Piekrastes zivsaimniecības pieredze Igaunijā

SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) un Zivsaimniecības sadarbības tīkls no 6. līdz 8. augustam organizēja mācību un pieredzes apmaiņas braucienuPiekrastes zivsaimniecības pieredze Igaunijā.

Brauciena laikā tā dalībnieki apmeklēja Pērnavas, Sāremā un Lēnes apriņķus. Lai gan šīs teritorijas atrodas līdzās, tomēr to prioritātes zivsaimniecībā un zvejniecībā atšķiras. To varētu skaidrot ar atšķirīgo kultūras matojumu, kas saglabājies katrā no teritorijām, pašu zvejnieku pieņemtajiem lēmumiem, iespējām un sadarbības formām.

Katrā no minētajām teritorijām darbojas sava Zivsaimniecības vietējā rīcības grupa, kas izstrādā savas attīstības stratēģijas un īsteno projektus līdzīgi, kā tas notiek Latvijā. Grupu līderi arī bija tie, kas brauciena dalībniekiem rādīja un stāstīja par paveikto aizvadītajā laika periodā.

Brauciena laikā tika apmeklētas deviņas ostas un gandrīz visās to labiekārtošanai tika izmantoti Eiropas Savienības Zivsaimniecības fonda līdzekļi. Īpaša uzmanība ostu labiekārtošanai un attīstībai tiek veltīta tieši Pērnavas apriņķī. Tajā atjaunotas un labiekārtotas pat ļoti tuvu esošas mazās ostas, kurās tiek veidotas piestātnes, dažās no tām tiek uzstādīti jaudīgi sūkņi, kas būtiski atvieglo zvejnieku darbu. Vienā no mazajām ostām uzbūvēts šķūnis, kurā zvejnieki var novietot un turēt savas laivas. Visas minētās aktivitātes tiek īstenotas ar Zivsaimniecības vietējās rīcības grupas līdzdalību. Būtiska atšķirība no Latvijas Igaunijas pusē ir tāda, ka zvejnieki veido nevalstiskās organizācijas – biedrības, kuras izstrādā projektus un kopīgi nodrošina nepieciešamo līdzfinansējumu.

Osta (Foto: G.Namriks)

Pērnavas apriņķa Audru ciemā, izmantojos Eiropas Savienības līdzekļus, uzbūvēts viens no būtiskākajiem objektiem piekrastes zvejniekiem – saldētava, kurā iespējams saldēt un uzglabāt ne tikai vietējo piekrastes zvejnieku lomus, bet arī tās zivis, kas tiek ķertas un izkrautas tālākās ostās, piemēram, Tallinā. Lai šo saldētavu uzceltu, tika veidots zvejnieku kooperatīvs. Celtniecības iniciators bija kāds vietējais uzņēmējs. Zvejnieki, kuri iesaistījās šajā kooperatīvā, ieguldīja arī savus līdzekļus saldētavas tapšanā. Līdz ar saldētavas darbības uzsākšanu zvejnieki var pārdot nozvejotās zivis par labāku cenu, saldējot tās un gaidot tirgū izdevīgāku laiku, līdz ar to arī augstāku cenu. Šobrīd visi ir gandarīti par paveikto, lai gan atzīst arī to, ka līdz sadarbībai un kooperatīva izveidei ceļš nav bijis vienkāršs. Būtiska ir darba plānošana aktīvajā zvejas periodā, jo saldētava aktīvi darbojas tikai nepilnu pusgadu.

Līdzīgi kā Pērnavas apriņķi, arī Sāremā apriņķī tika apmeklētas trīs ostas un mājražošanas saimniecība, kas nodarbojas ar zivju kūpināšanu. Būtiska atšķirība no Pērnavas apriņķa ir tāda, ka šajā teritorijā ostu labiekārtošana nebija izvirzīta kā prioritāra, – gan tāpēc, ka šajā apkaimē nav tik daudz ostu, gan tāpēc, ka nav pieprasījums pēc to izmantošanas. Veco zvejnieku paliek arvien mazāk, bet jaunieši nevēlas iesaistīties zvejniecībā. Apmeklētā kūpinātava darbojās ģimenes uzņēmuma – zvejnieku saimniecības ietvaros. Jau vairākās paaudzēs šīs prasme tiek izkopta un ar ES atbalstu tika uzlabota infrastruktūra, labiekārtota virtuve zivju apstrādei un šobrīd tiek pieņemti pasūtījumi kūpinātām zivīm. Tas, protams, ir sezonāls piedāvājums, tomēr saimnieki atzina, ka aktīvajā sezonā viņi spēj nopelnīt naudu visam gadam, kā arī uzkrāt līdzekļus saimniecības attīstībai.

Zvejnieku sētā par EZF līdzekļiem iegādāts galds ar vannu zivju pirmapstrādei (Foto: S.Rotberga)

Arī Lēnes apriņķa piekrastē ostas nav prioritāte. Šajā teritorijā vairāk strādā pie zivju pārstrādes un tūrisma attīstības. Apjomīgākais no redzētajiem objektiem šajā teritorijā bija lielākā osta Dirhami un tās infrastruktūra. Osta ir visu gadu neaizsalstoša, līdz ar to aktivitāte tajā nepasīkst. Lai uzlabotu darba apstākļus zvejniekiem, nodrošinātu viņiem iespēju atpūsties un nakšņot viesnīcā laikā, kad viņi piestāj ostā, tika uzcelts Dirhami zvejnieku nams. Lielākā ēkas daļa atvēlēta viesnīcai ar istabiņām, kopīgu virtuvi ēst gatavošanai, bet pagrabstāvā tiek veidots pārstrādes cehs ar modernu aprīkojumu un jaudīgu kūpinātavu. Arī šīs ēkas celtniecībai tika izmantots Eiropas līdzfinansējums.

Zivju kūpināšana (Foto: G.Namriks)

Lēnes apriņķī tika apmeklētas arī divas saimniecības, kas nodarbojas ar tūrismu, piedāvājot naktsmājas, atpūtu pie jūras un kūpinātas zivis. Abās šajās saimniecībās tiek izmantota līdzīga pieeja zivju kūpināšanai un tirdzniecībai. Tās izmanto pārvietojamas kūpinātavas un nodrošina svaigus un siltus kūpinājumus izbraukumos – gadatirgos, pilsētās, pasākumos u. c.

Publicēšanai sagatavoja Dace Millere,
LLKC Informācijas nodaļas vecākā komunikāciju speciāliste