Kuldīgas novadā apgūst zināšanas videi draudzīgā saimniekošanā

Lai ražotu pārtiku ar videi draudzīgām metodēm un ilgtspējīgi saglabātu augsnes auglību, nepieciešams daudz zināšanu, tāpēc LLKC Kuldīgas konsultāciju birojā notika mācības par tēmu “Uz tirgu vērsta bioloģiskas lauksaimniecības produkcijas ražošana” pēc 56 stundu programmas. Tajās piedalījās divdesmit dalībnieki, kuri vēlējās apgūt zināšanas bioloģiskajā lauksaimniecībā. Lai varētu kārtot eksāmenu un iegūt apliecību par izglītību bioloģiskajā lauksaimniecībā, tika organizētas papildu mācību dienas programmā neiekļauto tēmu apguvei un individuālas konsultācijas ražošanas plāna sastādīšanā.

Mācību laikā klausītāji iepazinās ar bioloģiskās saimniekošanas pamatprincipiem gan augkopībā, gan lopkopībā, arī tas, kādi dabas, zemkopības un valsts likumi jāievēro. Ātri vien tika kliedēts mīts, ka bioloģiski saimniekojot nekas nav jādara. Arī šīs saimniekošanas mērķis ir ražot kvalitatīvus lauksaimniecības produktus, pēc iespējas samazinot ražošanas negatīvo ietekmi uz vidi, vienlaikus nodrošinot iztikas līdzekļus saimniekiem. Visi ražošanas procesi tiek kontrolēti, un tiem jābūt izsekojamiem. Klausītājus interesēja gan augkopības, gan lopkopības tēmas. Īpaša uzmanība tika veltīta augu maiņai, tam, cik nozīmīgi labi kaimiņi arī augiem. Zināšanas kultūraugu mēslošanā un kvalitatīva komposta gatavošanā noderēs jebkuras kultūras audzēšanā.

Interesantākā bija praktisko nodarbību diena. Apmeklējām divas Alsungas novada bioloģiskās saimniecības.

Esmiraldas un Gunāra Rungovsku saimniecībā uzklausījām stāstījumu par personīgo pieredzi saimniekošanā un bioloģiskās lauksaimniecības pirmsākumiem Latvijā. Esmiraldai interese par bioloģisko saimniekošanu radās jau Atmodas sākumagados, satiekoties domubiedru grupiņai, kas centās iedzīvināt biodinamiskās lauksaimniecības metodes, vienkāršiem vārdiem runājot, aktivizēt augsni, maksimāli piesaistot šajā procesā baktērijas un pastiprinot fotosintēzi. To nodrošināja, pievienojot kūtsmēsliem stingri noteiktos laika periodos ievāktu un speciāli žāvētu augu preparātus. Šī saimniekošanas metode ir laikietilpīga, prasa lielu precizitāti un ir arī nedaudz mistiska. Izvērtējot savas iespējas, saimnieki izšķīrās par klasisko bioloģisko saimniekošanu. Sākuši ar desmit govīm un vecām, privatizētām kolhoza kūtīm. Tagad izveidotas divas saimniecības “Gerdas” un “Krastiņi”, kuras apsaimnieko ap četrsimt hektāru zemes un audzē ap divsimt govslopu gan pienam, gan gaļai. Tehnikas iegādei piesaista ES projektu līdzekļus, pa kādam projektam gandrīz vai katrā kārtā. Pienu pārdod Tukuma pienam, apmierina iepirkuma cena un prognozējamība norēķinos par produkciju. Augkopībā tiek audzēti kultūraugi, lai nodrošinātu lopbarību, pārdots vien tas, kas paliek pāri. Audzējot paši, var būt pārliecināti, ka lopbarība ir veselīga un kvalitatīva. Iegādājas vien minerālbarību un sāli. Saimnieces pieredze rāda, ka zīdītājgovju galvenā barība ir labs siens un ganību zāle. Interesantas sarunas par šķirņu izvēli un interesantiem atgadījumiem no personīgās pieredzes. Tīršķirnes dzīvnieku audzēšana nav saimniecības mērķis, vieglāk strādāt ar krustojumiem. Ganībās ir trīs lauku sistēma.  Lielāko darbu daļu saimniecībā veic ģimene. Laimējies arī ar strādniekiem – slaucēju Intu un dzīvnieku kopēju Jāni, uz kuriem droši var paļauties. Saimniece labprāt dalās pieredzē un ar lepnumu izrāda paveikto.

“Dižgāļu” mājās saimnieko Sanita Fišere. Jau astoņpadsmit gadus viņa audzē aitas. Sākusi ar astoņām aitu mātēm, palielinājusi līdz simts dzīvniekiem, bet secinājusi, ka lopu blīvums par lielu pieejamai zemes platībai pie mājas. Optimālais dzīvnieku skaits saimniecībā ir piecdesmit aitu mātes. Lai labāk sabalansētu ienākumus, viņa iegādājās zīdītājgovis. Šobrīd to skaits pieaudzis līdz sešpadsmit. Ar ALTUM atbalstu iegādāta zeme kredītā uz 35 gadiem. Bioloģiskās lauksaimniecības kursus saimniece apmeklējusi pirms četriem gadiem, ieguvusi daudz vērtīgu atziņu, kuras pārbaudījusi savā saimniecībā. Piemēram, nemiglojot pret lakstu puvi, kartupeļi labāk glabājas. Iepriekš viņa baidījusies par sarežģīto dokumentāciju saistībā ar kontroles institūcijām, bet iepazīstoties viss izrādījies daudz vienkāršāk.

Nākotnes plāni saistīti ar ideju par Viedajiem ciemiem un lauku tūrismu. Sanita iesaistījusies darba grupā, kura mēģina iedzīvināt ideju par vienas dienas kafejnīcām. 24. augustā Suitos vietējie uz vienu dienu savās sētās aicinās viesus, lai cienātu ar pašu gatavotiem ēdieniem. Pašreiz projektā iesaistītie interesenti mācās visu, kas saistīts ar viesu uzņemšanu. Pēc saimnieces domām, lauku tūrisms varētu būt labs ienākumu avots mazām bioloģiskajām saimniecībām.

Saimniecībā gatavotos gardumus nogaršoja arī mācību kursa dalībnieki. Visos piedāvātajos ēdienos galvenā sastāvdaļa bija burkāns. Saimnieces vārdiem runājot, šis bija ģenerālmēģinājums vienas dienas kafejnīcai.

Visi klausītāji sekmīgi nokārtoja pārbaudījumu un ieguva ne tikai izglītības dokumentu, bet arī jaunas zināšanas un iespēju klātienē uzdot sev interesējošus jautājumus zinošiem lektoriem, nostiprināja pārliecību par bioloģiskās saimniekošanas izvēles pareizību.

Mācības notika Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam pasākuma “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākumā “Profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumi” ietvaros.

Inese Blūma,

Kuldīgas novada lauku attīstības konsultante