Jaunas prasības zvejas produktu izsekojamībā

Latvijas Zemkopības ministrijas speciālisti skaidro jaunās zvejas un jūras akvakultūras produktu izsekojamības kontroles prasības. Tās stājas spēkā 2018. gada 1. jūnijā un nosaka produktu elektronisko izsekojamību tirgū un datu par darbībām ar produktiem ievadīšanu informācijas sistēmā.

1. Kas ir zvejas produktu izsekojamība?

Zvejas un jūras akvakultūras produktu (turpmāk – zvejas produkti) izsekojamības kontroles prasības nosaka Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009. Šī kontrole iekļauj arī tādus posmus kā zvejas produktu svēršana, pirmā pārdošana, transportēšana, pārņemšana un visu zvejas un akvakultūras produktu partiju izsekojamība.

Regula Nr.  1224/2009 paredz, ka katra dalībvalsts ir atbildīga par to, lai tās teritorijā visos zvejas produktu tirdzniecības posmos no pirmās pārdošanas līdz mazumtirdzniecībai, tostarp transportēšanā, tiktu kontrolēta Kopējās zivsaimniecības politikas regulas noteikumu piemērošana. Regula paredz, ka dalībvalstis nodrošina, lai to operatoru rīcībā, kuri darbojas ar zvejas produktiem, ir sistēmas un procedūras operatoru identifikācijai un datu ievadei par zvejas produktu partiju piegādi konkrētām personām.  

Izsekojamības sistēmas darbība ir noteikta Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumos Nr. 94 “Nozvejoto zivju izkraušanas kontroles un zivju tirdzniecības un transporta objektu, kā arī noliktavu un ražošanas telpu pārbaudes kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr. 94).

2. Uz ko attiecas elektroniskā zvejas produktu izsekojamība?

Zvejas produktu elektroniskās izsekojamības prasības attiecas uz visiem Latvijas kuģu nozvejotajiem produktiem, kas ir izkrauti Latvijas ostās.

Noteikumi Nr. 94 paredz, ka norma par zvejas produktu elektronisko izsekojamību tirgū un datu par darbībām ar zvejas produktiem ievadīšanu informācijas sistēmā stājas spēkā 2018. gada 1. jūnijā.

Jāņem arī vērā, ka Noteikumu Nr. 94 prasība par elektroniskās zvejas produktu izsekojamību nodrošināšanu neatceļ marķējuma prasības atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulai (ES) Nr. 1379/2013.

3. Kāpēc nepieciešama darbību ar zvejas produktiem elektroniskā reģistrācija?

2015. gadā izveidotā un līdz šim spēkā esošā zvejas produktu izsekojamības sistēma balstījās uz papīra formā aizpildītiem dokumentiem. Uz nepieciešamību ieviest elektroniskās izsekojamības sistēmu norādīja Eiropas Komisija, konstatējot, ka uz papīra dokumentiem balstīta izsekojamības sistēma nav uzskatāma par efektīvu. Tāpat bija skaidrs, ka arī operatoriem daudzo papīra formā paredzēto dokumentu noformēšana radīja ievērojamu administratīvo slogu. Tas bija iemesls, kāpēc ļoti daudzos gadījumos dokumenti vispār netika noformēti, kas bija klajš Eiropas Savienības normatīvo aktu pārkāpums.  Tāpēc, lai novērstu šo trūkumu un nodrošinātu efektīvu zvejas produktu izsekojamības sistēmu Latvijā, Zemkopības ministrija uzsāka darbu pie elektroniskās izsekojamības sistēmas izstrādes un ieviešanas. Zemkopības ministrijas valsts informācijas sistēma “Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma” (turpmāk – LZIKIS) tika papildināta ar elektroniskās izsekojamības nodrošināšanai nepieciešamajiem elementiem.

4. Kas ir zvejas produktu partija?

Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 nosaka, ka visas zvejas un akvakultūras produktu partijas no nozvejas vai ieguves līdz mazumtirdzniecības vietai ir izsekojamas visos ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos.

Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 izpratnē partija ir konkrētas sugas zvejas un akvakultūras produktu daudzums, kas sagatavots vienā un tajā pašā veidā un ir iegūts vienā un tajā pašā attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā, un ar viena un tā paša zvejas kuģa vai zvejas kuģu grupas darbību, vai vienu un to pašu akvakultūras ražošanas vienību.

Komisijas ieskatā regulas kontekstā ar jēdzienu “kuģu grupa” domāta zivju ieguve ar vairākiem zvejas kuģiem, ja tiek lietots viens zvejas rīks, piemēram, dvīņu tralis.

5. Kā veidojas zvejas produktu partija?

LZIKIS, saņemot nozvejas datus no Elektroniskā zvejas darbību reģistrācijas un ziņošanas sistēmas (ERS), automātiski izveido partijas un piešķir tām identifikācijas numurus (kvadrātkodus).

Savukārt par nozvejām, kuras saskaņā ar Noteikumiem Nr. 94, var tikt reģistrētas zvejas žurnālā papīra formā, LZIKIS automātiski izveido partijas un piešķir tām identifikācijas numurus (kvadrātkodu), pamatojoties uz pirmā pirkuma zīmes datiem, kurus LZIKIS ievada pirmais pircējs.

6. Kādi ir zvejnieka pienākumi izsekojamības nodrošināšanā?

Salīdzinot ar iepriekš spēkā esošām prasībām, nav notikušas izmaiņas nozvejas un izkraušanas datu iesniegšanas kārtībā, t.i.:

– Piekrastes zvejnieki zvejas žurnālu aizpilda papīra formā un nodod tos Valsts vides dienestam;

– Zvejnieki, kas zvejo aiz piekrastes ūdeņiem, zvejas datus elektroniski ievada ERS.

Zvejniekiem jāņem vērā, ka zvejas produktus atļauts pārdod tikai LZIKIS reģistrētiem pirmajiem pircējiem, izņemot gadījumus:

– ja produktus pārdod galapatērētājiem un produktu daudzums nepārsniedz 30 kilogramu no viena zvejas reisa;

– ja produkti tiek iegādāti valsts īstenojamiem pētījumiem un analīzēm;

– ja produktu pirmā pirkšana notiek ārpus Latvijas un pircējs ir reģistrēts attiecīgajā valstī.

Gadījumā, ja zvejnieks zivis pēc izkraušanas transportē līdz to pārdošanai uz citu vietu, viņam ir jāaizpilda LZIKIS Transportēšanas dokuments. Pēc tam, kad tas ir izdarīts, kravai var arī nepievienot Noteikumu Nr. 94 5. pielikumā norādīto transportēšanas dokumentu papīra formā, jo tas jau ir elektroniski reģistrēts sistēmā.

Gadījumā, ja zivis pēc izkraušanas vai transportēšanas uzreiz netiek pārdotas, zvejnieks aizpilda LZIKIS Pārņemšanas deklarāciju (deklarācijā papildus informācijai par nozveju tiek norādīts uzņēmums un adrese, kurā zivis tiek uzglabātas).

LZIKIS paredz zvejniekiem reģistrēt arī zivju šķirošanas un zivju apstrādes darbības, jo šādā veidā notiek izmaiņas ar sākotnējām zvejas produktu partijām, un tas ir svarīgi izsekojamības nodrošināšanai.

Pēc zivju pircēja pieprasījuma zvejniekam ir arī pienākums sniegt zivju pircējam atbilstošus datus (piemēram, kopā ar zvejas kuģa/laivas nosaukumu iesniegt tā izsaukuma signālu, zvejas licences numuru un darbības termiņu, kapteiņa uzvārdu un parakstus, kā arī datus par pārkraušanas darbībām u. c.), kas tam ir jānodrošina nozvejas sertifikāta pilnīgai aizpildīšanai zvejas produktu eksporta gadījumā.

7. Kādi ir zivju pirmo pircēju pienākumi izsekojamības nodrošināšanā?

Salīdzinot ar iepriekš noteikto, nemainās zivju pirmo pircēju reģistrācijas kārtība. Kā līdz šim, lai saņemtu zivju pircēja reģistrācijas apliecību, pretendents iesniedz Zemkopības ministrijā iesniegumu zivju pircēja reģistrācijai (Noteikumu Nr. 94 2. pielikums). Zemkopības ministrija mēneša laikā to izvērtē un, ja pretendents atbilst prasībām un nepastāv reģistrācijas apliecības izsniegšanas atteikuma nosacījumi, Zemkopības ministrija reģistrē zivju pircēju LZIKIS un izsniedz zivju pircēja reģistrācijas apliecību, kā arī piešķir LZIKIS lietotāja identifikatoru un sākotnējo paroli.

Zivju svēršanu, kā līdz šim, veic zivju pirmais pircējs vai persona, kas atbildīga par produktu glabāšanu vai transportēšanu pirms to pirmās pirkšanas.

Zivju pirmais pircējs, kā līdz šim, pirmā pirkuma darījumu reģistrē LZIKIS.

LZIKIS paredz zivju pirmajiem pircējiem reģistrēt arī šķirošanas, apstrādes, pārdošanas, eksporta un citus darījumus, lai tiktu nodrošināta pilnīga zvejas produktu izsekojamība to aprites procesā.

Pirmais zivju pircējs nodrošina identifikācijas numura (kvadrātkoda) uzskatāmību un pieejamību pie zivju produktu partijām.

Kad pirmais zivju pircējs pārdod tālāk produktu partiju, tas ievada pārdošanas datus LZIKIS, bet nākamais pircējs tos apstiprina.

8. Kādi ir pārējo operatoru pienākumi darbībā ar zvejas produktu partijām un to izsekojamības nodrošināšanā?

Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 izpratnē operators ir persona, kas veic jebkuru no darbībām, kas saistītas ar jebkuru posmu zvejas un akvakultūras produktu ražošanā, apstrādē, tirdzniecībā, izplatīšanā un mazumtirdzniecībā.

Operatori ievada LZIKIS datus par visām darbībām ar partijām (t. sk. pārdošanu, šķirošanu, apstrādi, eksportu un citiem  darījumiem).

Operatori nodrošina identifikācijas numura (kvadrātkoda) uzskatāmību un pieejamību pie partijām visos produkta aprites posmos.

Ja partija tiek sadalīta vai apvienota, operatori noņem iepriekšējo partijas identifikācijas numuru (kvadrātkodu) un pievieno tai jaunu LZIKIS ģenerētu identifikācijas numuru (kvadrātkodu).

Operatoram jāspēj uzrādīt partija un tai pievienotais identifikācijas numurs (kvadrātkods), kas ir skaidri uzskatāms un salasāms.

9. Kā saņemt pieeju LZIKIS sistēmai?

Visiem operatoriem, kuri veic darbības ar produktu partijām, jāsaņem LZIKIS lietotāja tiesības.

Operatori iesniedz iesniegumu Zemkopības ministrijā vai elektroniski LZIKIS un e-pastā saņem lietotājvārdu un paroli.

10. Kā pievienot partijai tās identifikācijas numuru (kvadrātkodu)?

Nav noteiktas tehniskās prasības identifikācijas numura (kvadrātkoda) izmēram, izdrukas veidam, novietošanai, piestiprināšanai utt., taču operatoram jāspēj uzrādīt partija un tai pievienotais identifikācijas numurs (kvadrātkods), kas ir skaidri uzskatāms un salasāms.

11. Kādos gadījumos ir atļauts izsekojamības dokumentus pildīt papīra formā, kā līdz šim? 

Ja tehnisku iemeslu dēļ nav iespējams ievadīt datus sistēmā, attiecīgos dokumentus sagatavo un iesniedz papīra formā, par to informējot Valsts vides dienestu. Dokumentu veidlapas, to aizpildīšanas un iesniegšanas kārtība un termiņi ir noteikti MK noteikumu Nr. 94 pielikumos.

12. Kad izsekojamība beidzas?

Produktu izsekojamība tirgū un tālāka datu reģistrācija LZIKIS beidzas, ja:

– partiju realizē mazumtirdzniecības vietā (LZIKIS norāda mazumtirdzniecības vietas nosaukumu, adresi, kā arī partijai pievieno vai elektroniski nosūta informāciju galapatērētājiem);

– partiju eksportē (izsekojamības sistēmas izpratnē eksports ir partijas izvešana no Latvijas);

– partiju izmanto apstrādei, lai ražotu produktus ar Kombinētās nomenklatūras Nr. 1604 un 1605 (konservi, preservi);

– partija tiek izņemta nepārtikas izmantošanai.

13. Kādi normatīvie akti nosaka prasības attiecībā uz zvejas produktu izsekojamības nodrošināšanu?

– Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumi Nr. 94 “Zivju izkraušanas kontroles un zivju tirdzniecības un transporta objektu, noliktavu un ražošanas telpu pārbaudes noteikumi”;

– Padomes 2009. gada 20. novembra Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (turpmāk – regula Nr. 1224/2009);

– Komisijas 2011. gada 8. aprīļa Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011, ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (turpmāk – regula Nr. 404/2011);

– Padomes 2008. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (turpmāk – regula Nr. 1005/2008).

Foto: no  SIA “Verģi” arhīva