Kas var palīdzēt „izpļaut" jūsu dīķi?

Daudzveidīgajiem zivju pasaules pārstāvjiem mākslīgā ceļā nonākot ūdenstilpju vai dīķu ekosistēmā, tie kļūst par šīs ekosistēmas neatņemamu sastāvdaļu, ieņem savu nišu ekosistēmā attiecībā pret tajā esošajiem augu un dzīvnieku organismiem, kas var kalpot kā to barība.

Viena no zivju praktiskajām klasifikācijas sistēmām atkarībā no barības, kurai zivis dod dabā priekšroku, tās nosacīti iedala šādās grupās:

• zālēdājās,
• detrītu ēdājās,
• gaļēdājās,
• visēdājās.

Zālēdājzivju klases tipiskākās pārstāves ir karpveidīgās zivis: karpa, sudrabkarpa, baltais platpieris, raibais platpieris, baltais amūrs, piena zivs, tilapija u.c. Visas šīs grupas zivis ir siltūdeņu iemītnieces. Paaugstināta vides temperatūra nodrošina to gremošanas sistēmas efektīvu ogļhidrātu un šķiedrvielu barības sagremošanu, kaut arī šīm zivīm ir īss barības trakts. Zālēdāju zivju gremošanas trakta garums tikai 1,5–2 reizes pārsniedz ķermeņa garumu, (piemēram, zālēdājam zīdītājam aitai tas ir 30 reizes garāks).

Barošanās parašas un barības izvēle sakņojas ne tikai šo zivju anatomijā, to nosaka arī fizioloģiskās vajadzības, attīstības un augšanas stadija, vides faktori, kuru ietekmē ēdienkarte mainās no mikroaļģēm (baltais platpieris) līdz augstākajiem augiem (baltais amūrs), bet kā papildu barību jeb delikateses šīs zivis izmanto zooplanktonu, kāpurus, tārpus, citu zivju mazuļus, detrītus.

Interesanti, ka baltajam amūram tuvais melnais amūrs ir izteikts gaļēdājs, kas pārtiek no moluskiem, tā mazuļi uzturā izmanto zooplanktonu, bet viengadnieki jau barojas ar bentosu, odu kāpuriem u.c. Arī mūsu pašu karpa, kas daļēji pieskaitāma zālēdājzivīm, tomēr priekšroku dod moluskiem, zooplanktonam, kāpuriem, tārpiem un tikai tad pievēršas ūdensaugiem.

Zālēdājzivju barība apkopota:

Baltais platpieris	Karpa	Raibais platpieris	Baltais amurs	Melnais amurs
Fitoplanktons, detrīti, konvencionālā barība	Bentoss, ūdens augi, moluski, kāpuri, tārpi, citu zivju mazuļi	Zooplanktons, detrīti, fitoplanktons	Augstākie ūdens augi, kombikorms	Moluski, zooplanktons, bentoss, kāpuri

Tātad zālēdāju zivju dabiskās barības sortiments ir ļoti plašs un, lai tās kultivētu, labi jāpārzina to bioloģiskās vajadzības un barības prasības. Piemēram, ja baltais amūrs izēdis visas dīķa ūdensaugu rezerves, tas ir piebarojams ar lucernu, āboliņu, kukurūzu un dažādzāli, kuru barības koeficients aptuveni ir 30 (zaļbarības daudzums kilogramos viena kilograma zivju masas ieguvei). Piebarojot ar zaļbarību, baltā amūra produktivitāti var paaugstināt par 2–3 cnt/ha. Zālēdāju zivju dīķsaimniecībā veicama arī tādu kā „delikatešu" – zooplanktona un fitoplanktona – un citas dabiskās barības vairošanas pasākumi.

Latvijas klimatiskajos apstākļos kultivējamie zālēdāji ir baltais amūrs un raibais platpieris. Siltāku ūdeņu mīļotājas sugas audzējamas, izmantojot rūpniecības notekūdeņu siltumu, ģeotermālos ūdeņus, vai arī tās audzējamas iekštelpu siltūdeņu akvakultūrā.

Zālēdājzivis ir audzējamas arī polikultūrā kopā ar citu sugu zivīm. Audzējot polikultūrā, baltajam amūram ir tāds pat augšanas temps kā raibajam platpierim. Baltā un raibā platpiera vaisliniekus, kā arī balto amūru var audzēt kopā ar karpām. Kopēja dažādas attīstības pakāpes vienas sugas īpatņu audzēšana vienā dīķī nav efektīva, tādēļ netiek rekomendēta. Hidroķīmiskās un hidrobioloģiskās prasības zālēdāju dīķim ir līdzīgas kā karpu audzēšanas dīķim. Baltais amūrs un melnais amūrs dīķsaimniecībā un ūdenstilpju saimniecībā izmantojami kā biomelioratori dīķu un ūdenstilpju aizaugšanas un molusku savairošanās novēršanai siltajos notekūdeņos.
Tuvāka iepazīšanās ar dažiem raksturīgākajiem šīs zivju grupas pārstāvjiem ļauj labāk izprast to vajadzības un noteikt zivju audzētāja pienākumus, veicot kultivēšanu.

Parastais jeb baltais platpieris (Hypophthalmichtys molitrix) ir liela izmēra saldūdens pelaģiska bara zivs. Dabā sasniedzot pat 1 m garumu un 16 kg svaru, akvakultūrā tie parasti audzējami līdz 3 – 4 kg svaram. Barojas ar mikroskopiskiem ūdensaugiem – fitoplanktonu un detrītiem. Audzējot polikultūrā ar karpām, barības konkurences nav, paaugstinās dīķa produktivitāte

Raibais platpieris (Aristichthys nobilis) ir tuvs baltajam platpierim, bet mīl siltākus ūdeņus. Raibais platpieris tikai nosacīti tiek godāts par zālēdājzivi. Tā pamatbarība ir zooplanktons un detrīti, blakus tam patērējot arī fitoplanktonu. Audzējot polikultūrā ar karpu viengadniekiem, palielinātu ielaišanas blīvumu gadījumā raibais platpieris zooplanktona izmantošanā var konkurēt ar karpu viengadniekiem. Mūsu klimatiskajos apstākļos šī suga aug labāk nekā baltais platpieris.

Baltais amūrs (Ctenopharyngodon idella) ir liela saldūdens zivs, kas apdzīvo līdzīgus ūdeņus kā baltais platpieris. Briedumu tas sasniedz 7. – 8. gadā. Optimālos apstākļos dabā var izaugt garumā līdz 122 cm un svarā līdz 32 kg. Baltais amūrs pamatā pārtiek no augstākajiem ūdensaugiem – niedru un meldru jaunajiem dzinumiem –, koku un krūmu lapām, tas plūc arī apūdeņotu zālāju. Spējīgs ātri pilnībā izmantot savu barības bāzi; augu barībai trūkstot, baltais amūrs viegli pāriet uz rūpniecisko karpu barību. Dažās valstīs ir atļauts šo sugu izlaist dabiskajās ūdenstilpēs. Baltais amūrs pagājušā gadsimta septiņdesmitajos – astoņdesmitajos gados ir ielaists arī Latvijas ūdenstilpnēs – Lubezerā un Valdemārpils ezerā, bet datu par tā populāciju izveidošanos nav.

Zālēdāju zivju audzēšana dīķu kultūrās ievērojami paplašina akvakultūras iespējas. Zālēdāju un moluskofāgu zivju kā biomelioratoru kultivēšana tiek izmantota aizaugušo dīķu un eitrofo ūdenstilpju rekultivēšanai. Dīķu pakāpeniska aizaugšana ir viens no dīķu akvakultūras efektivitāti pazeminošiem faktoriem. Baltā amūra kultivēšana dīķos var kalpot kā biomeliorators. Zālēdāju zivju ielaišanā jāvadās pēc dīķu aizaugšanas pakāpes, kopējā augu biomasas daudzuma dīķa platībā, kā arī vēlamā zivju biomasas pieauguma, ņemot vērā minēto barības koeficientu. Īpaši izstrādātu normu zālēdāju ielaišanai nav, atkārtotu ielaišanu iesaka veikt nelielās partijās. Visiem iebildumiem, ka zālēdājzivis pastiprināti piemēslo dīķi ar saviem izdalījumiem, nav pamata. Pretēji šiem apgalvojumiem, izdalījumi veicina zooplanktona – augstvērtīgas dabiskās barības – vairošanos dīķu ekosistēmā. Zālēdāji mūsu klimatiskajos apstākļos nenārsto, līdz ar to šo zivju izplatīšanās neapdraud dabiskās ūdeņu ekosistēmas. Daudzas valstis šo apstākli sekmīgi izmanto.

Zālēdājzivju akvakultūra ir viens no Latvijas Vēžu un zivju audzētāju asociācijas (LVZAA) partneruzņēmuma SIA „K3K" darbības pamatiem, ar šo uzņēmumu ir iespējama sadarbība (kontaktadrese: khardy@inbox.lv).

Sagatavoja Dr.biol., LVZAA vadītājs Augusts Ārens
Attēlu avots: http://www.latvijasdaba.lv/zivis

Publikācija no informatīvā izdevuma "Zivju Lapa" Nr. 2 (18)