„Viršos” izlolotas vistu olas

Aija Veidemane no Vecumnieku pagasta Beibežiem jau labu laiciņu meklēja idejas savam biznesam laukos, turklāt – plānoto nodarbi bija nepieciešams apvienot ar bērna audzināšanu, kuram ir īpašas vajadzības. Tā tika sākta dējējvistu audzēšana.

Iesaistoties programmā „Iniciatīvas veidošana lauku attīstībai” 2014. gada februārī Vecumnieku novadā, Aijai radās vīzija par dējējvistu audzēšanu mājas olu ieguvei.

– Kā aizsākās „olu bizness”?

Aija Veidemane: – Ideja par vistkopību radās pērn, kad nācās pārreģistrēt mammas zemnieku saimniecību „Virši”. Tā nonāca manā pārziņā. Bija doma saimniecību likvidēt, bet liktenis piedāvāja iespēju apmeklēt uzņēmējdarbības kursus. Tas bija atradums īstajā brīdī, kas deva man iedvesmu, jaunu paziņu loku, svaigas idejas un citu skatījumu uz uzņēmējdarbību laukos. Man ir meitiņa ar īpašām vajadzībām, un viņai nepieciešama diennakts pieskatīšana, tāpēc bija jāizdomā nodarbošanās, kas neaizņem visu darba dienu. Pēc kādas no kursu nodarbībām radās doma par vistām.

– Vai ilgi „auklējāt” šo ieceri?

– Nebiju vēl īsti veikusi biznesa aprēķinus kursos, kad tika uzsākta grīdas betonēšana un logu nomaiņa telpai, kur bija plānots izmitināt mājputnus. Protams, biznesā tā nenotiek, jo vispirms ir vajadzīgi skrupulozi aprēķini un tikai pēc tam var sākt darboties, taču es nekad neesmu domājusi kā biznesmene. Daudz palīdzēja mans tētis un vīrs, kuri iekārtoja kūtī laktas, dējamās kastes, siles un āra sētu. Augustā viss bija gatavs, taču es biju domājusi darbošanos atlikt uz pavasari. Atskanēja tālruņa zvans no draudzenes ar jautājumu – kad varēs iegādāties olas? Tas mani pamudināja nekavējoties sazināties ar zemnieku saimniecību „Mazputnēni” Raunas novadā un jau rudenī atvest mājās pirmos jaunputnus.

– Cik liela ir vistu saime un kā tiekat ar to galā?

– Nopirku 67 jaunputnus, blakus telpā turēju deviņas vecās vistiņas. Bija jāiegādājas graudi, skaidas pakaišiem, kartupeļi, jo ar pašu izaudzētajiem pietika vien pāris mēnešiem. Telpas, izrādījās, nebija īsti piemērotas vistām, tās bija mitras. Labu gribēdama, ierīkoju krāsniņu, bet, staigājot iekšā un ārā, mājputni „saķēra” iesnas un klepu. Palīdzīgu roku man sniedza veterinārārste Maruta Saudorga, un pāris nedēļās vistiņas tika „uz strīpas”. Nācās nopirkt dārgo gaisa sausinātāju, kas strādā visu diennakti un palielina izdevumus par elektroenerģiju, taču tagad kūtī gaiss ir sauss un svaigs, vistas – veselas.

– Tā ir vērtīga pieredze. Kur papildināt zināšanas vistkopībā?

– Izmantoju iespēju aizbraukt uz semināru, ko vadīja pieredzējusī vistkope no Madonas novada zemnieku saimniecības „Gribēni”. Tā bija liela veiksme, ka es tur nokļuvu. Guvu ļoti vērtīgu informāciju.

– Cik ražīga ir dējējvistu saime?

– Novembra beigās vistiņas pamazām sāka dēt, bet decembrī olas jau piegādāju Rīgas klientiem. Pašlaik iegūstu ap 50 olu dienā.

– Vai šī nodarbošanās katram būtu pa spēkam?

– Vistkopība kaulus nelauž. Mājputnus baroju no rīta, bet pēcpusdienā paberu kviešus un nedaudz miežu. Šad un tad jāaizbrauc iepirkt graudi, skaidas un kartupeļi, katru otro nedēļu jātīra mājiņas.

– Nepieciešami lieli ieguldījumi, lai uzsāktu šādu uzņēmējdarbību?

– To ietekmē dažādi faktori, piemēram, vai ir pieejamas telpas, vai tās jārenovē, vai kūts jābūvē no jauna un citi apstākļi. Atšķirīgi ir arī izdevumi par vistiņām, proti, vai ir vēlme iegādāties šķirnes vistas, kas ir labas gan gaļai, gan olu dēšanai, vai jaunputnus, vai cāļus, vai pašiem inkubēt cālīšus. Jārēķinās arī ar barības izmaksām u. c.

– Vai produkcijai ir izstrādāts logo?

– Pašlaik viss ir procesā. Idejas jau virmo gaisā.

– Tiek veidots īpaši „Viršu” olām paredzēts iepakojums vai marķējums?

– Olu bretes bez apdrukas top Valmierā, vienīgajā šāda veida ražotnē Latvijā. Noformējumam mājās pati izveidoju mazu pielīmējamu etiķeti, jo apdrukāts iepakojums produktu ļoti sadārdzinātu.

– Kā prece tiek reklamēta?

– Biznesā tā neklājas runāt, taču pašlaik reklāma nav vajadzīga. Ir dienas, kad pašiem ledusskapī nav olu. Nākotnē, kad dējējvistu saimi iecerēts paplašināt, iespējams, būs jādomā par produkta reklāmu.

– Kā noprotu, plānojat uzņēmējdarbību attīstīt?

– Mani urda doma par paplašināšanos, bet gribas mazliet nogaidīt, „nestrēbt karstu”. Vispirms mājputniem ir jāizveido labs vasaras miteklis un jāuzlabo ziemas mītne, lai samazinātu elektroenerģijas izmaksas.

– Kur tiek realizēta produkcija?

– Rīga „apēd” visus lauku labumus. Oliņas labi garšo arī Vecumnieku un Beibežu ļaudīm. Slava par brīvā dabā turētām un lolotām mājas vistiņām ceļo no mutes mutē. 

– Ko varat ieteikt tiem, kuri grib uzsākt savu biznesu?

– Prātā nāk Jura Alunāna dzejas rindas: „Nevis slinkojot un pūstot...” Pats svarīgākais ir veikt jebkuru darbu ar mīlestību, nevis ar spaidiem; ar tīru sirdsapziņu, ne ar aprēķinu. Ikvienam iesaku nebaidīties, bet ticēt, ka viss izdosies, un ļauties pārmaiņām. Ja visapkārt ir daudz sirsnīgu un izpalīdzīgu cilvēku, tad būs pa spēkam sasniegt iecerēto. Paldies manai ģimenei un draugiem par atbalstu!

 „Gaidu pavasari, kad vistas no agra rīta līdz saulrietam varēs uzturēties ārā un tiks pie jaunbūves – modernas vasaras mājas un milzīga aploka,” teic „Viršu” saimniece Aija Veidemane.

 Iveta Balcere, Vecumnieku novada domes projektu koordinatore

 Radām iespēju mācīties un tikties domubiedriem

 LLKC Bauskas nodaļas uzņēmējdarbības konsultante Dace Griķe:

„Aija Veidemane 2014. gada pavasarī apmeklēja mūsu rīkoto izglītojošo semināru ciklu uzņēmējdarbības uzsācējiem. Mācībās piedalījās arī Iveta Balcere – šī materiāla autore. Ar mācību dalībniekiem turpinām satikties. Ar LLKC Bauskas nodaļas vadītājas Eleonoras Maisakas iniciatīvu ir izveidojusies Vecumnieku Uzņēmējdarbības atbalsta grupa, kas darbojas arī kā mikrokreditēšanas grupa. Savu uzņēmējdarbību šī gada laikā ir uzsākuši pagaidām trīs mācību dalībnieki, par kuru veikumu turpināsim informēt. Lai jaunajiem uzņēmējiem nodrošinātu iespēju izglītoties arī turpmāk un radītu iespēju arī citiem uzņēmējiem satikties un iepazīties, pagājušā gada nogalē rakstījām projektu arodapmācībām. Rezultātā 12. februārī Vecumnieku novada iniciatīvu aktivitāšu centrā sākās mācības „Lauku uzņēmējdarbības veicināšana”.

Veiksme uzņēmējdarbībā lielā mērā ir atkarīga no spējas saražoto pārdot. Gandrīz katrā lauku sētā kaut kas tiek ražots, taču pārdot bieži vien izrādās grūtāk, nekā saražot. Sastopoties ar realizācijas grūtībām, daudzi mazie lauksaimnieki un mājražotāji atmet ieceri attīstīties un, labākajā gadījumā, turpina ražot vien savām un tuvinieku vajadzībām. Kā atrast savu nišu tirgū, kā novērtēt savas uzņēmējdarbības  perspektīvas un saskatīt nepilnības? Uz šiem un daudziem citiem jautājumiem mācību dalībnieki meklēs atbildes astoņu nedēļu garumā. Lekciju un praktisko darbu laikā uzņēmēji apgūs jaunas zinātnes un prakses metodes savas saražotās produkcijas virzībai tirgū. Pirmajās divās nodarbībās psiholoģe Daina Reinfelde iepazīstināja uzņēmējus ar mārketinga psiholoģiskajiem aspektiem, kas orientēti uz klientu. Mārketinga eksperte Elīna Kalēja vadīs nodarbības par tirgus analīzi, iepazīstinās ar mārketinga veidiem un instrumentiem, un to efektīvu pielietošanu. Šajās nodarbībās mācību dalībnieki strādās pie mārketinga stratēģijas izstrādes, cenas un zīmola veidošanas, iepazīsies ar interneta mārketinga rīkiem, ko mazais uzņēmējs var izmantot sava produkta virzīšanai tirgū, un citām interesantām un uzņēmējdarbību veicinošām tēmām. Savukārt Bauskas nodaļas vadītāja Eleonora Maisaka vadīs nodarbības resursu un uzņēmējdarbības plānošanā. Vienā no mācību dienām, 27. martā,  jauniegūtās zināšanas varēs testēt, apmeklējot izstādi  Ķīpsalā. Noslēgums 2. aprīlī ar mārketinga un uzņēmējdarbības plānu izstrādi un prezentāciju.”

Foto: no Aijas Veidemanes personīgā arhīva