Roņu drošā murda izmantošanas iespējas piekrastes zvejniecībā

Zvejnieki par vienu no lielākajām problēmām piekrastes zvejniecībā uzskata roņu radītos postījumus. Šāda problēma pastāv ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc mūsu zvejnieki devās pieredzes apmaiņas braucienā, lai uzzinātu, ko dara ziedri, lai mazinātu roņu radītos postījumus.

Baltijas jūrā sastopamas trīs roņu sugas – pelēkais ronis (Halichoerus grypus), pogainais ronis (Pusa hispida) un plankumainais ronis (Pusa vitulina). Pelēkais ronis sastopams visbiežāk, tā galvenais izplatības areāls ir Baltijas jūras ziemeļu, rietumu un centrālā daļa, un tas vienlīdz bieži uzturas kā atklātā jūrā, tā arī piekrastē. Roņu pētnieku ziņojumos 2011. gadā saskaitīts jau apmēram 30 000 pelēko roņu, kas, pēc zinātnieku domām, ir tuvu maksimālajai šīs sugas ekoloģiskajai kapacitātei Baltijas jūrā.

Pēdējos gados roņi nodara būtiskus zaudējumus piekrastes zvejniekiem, apēdot un savainojot zivis vai sabojājot zvejas rīkus. Dažos gadījumos novērota arī to roņu bojāeja, kuri cenšas tikt pie zivīm, kas atrodas zvejas rīkos.

Roņu drošā murda demonstrējums

Zvejas uzņēmumi „Zītari plus” un „Krasts J” 2012. gadā iegādājās roņu drošu murdu (RDM). Demonstrējuma ietvaros tika apgūta šī inovācija piekrastes zvejā – RDM izmantošana, lai samazinātu roņu radītos zaudējumus zvejniekiem un novērtētu murda lietošanas ekonomisko efektu. Ar RDM 2012. gadā tika veikti 12 zvejas akti (34 zvejas dienas). Tālāko demonstrējumu apturēja 1. jūnijā strauji uznākusī vētra, kas RDM pilnībā sapostīja, un tā atjaunošana vairs nebija iespējama.

Ņemot vērā iegūto pieredzi, demonstrējums tiek turpināts 2013. gadā. Sadarbībā ar zvejnieku saimniecību „Zītari plus” ir iegādāts jauns RDM murds. Demonstrējuma ietvaros vienā un tajā pašā rajonā vienlaikus tiks veikta zveja ar RDM un parastajiem (konvenciālajiem) zivju murdiem, salīdzināti nozvejas dati un roņu nodarītie postījumi, kā arī veikta novēroto roņu uzskaite pie zvejas rīkiem.

Zviedrijas pieredze roņu drošā murda izmantošanā

Lai papildinātu zināšanas par zvejošanu ar RDM, Zivsaimniecības Sadarbības tīkls (ZST) demonstrējuma saimniecībai organizēja pieredzes apmaiņas braucienu uz Zviedriju „Roņu drošā murda izmantošanas iespējas piekrastes zvejniecībā”. Arkasundas ciematā tikāmies ar zvejniekiem, kas zvejo ar RDM. Zvejniecības uzņēmuma piestātnes apmeklējuma laikā Zviedrijas piekrastes zvejnieki iepazīstināja mūs ar RDM izmantošanas specifiku un īpatnībām. Zviedrijā zvejniekiem ir vairāku gadu pieredze RDM izmantošanā, no viņiem ieguvām vērtīgus padomus un ieteikumus, kā murdu labāk nostiprināt jūras gultnē, lai negaidītas vētras gadījumā samazinātu riskus, kas varētu tam radīt iespējamus bojājumus. Tika apspriestas arī idejas murda pielāgošanai un optimālai izmantošanai Latvijas piekrastes zonā, piemēram:

• lielāku lomu gadījumā murdu iespējams aprīkot ar papildu pontoniem zivju loma ērtākai izkraušanai laivā;
• murdu nostiprinot jūras gultnē, iespējams novilkt papildu atsaites pie tā konstrukcijas, lai murds tiktu labāk nostiprināts un neciestu vētru vai sliktāku laika apstākļu gadījumā;
• lai samazinātu murda iegādes izmaksas, zvejnieki varētu izmantot lētākus materiālus tā konstrukcijas izveidei vai arī aizstāt alumīnija rāmi ar izturīgāku materiālu, bet tam nepieciešami papildu pētījumi un pārbaudes.

Svarīgi ir apzināties, ka RDM ir izveidots Zviedrijā, kur ir citādi zvejas apstākļi (salas un arhipelāgi) un RDM iespējams novietot tā, lai vēja ietekme nebūtu tik stipra. Tomēr zviedru zvejnieki atzina, ka murda konstrukcija ir laba un ar to iespējams zvejot arī Baltijas jūras piekrastē.

Pētījumi par zivju pasargāšanu no roņiem

Pieredzes apmaiņas brauciena laikā tikāmies ar Zviedrijas Lauksaimniecības zinātņu universitātes pētnieciskā institūta pētnieku Arni Fjēlingu. Viņš daudzus gadus ir pētījis roņus un piedalījies dažādu zvejas rīku izstrādē, kas zivis pasargātu no roņu postījumiem. Pēc zinātnieka domām un pētījumiem, efektīvāks līdzeklis, kā pasargāt zvejas rīkus no roņiem, ir to medības, kas gan Latvijā nav atļautas. Nav nepieciešams nomedīt visus roņus, kas atrodas zvejas rīku tuvumā, bet tikai tos, kas ir iemācījušies baroties no zvejas rīkiem.

Vēl viena iespēja, kā atbaidīt roņus no zvejas rīkiem, ir akustisko atbaidītāju „pingeru” izmantošana. Pašlaik ir iespējams iegādāties divu veidu „pingerus” – mazāka un lielāka izmēra. Atbaidītāja darbības pamatā ir skaņas viļņu raidīšana, kas ir nepatīkami ronim. Tomēr pētījumi liecina: ja izmanto mazos „pingerus”, roņi kādu laiku netuvojas zvejas rīkam, bet ar laiku saprot, ka tomēr tur ir „bezmaksas maltīte”, kas nav jānoķer, bet tikai jāaizpeld un tā jāpaņem. Tāpēc ronis ir gatavs paciest nepatīkamo skaņu, lai iegūtu savu maltīti. Daudz efektīvāks risinājums ir izmantot salīdzinoši lielākus atbaidītājus ar spēcīgāku skaņas signālu, kas nevis atbaida roņus, bet noteiktā attālumā nodara tam fiziskas sāpes, līdz ar to ronis nespēj piepeldēt pie zvejas rīka. Arne Fjēlings atzina, ka esot vēl vairākas idejas par to, ko iespējams darīt, lai pasargātu zvejas rīkus no postījumiem, bet tās nepieciešams vispirms pārbaudīt praksē.

Pieredzes apmaiņas braucienu beidzām ar atziņu, ka Latvijas zinātniekiem, valsts institūcijām un zvejniekiem ir nepieciešams sadarboties, lai meklētu kompleksus risinājumus roņu nodarīto postījumu samazināšanai.

Sagatavoja ZST Sekretariāta projektu vadītājs Kristaps Gramanis
Publikācija no informatīvā izdevuma "Zivju Lapa" Nr. 3 (19)