interesēja gan aitkopības izmaksu jautājumi, gan zālāju kvalitāte un ganīšana, gan arī sprostos esošie Haidšnukes šķirnes dzīvnieki, jo Latvijā bez jau sen zināmajām šķirnēm ir ievestas daudzas eksotiskas un interesantas.

Tālākais brauciena maršruts sekoja uz Burtnieku novada z/s ,,Adzelviešiem” – lielu kaņepju audzēšanas saimniecību. Tās saimnieks Jānis Grīnbergs vispirms iepazīstināja ar plašo lauku sētu un tās vēsturi kopš 1878. gada, kad viņa vecvectēvs šīs mājas drīkstēja izpirkt no muižas. Z/s sāka darboties kā Breša zemnieki un šobrīd apsaimnieko jau 200 ha, no kuriem 80 ir graudaugi, 80 – zālāji sēklām, 13 – kaņepes, un pārējie – dārzeņi. Ir arī bišu saimes. Ik gadu tiek saražotas 10 t kaņepju, bet diemžēl nav kur izmantot šķiedru, pēc tās pieprasījums ir tikai Anglijā. Senāk, Kurzemes hercogistes laikā, kaņepes tika izmantotas burinieku tauvu izgatavaošanai, hercogs Jēkabs pat izdeva kaņepēm veltītu sudraba monētu. ,,Adzelviešos” aplūkojama visa kaņepju novākšanas un apstrādes vecā tehnika – gan sēklām, gan šķiedrai. J. Grīnbergs tās darbību rādīja arī praktiski, beidzot ar virves novīšanu. Saimniecībā kaņepes audzētas jau  daudzus gadu desmitus, tāpēc tagad notiek savas vietējās šķirnes apstiprināšanas process, tā sauksies ,,Latella”. Pēc tam sekoja kaņepju sēklu produkcijas degustācija: gan kaņepju sviests, gan sēklu smalkāka un rupjāka maluma aizdari. ,,Adzelviešu” produkcija ir nopērkama „Rimi” un „Top” veikalos. Saimniecība realizē arī savus zirņus, miltus, medu un dārzeņus.

Z/s ,,Jāņkalni” atrodas Madonas pusē, Vestienas pagastā pretī skaistajam Kāla ezeram. Jau vairākās paaudzēs Ozoliņu ģimene nodarbojusies ar augļkopību, šobrīd ģimenes biznesa atpazīstamākā kultūra ir krūmmellenes, tās aizņem jau aptuveni 20 ha, protams, ir arī  rabarberi, cidonijas, zemenes, avenes, smiltsērkšķi, bumbieri, āboli, ķirbji u. c. Visa produkcija, ko neizdodas pārdot svaigā veidā, tiek pārstrādāta sukādēs, ievārījumos, sulās vai arī sasaldēta, jo ,,Jāņkalniem” ir savs pārstrādes un uzglabāšanas cehs. Saimniecība piedāvā arī stādus. Šobrīd ir karstākais melleņu laiks, bet ziemā aktuālākās būs  sukādes.

Lai arī garais pārbrauciens teju pāri visai Latvijai bija gana nogurdinošs, brauciena dalībnieki vakarā bija ļoti apmierināti, un saldo melleņu kastītes pozitīvās emocijas tikai pastiprināja. Ļoti vēlētos cerēt, ka brauciena mērķis ir sasniegts, un vismaz daži no dalībniekiem aizdomāsies par kādas blakusnozares vai pārstrādes izveidi. Pēc anketām spriežot, ierosmju un pozitīva darbošanās stimula šajā dienā bija pietiekami daudz.

Ina Sēle,

Jēkabpils novada lauku attīstības konsultante