Zemgalieši pēc pieredzes uz Jaunpiebalgas novadu

Oktobra sākumā 38 lauksaimnieki no Zemgales, kuriem ir interese par bioloģisko lauksaimniecību, devās LLKC Dobeles nodaļas rīkotā pieredzes braucienā uz Latvijas zaļāko novadu – Jaunpiebalgu. Tur īpatnējo ģeogrāfisko un reljefa apstākļu ietekmē zemes platības ir nelielas. Jaunpiebalgas novadā 86 saimniecības strādā pēc bioloģiskām metodēm, un 53% no kopējās lauksaimniecības zemēm ir bioloģiskās.

Jaunpiebalgas pusē tika apmeklētas trīs zemnieku saimniecības – “Gaujas-Magonas” Zosēnu pagastā, “Lielkrūzes” un “Jāņukalns” Jaunpiebalgas pagastā.

“Gaujas-Magonu” saimnieks Edgars Ziediņš zemgaliešus sagaidīja pie piemiņas akmens kartupeļu selekcionāram Vilim Gaujeram. Selekcionārs Vilis Gaujers savā laikā izveidojis vai piedalījies 13 kartupeļu šķirņu tapšanā. Netālu no akmens atrodas arī selekcionāra dzimtas mājas “Ķenci”.  Pa ceļam piestājām pie vienas no deviņām uz Gaujas uzceltajām mazajām hidroelektrostacijām – Augstāres HES, kas darbojas kopš 2002. gada. 

Bet galvenais brauciena mērķis bija bioloģiskā piena lopkopība “Gaujas-Magonās”. Saimniecībā nedaudz tiek audzēti arī dārzeņi un kartupeļi, turēti truši, kā arī viens ponijs mazbērnu priekam. “Gaujas-Magonas” saimnieks ar sievu Līgu sākuši veidot pirms 25 gadiem. Bija vēlme saimniekot laukos. Līga Ziediņa pēc izglītības ir veterinārārste, Jānis – agronoms. Zemnieku saimniecība apsaimnieko 40 ha lauksaimniecības zemes un 10 ha mežu. Liellopu ganāmpulkā ir 10 slaucamās govis un 20 jaunlopi. Govis nomaina ik pēc 5–6 gadiem. Pienu savāc Zosēnu pagastā reģistrētā piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Drusti”. PKS “Drusti” ir viens no lielākajiem piena kooperatīviem Latvijā, kooperatīvā ir ap 140 biedriem.  Saimniecība kooperatīvam nodod ap 7 tonnām bioloģiskā piena mēnesī.

Pagājušajā gadā tika uzrakstīts projekts mazo lauku saimniecību atbalstam, ļoti vajag atjaunot govju kūti. Projekts netika atbalstīts, nu pašiem jāsakrāj nauda kūts jumtam. Bet divu gadu laikā cer kūtij jumtu uzlikt. Saimniekošanai nepieciešamā tehnika pa šiem gadiem ir sagādāta, palīdzēja Zosēnu kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība.    

Sarunas risinājās gan par lopu ēdināšanu, gan par vides prasībām kūtsmēslu uzglabāšanā, gan par piena cenām un dažādām kontrolēm, kā arī par dzīvi laukos kopumā.

Saimnieka aizraušanās ir seno agregātu un darba rīku kolekcionēšana. Kolekcija bija apskatāma īpaši iekārtotā vietā pie klēts. Vīriešus interesēja ne viens vien senais agregāts un to pielietošana mūsdienās.  

Tālāk līkumotais meža ceļš veda uz zemnieku saimniecību “Lielkrūzes”, kas ir viena no pirmajām bioloģiskajām saimniecībām Latvijā. “Lielkrūzes” ir modeļsaimniecība, kas nodarbojas ar dabas daudzveidības un bioloģiskās saimniekošanas mijiedarbības izvērtēšanu. „Lielkrūžu” saimnieki – Valentīna un Guntars Dolmaņi – izceļ dabas procesu un sugu savstarpējo mijiedarbību lauksaimnieciskās ražošanas procesā.

Saimniecība atrodas Gaujas ielejā, kur mijas zālāju, dīķu un mežu platības. Saimniecība nodarbojas ar gaļas liellopu audzēšanu, bioloģisko dīķsaimniecību, kā arī te tiek turēti savvaļas zirgi. Apsaimniekoti tiek 150 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, 40 ha meža un 10 ha dīķu. Lielāko daļu lauksaimniecībā izmantojamās zemes aizņem pļavas un ganības. Tiek audzēti graudaugi, tauriņzieži, kartupeļi, augļi, dārzeņi bez minerālmēslu vai jebkādu biopreparātu pielietošanas. Augsnes auglību un pašpietiekamību šeit garantē bioloģiskās daudzveidības līdzāspastāvēšana, kas ir viena no galvenajām „Lielkrūžu” vērtībām.

„Lielkrūzēs” īpaši tiek piedomāts par ekotūristiem, jo tas ir veids, kā popularizēt šāda veida saimniekošanas principus. Tūristiem tiek nodrošināta pilnvērtīga atpūta pie dabas. Ūdeņos sastopami vēži un 20 dažādas zivju sugas. Mežos un laukos ligzdo turpat 100 dažādas putnu sugas. Dabisko vidi kopj govis un zirgi. Zemnieku sētā praktizēta naturālā saimniecība.

Vietējo, ar dabas procesiem saistīto tradīciju aizsargāšanai te izveidota starptautiska organizācija „Vides biedrība Krūzes”. Tā izvērtē vides kvalitātes nozīmi bioloģiskajā lauksaimniecībā, seko likumdošanas normu ietekmei ražošanas procesā, nodarbojas ar vides izglītību un pētniecību, radot interesi par to ne vien Latvijā, bet arī ārzemju dabas organizācijās.

Paēduši “Lielkrūzēs” gardas pusdienas un Guntara Dolmaņa izpildījumā atvadu dziesmu noklausījušies, Zemgales lauksaimnieki devās tālāk līdz pat Gulbenes novada robežai, lai iepazītos ar Latvijas tumšgalves šķirnes aitu audzēšanas saimniecību “Jāņukalns”. Enerģiskā saimniece Dagmāra Seņavska aitkopību uzsākusi pirms 18 gadiem, kad pārnāca no Rīgas uz dzīvi laukos. Sāka ar desmit aitām. Par šķirnes saimniecību varēja kļūt un saņemt atbalstu, ja bija 30 aitu mātes, tādēļ saimniecību palielināja. Tagad ganāmpulkā ir 80 aitas, un puse no tām ir aitu mātes. Latvijas tumšgalves saimniece vērtē kā izturīgas, mazprasīgas un piemērotas vietējiem apstākļiem. Ar aitu realizāciju problēmu neesot, jēru gaļa esot pieprasīta. Ir arī sertificēts mājputnu ganāmpulks, kas sastāv no dažādām putnu sugām, un 23 bišu saimes.

Saimniecībā tiek realizēts projekts pasākumā „Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības". Aitu kūtij ir nomainīts jumts, par ko liels gandarījums, ierīkoti nožogoti aitu aploki. Viņa neslēpj, ka vienai nav viegli saimniekot, un dažādu dokumentu pildīšana arī paņem savu laiku. Tie ir nepieciešami gan kā bioloģiskajai, gan kā šķirnes saimniecībai, turklāt jāsakārto arī grāmatvedības un projekta dokumentācija.

Pacienāta ar kafiju, tēju, rupjmaizi ar medu un saimnieces pašcepto medus kūku, grupa no Zemgales jau vēlu pievakarē devās trīs stundu ilgā atpakaļceļā. Mājupceļā katram bija iespēja izteikt savu viedokli par redzēto Jaunpiebalgā. Secinājums viens – Jaunpiebalgas novadā ir uzņēmīgi cilvēki, ar dziļu izpratni un pārliecību par to, ko dara. Katrā saimniecībā tika gūta praktiska un noderīga informācija. Vairāki brauciena dalībnieki pieteicās uz bioloģiskajām mācībām, kas notiks Jelgavā un Dobelē.

Raimonda Ribikauska,

LLKC Dobeles konsultāciju biroja uzņēmējdarbības konsultante