Alsungā pašiem sava zivju pārstrādes rūpnīca

Piesaistot vietējos investorus SIA “Agrolats group” un kredītu līdzekļus, 2011. gadā SIA “Venta FM” uzbūvēja zivju pārstrādes rūpnīcu Alsungā, kas šodien ir lielākā un modernākā zivju miltu un zivju eļļas ražotne Baltijas jūras austrumu krastā.

Bioekonomikas iedvesmas stāsti ir pierādījums nozaru robežu saplūšanai. Tādējādi resurss, ko tradicionāli izmanto pārtikas pārstrādē, var tikt izmantots arī jebkurā citā tautsaimniecības nozarē, tāpat kā ikviens lauksaimniecības, mežsaimniecības vai zivsaimniecības saražotais bioresurss.

Zvejniecības nozare ir viena no senākajām Latvijas nozarēm, taču būtiska daļa nozvejas – zivju asakas, ādas, tauki – līdz šim veidoja zivju pārstrādes pārpalikumus un tālāk ražošanā netika izmantoti. Daudzviet pasaulē tie joprojām tiek vai nu izmesti, vai izmantoti produktiem ar zemu vērtību.

Zvejas apjoms mūsdienās ir ierobežots, tādēļ ir nepieciešams palielināt ieguvumus no katra nozvejotā zivju kilograma. Tas ir iespējams, izmantojot zivju pārstrādes pārpalikumus – zivju asakas, ādas, taukus. Pētījumi liecina, ka tie ir vērtīgs proteīnu vielu avots un satur dažādas minerālvielas, kalciju un taukskābes.

Ražotne – lielākā un modernākā Baltijas jūras austrumu krastā

Pārstrādājot Baltijas jūrā nozvejotās zivis un ražojot eksportspējīgus produktus ar augstu pievienoto vērtību, uzņēmums SIA “Venta FM” ar savu produkciju nodrošina klientus Eiropā, Āzijā, Āfrikā, Ziemeļamerikā un citur.

Uzņēmumā nodarbināti 33 darbinieki, pagājušajā gadā apgrozījums sasniedza apmēram 7,5 miljonu eiro, nodrošinot ar 1,36 milj. eiro peļņu.

Izejmateriāls produkcijas ražošanai galvenokārt tiek iegādāts no Latvijas zvejas un zivju pārstrādes uzņēmumiem. Diennaktī uzņēmuma ražotnē pārstrādā apmēram 100 tonnas zivju, gadā – 20 tūkst. tonnas zivju un zivju blakusproduktus.

Bioekonomika rada inovatīvus produktus ar augstu pievienoto vērtību

Uzņēmums “Venta FM”, pārstrādājot svaigas nepārtikas zivis un zivju atkritumus – zivju asakas, ādas – iegūst pasaulē pieprasītus produktus ar augstu pievienoto vērtību – zivju miltus un zivju eļļu.

Uzņēmuma ražotnē Alsungā saražotā zivju eļļa tiek lietota lopkopībā cūku un mājputnu barības bagātināšanai. Tā var tikt izmantota arī pilnpiena aizstāšanai, barojot teļus un jērus – tā ir ekonomiski izdevīgāka nekā augu eļļa un tauki. Produkts ir svarīgs enerģijas avots, daudzos parametros pārspējot saulespuķu, kokvilnas, sojas, kukurūzas un zemesriekstu eļļu.

Ražotnē saražotos zivju miltus visbiežāk lieto akvakultūrā (72%), tie tiek izmantoti arī, piemēram, cūku (21%), mājputnu (5%) un citu zvēru ēdināšanā.

Zivju milti nodrošina koncentrētu augstas kvalitātes olbaltumvielu un tauku uzturu, kas bagāts ar omega-3 taukskābēm. Zivju miltu olbaltumvielās ir liels neaizvietojamo aminoskābju īpatsvars viegli sagremojamā formā, jo īpaši metionīns un cistīns, lizīns, treonīns un triptofāns. Papildus tajos ir salīdzinoši augsts minerālu, piemēram, fosfora, saturs, kas dzīvniekiem ir labi izmantojams. Tiem ir arī plašs mikroelementu klāsts. Vitamīni ir sastopami samērā augstā koncentrācijā – B kompleksie vitamīni, ieskaitot holīnu, biotīnu un B12 vitamīnu, kā arī A un D.

Zivju pārstrādes uzņēmums attīstās

Domājot par ražošanas apjomu palielināšanu, turpmākajos gados uzņēmums plāno izveidot jaunu papildus ražošanas līniju ar trīs reizes lielāku jaudu, kurā tiks uzstādītas jaunākās paaudzes tehnoloģijas, papildus efektivizējot arī ražošanas procesus.

Zivju pārpalikumus pārstrādā arī Islandē

Zivju pārpalikumu izmantošana ir būtisks ekonomisks ieguvums. Lai gan mencas nozvejas daudzums Islandē ir par trešdaļu mazāks nekā pirms 30 gadiem, kopējā vērtība, ko iegūst no vienas zivs, ir palielinājusies sešas reizes. Uzņēmumi, kas pārstrādā zivju pārpalikumus, gūst 1000 reižu lielāku peļņu no produkta, kam iepriekš nebija nekādas vērtības. Šādā veidā tam pašam resursu daudzumam tiek radīta lielāka vērtība, un tas uzskatāms par ieguvumu gan videi, jo tiek radīts mazāk atkritumu, gan ekonomikai.

Zanda Dimanta-Svilpe,
Valsts Lauku tīkla Sekretariāts

sadarbībā ar LLKC Kuldīgas konsultāciju biroju