Dīķu ierīkošanas un zivju audzēšanas pieredze Rēzeknes novadā

Zivsaimniecības sadarbības tīkla (ZST) pasākumu ietvaros Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Jēkabpils nodaļa 2012. gada 25. septembrī rīkoja pieredzes apmaiņas braucienu uz Rēzeknes novadu. Tā mērķis bija veicināt labas pieredzes un prakses apguvi un pārņemšanu dīķu ierīkošanā un zivju audzēšanā, uzsākot vai uzlabojot savu darbību zivsaimniecības nozarē. Brauciena maršrutā tika ietverta Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta z/s. „Kalēji" un Sakstagala pagasta SIA „Vlakon". Pasākumā piedalījās 33 dalībnieki no Aknīstes, Jēkabpils, Krustpils, Viesītes un Salas novada – gan pieredzējuši zivkopji, gan tie, kas vēlas par tādiem kļūt.

Z.s "'Kalēji" dīķos ir šādas zivis

Z/s „Kalēji" atrast bija viegli, tā atrodas pie Rēzeknes. Nogriežoties no šosejas, drīz vien skatam paveras vairāki dīķi, sakopta apkārtne. Pretī iznāk saimniece ar lielu karpu rokās: „Tādas mīt šīs saimniecības dīķos". Bet saimnieks Aivars Kjakste vedināja mūs uz interesanti izveidotu lapeni, kur vispirms uzklausījām viņa stāstījumu par saimniecību. Uz vecvecāku bijušo zemi ģimene pārcēlās 1992. gadā un sāka līst līdumu, jo visapkārt bija džungļi. Tad viņš iegādājās ekskavatoru un sāka rakt pirmo dīķi. Pēc tam, apstaigājot dīķus, saimnieks dalījās savā pieredzē dīķu rakšanā, pastāstīja, kādi dīķi jāveido silto, kādi – auksto ūdeņu zivīm. Jābūt vismaz trim dīķiem: mazuļiem, audzēšanai un realizēšanai paredzētajām zivīm. Lai izvairītos no problēmām, viņš iesaka zivju mazuļus pirkt vienā vietā, bet pats pašlaik domā par noslēgta cikla izveidi. Plānojot dīķu rakšanu A. Kjakste iesaka padomāt par elektroenerģijas pievilkšanu, lai varētu darbināt aeratoru, noderētu arī videonovērošanas kameras, jo 20%−30% zivju iznīcina lidojošie, peldošie un staigājošie nelūgtie viesi, tāpēc arī dīķī ir jāielaiž vairāk zivju mazuļu, nekā vajadzētu − lai pietiktu visiem. Visgrūtāk esot cīnīties ar zivju gārni, zivju ērgli un ūdra kungu, tāpēc nākamajā gadā viņš plāno ierīkot elektrisko ganu. Tagad šo „nelūgto viesu" aizbaidīšanai tiek lietota paša konstruēta ierīce.
Kaut gan saimniecība atrodas izdevīgā vietā, saimnieks atzīst, ka galvenais ienākumu avots viņiem tomēr ir lauksaimniecība un tūrisms. Lai produkciju varētu labāk realizēt, jādomā par tās saglabāšanas iespējām.

Ierodamies Pērtniekos SIA Vlakon

Dīķu ierīkošana SIA Vlakon

Pēcpusdienā ieradāmies Sakstagala pagasta „Pērtniekos" SIA „Vlakon" teritorijā. Vispirms cienājāmies ar garšīgu zivju zupu, tad SIA pārstāves Silvijas Freibergas pavadībā devāmies apskatīt daļu no 300 ha plašās teritorijas. SIA „Vlakon" pamatnodarbošanās ir dolomīta ieguve. Šī ir viena no septiņām valsts nozīmes dolomīta ieguves vietām, bet atšķirīga no citām. Karjerā ir sezonas darbs – no marta līdz novembrim. Ko darīt pārējā laikā? Rasts interesants risinājums – dīķu ierīkošana, apkārtnes sakopšana un iekārtošana tūrisma vajadzībām. Izraktajos dīķos no nogulumiežu slāņiem nepārtraukti sūcas ūdens, tas jāatsūknē uz Rēzeknes upīti, tāpēc šie dīķi ir piemēroti foreļu audzēšanai. Dīķi ir apmēram 20 m dziļi. Foreļu mazuļus un arī barību ieved no ārzemēm. Pie viena no dīķiem ir ierīkota peldvieta un atpūtas vieta. Tur zivju ir mazāk, bet dīķos, kas ir paredzēti makšķerēšanai – kā paši pārliecinājāmies, zivis barojot, − to ir pietiekami daudz.

Peldvieta, atpūtas vieta

SIA „Vlakon", izmantojot vietējos resursus, ir sakopusi apkārtni un gūst papildu ieņēmumus no makšķerēšanas un tūrisma pakalpojumiem.

Svarīgākās brauciena dalībnieku atziņas:

• jāapvieno vairākas nozares, lai sasniegtu labākus rezultātus;
• kompleksa esošo resursu izmantošana dod lielāku peļņu;
• zivsaimniecība − tas ir grūti, grūtākais − produkcijas realizācija, bet ir jāstrādā;

Spilgtākie iespaidi, komentāri:

• z/s „Kalēji" saimnieka sasniegumi. Iedvesmo cilvēku uzņēmība un neatlaidība;
• sakopti un izcili ierīkoti un apsaimniekoti dīķi;
• redzējām to, ko nebijām cerējuši redzēt.

Anita Putka, SIA LLKC Jēkabpils nodaļas uzņēmējdarbības konsultante