Šis, 2014. gads, ir pasludināts par Starptautisko ģimeņu saimniekošanas gadu. Lai apzinātu ģimeņu saimniecību vietu un lomu laukos, decembrī Briselē notika Starptautiskās Pārtikas organizācijas (FAO) konference par ģimeņu saimniecībām.
Tajā kā eksperte no Latvijas piedalījās arī LLKC ES lauksaimniecības un lauku attīstības lietu biroja vadītāja Nora Lapiņa.
Ģimeņu saimniecību skaits ES ir 12 miljoni un to loma lauksaimniecībā un lauku attīstībā ir ļoti būtiska. Konferencē vairākkārt tika uzsvērts, ka ģimeņu saimniecības ne tikai saražo ievērojamu apjomu no kopējās lauksaimniecības produkcijas, bet arī veicina lauku apdzīvotību un tradīciju turpināšanu, nodrošina daba vietas un patērētāju pieprasījumu pēc veselīgas, daudzveidīgas un kvalitatīvas pārtikas. Ģimeņu saimniecību pastāvēšana būtu stiprināma ar kooperāciju, zināšanu līmeņa paaugstināšanu un jauninājumu ieviešanu darbībā.
Lielbritānijas Kentas universitātes zinātniece Sofija Davidova ir veikusi pētījumu par ģimeņu saimniecībām ES un definējusi, ka par tādām saucamas saimniecības, kurās darbojas vienas ģimenes locekļi, nodarbinātie ir asinsradinieki, un tiek ievērota paaudžu maiņa. Saimniecības var būt daļēja laika, pilna laika u.t.t. Pētot situāciju 12 jaunajās ES dalībvalstīs, konstatēts, ka 99% no visām saimniecībām atzīstamas par ģimeņu, un tajās saražo 59% no visas lauksaimniecības produkcijas. Sabiedrība ģimeņu saimniecībām uzticas, jo tās ir stipras, ar noteiktām vērtībām un lomu (konkrētās nacionālās identitātes saglabāšana, tradicionālās pārtikas ražošana, tautastērpu izmantošana u.t.t).
Grūtības, ar ko jāsakaras ģimeņu saimniecībām, ir pieeja tirgum, kā arī iespēja izmantot jauninājumus attīstībai, jo jaunievedumi bieži nav piemēroti mazām saimniecībām. Ģimenes saimniecību attīstībai būtu jārisina jautājums par izglītības un tālākizglītības nodrošināšanu, skaidri saprotamas tirgus informācijas sniegšanu, aizsardzību pret lielajiem ražotājiem, tirgotājiem, un pārstrādātājiem. Konferencē tika pieminēts, ka daudzviet, īpaši jaunajās ES dalībvalstīs, ģimeņu saimniecībām jāsaskaras ar faktu, ka gan lielās augkopības, gan lopkopības saimniecības tās izspiež no tirgus. Tomēr vairāki runātāji norādīja – mazo ģimeņu saimniecību perspektīva ir nišas produktu ražošana, tādējādi tās nav un nevar būt konkurenti lielsaimniecībām.
Kā risinājums tiek piedāvāta kooperācija, kas nodrošina saimniecību saražoto produktu savākšanu pietiekamā apjomā un piedāvāšanu tirgum, vienlaikus spējot panākt arī labākas pārdošanas cenas. Otrkārt – nepieciešams arī politisks atbalsts, nodrošinot ģimeņu saimniecību pastāvēšanai labvēlīgu vidi. Šajā jomā pozitīva pieredze ir Ungārijai, kas ģimeņu saimniecībām nodrošina atvieglotu nodokļu sistēmu.
Pēc COPA-COGECA ekspertu darba atskaitēm informāciju publicēšanai sagatavoja LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja Iveta Tomsone
Ekspertu dalība pasākumā organizēta VLT aktivitātes „Nozaru ekspertu ziņojumi” ietvaros. Plašāk ar COPA/COGECA darba grupu ekspertu aktivitātēm iespējams iepazīties Valsts Lauku tīkla mājaslapā http://www.laukutikls.lv/copa_cogeca.
UZZIŅA
COPA ir Eiropas līmeņa profesionālo lauksaimnieku organizāciju komiteja, kas pārstāv lauksaimniekus ES un starptautiskās institūcijās. Tā ir dibināta 1958. gadā. COGECA ir Eiropas līmeņa lauksaimniecības kooperācijas komiteja, kas pārstāv kooperatīvu intereses ES un starptautiskās institūcijās. Tā ir dibināta 1959. gadā. Kopš 1962. gada COPA un COGECA apvienoja birojus un kopīgi pārstāv Eiropas lauksaimnieku un kooperatīvu intereses.
Pievienot komentāru