Šāgada salīdzinoši augstās graudaugu ražas pasaulē nodrošinās zemniekiem labu lopbarības pieejamību. Papildu tam ES pārskata normas, kas attiecas uz pārstrādātu dzīvnieku proteīna lietošanu lopbarībā.
Dzīvnieku barības jautājumi apspriesti COPA-COGECA darba grupā par dzīvnieku barību, kurā kā eksperte no Latvijas piedalījās Zemnieku saeimas pārstāve Aija Rozenfelde. Eiropas Komisijas (EK) pārstāvis darba grupā ziņoja, ka Eiropā graudaugu raža šogad bijusi vidēji laba, salīdzinājumā ar pērno gadu ievākums bijis par 3 miljoniem tonnu lielāks. Tādējādi varētu samazināties lopbarības graudu cenas. Paredzams, ka kukurūzas cenas būs zemākas nekā kviešu, jo Dienvidamerikā kviešu cena ir vidēji par 20% augstāka nekā iepriekš. Turklāt Brazīlija pieņēmusi lēmumu audzēt vairāk kukurūzu nekā soju, kas arī varētu būt iemesls augstākai kviešu cenai. Vērtējot rapšu ražu, EK secinājusi, ka šā gada raža ir ļoti laba un lopkopji var rēķināties, ka 30% no izaudzētā patērēs biodegvielas ražotāji. Tādējādi rapšu pārstrādes produktu pieejamība dzīvnieku barības ražošanai palielināsies.
Darba grupā sniegta informācija arī par to, ka jau no nākamā gada cūku barības ražotāji varētu kā izejvielu izmantot arī dzīvnieku valsts proteīnu (gaļas/kaulu miltus, asins miltus, ādas utt). Putnu barībā tas varētu būt atļauts sākot ar 2016.gadu. Tiesa, joprojām pētnieki no Eiropas Pārtikas Drošības Iestādes (EFSA) sastopas ar dažādām problēmām, kas liek šaubīties par dzīvnieku proteīna izmantošanas atjaunošanu ES, piemēram, problēmas ir ar DNS testēšanas metodēm. Vienlaikus Austrijas putnu audzētāji pieprasa ātrāku dzīvnieku proteīnu pieejamību un norāda, ka Lielbritānijā ir veikti ļoti daudz DNS izmeklējumi, kurus iespējams izmantot statistikas datu papildināšanai. Arī Lielbritānija un Francija atbalsta ātrāku dzīvnieku proteīnu izmantošanu barībā, kaut arī sabiedrības attieksme šajās valstīs nav viennozīmīgi atbalstoša. Jāatgādina, ka plašus ierobežojumus dzīvnieku proteīna izmantošanai ES uzlika pēc tā sauktās govju trakumsērgas uzliesmojumiem Lielbritānijā.
Taču proteīns no kautajiem dzīvniekiem nav vienīgais, ko varētu izmantot lopbarībai. Kukaiņi, sevišķi mušu kāpuri, ir labs proteīna avots putniem un mīļdzīvniekiem. EK darba kārtībā šobrīd ir produkta „Kukaiņu milti” (Insect meals) iekļaušana atļautās lopbarības sarakstā. Šos miltus varētu barot arī cūkām. Starp citu, pasaulē cilvēki uzturā lieto vairāk nekā 1900 sugu kukaiņu (pārsvarā Āfrikas un Āzijas reģionos).
Jo daudzveidīgākas izejvielas ir pieejamas dzīvnieku barības ražošanai, jo labākas iespējas ir samazināt barības cenas, kas ļoti tieši ietekmē dzīvnieku izcelsmes produktu pašizmaksu.
Pēc COPA-COGECA ekspertu darba atskaitēm informāciju publicēšanai sagatavoja LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja Iveta Tomsone
Ekspertu dalība pasākumā organizēta VLT aktivitātes ”Nozaru ekspertu ziņojumi” ietvaros. Plašāk ar COPA/COGECA darba grupu ekspertu aktivitātēm iespējams iepazīties Valsts Lauku tīkla mājaslapā http://www.laukutikls.lv/copa_cogeca.
UZZIŅA
COPA ir Eiropas līmeņa profesionālo lauksaimnieku organizāciju komiteja, kas pārstāv lauksaimniekus ES un starptautiskās institūcijās. Tā ir dibināta 1958. gadā. COGECA ir Eiropas līmeņa lauksaimniecības kooperācijas komiteja, kas pārstāv kooperatīvu intereses ES un starptautiskās institūcijās. Tā ir dibināta 1959. gadā. Kopš 1962. gada COPA un COGECA apvienoja birojus un kopīgi pārstāv Eiropas lauksaimnieku un kooperatīvu intereses.
Pievienot komentāru