Straupē audzē baltos platkrūšu tītarus

Pārgaujas novada Straupes pagasta “Lejas Kuķēnos” saimnieko Jānis Kārkliņš, kurš ir viens no retajiem Latvijā, kurš audzē vairākus simtus tītaru.

SIA “Straupes tītars” otro gadu pievērsies šai putnkopības nozarei. “Saimniecība vēl aizvien strādā testa režīmā, jo ļoti daudz jāmācās. Sākums nebija viegls. Atveda pirmos cāļus, pieļāva kļūdas, ne visi izauga,” stāsta Jānis un piebilst, ka Latvijā tītaru audzēšana nav populāra, un nav kam paprasīt padomu. “Lejas Kuķēnos” kūtī ir apmēram trīssimt dažāda vecuma tītaru.

Mītnē katra vecuma putniem nodrošināti piemēroti apstākļi. Īpaši  svarīgi, lai mazajiem būtu silti. Kad jau tie paaugas, aukstums tītariem nekaitē, galvenais, lai kūts sausa. Ierīkotas automātiskās barotavas, putni noteiktā laikā saņem barību. “Katram vecumam vajadzīga sava barība, cits proteīnu daudzums. Barības pamatā ir kvieši, mieži, zirņi. Svarīgas ir barības piedevas, lai putni augtu spēcīgi,” stāsta J. Kārkliņš un piebilst: “Ja apstākļi labi un putni ar nepieciešamo nodrošināti, tie ir mierīgi. Četru mēnešu vecumā jau tos var realizēt, bet astoņos mēnešos izaug 20 līdz 25 kilogramus smagi. Piepra­sī­tākie ir astoņus, desmit kilogramus smagi.”

Graudus putniem izaudzē pašu saimniecībā. Lai tītars pieņemtos svarā par kilogramu, tas apēd četrus kilogramus barības. SIA “Straupes tītars” putni to svaru, ko sasniedz fermās citur pasaulē, te iegūst par mēnesi lēnāk. J. Kārkliņš uzsver, ka sasniegt pasaules rādītājus arī nav mērķis.

Kad pirmie tītari bija izauguši, to gaļu piedāvāja draugiem, vērtējums bija ļoti pozitīvs. Taču, lai varētu tirgot, atbilstoši prasībām putni jākauj sertificētā kautuvē. SIA “Straupes tītars” iekārtoja savu kautuvi, tā ir saņēmusi atzīšanu, sertificēta, tajā pārdošanai drīkst kaut arī vistas, pīles, zosis.

“Līdz šim viss darīts par pašu naudu, tāpēc nenotiek ātri. Vispirms kautuve saņēma pagaidu atzīšanu, ļāva iestrādāties, tad inspektori skatījās kaušanu, vai viss tiek darīts pareizi, kā sadalām gaļu,” pastāsta J. Kārkliņš.

Par pieprasījumu uzņēmējs sūdzēties nevar. “Tītaru gaļa kļūst aizvien iecienītāka. Un Latvijā audzēta ir Latvijā audzēta, to novērtē. Interesējas arī veikalu tīkli, bet vēl nav, ko piedāvāt. Cik nokaujam, tik uzreiz arī pārdodam,” stāsta tītaru audzētājs.

“Gaļu vedu pircējiem lielākoties uz Rīgu, bet braucu arī uz Valmieru, Cēsīm, Siguldu. Lielāks pieprasījums ir pēc visa putna, bet ir klienti, kas vēlas filejas,” stāsta Jānis. Klienti labprāt pirktu arī malto gaļu, citus tītara gaļas produktus. Pagaidām tādas iespējas nav. “Nākotnē domājam par mājražošanu. No mūsu audzēto tītaru gaļas mājražotāja izgatavoja baltās desiņas, sardeles, pelmeņus. Ļoti garšīgi. Tiem, kuri grib malto gaļu, piedāvājam gabaliņos sagrieztu gaļu, jāmaļ pašiem,” nākotnes ieceres atklāj tītaru audzētājs un piebilst, ka vasarā varētu būt arī tītara gaļas šašliks.

Par uzņēmuma nosaukumu ilgi netika domāts. Straupes vārds Latvijā zināms, pircēji ar to pazīstami. “Kad atvedu pirmos tītarus, nedomāju, ka daudz vairāk laika un pūļu aizņems citi darbi, ne paši putni,” bilst straupietis un atzīst, ka dokumentācijas ir diezgan daudz. Tagad uzņēmumam ir savs logo, feisbuka lapa. Tas dzīvesbiedres Gintas ziņā, tāpat kā sadarbība ar klientiem.

Lai arī ne viss notiek tik ātri, kā gribētos, un nākas pārvarēt dažādus šķēršļus, nozares izvēli Jānis Kārkliņš nenožēlo. Agrāk viņš audzēja gaļas lopus. “Naudas aprite ir ļoti lēna. Ar putniem citādi, ja cikls nepārtraukts, tad nauda apgrozās visu gadu. BIG-6 šķirnes jeb baltie platkrūšu tītari tiek audzēti visur pasaulē. Tītarus nav viegli izaudzēt un arī nav lēti. Tā kā graudaugu cenas palielinājušās, arī jebkura gaļa kļūs dārgāka,” saka Jānis.

Iecerēts paplašināt ne tikai kūti, bet arī pastaigu laukumu. Vasarā tītari brīvi staigā ārā, ēd zāli. Lai gan apkārt meži, lapsas un vanagi tuvumā nav manīti, iespējams, atbaida lielais bars un troksnis. Domājot par tālāko attīstību, tiek apsvērts piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu. “Vispirms jāiestrādājas, jādabū apgrozījums, tad varēs startēt projektu konkursā. Rutīnā ieiet nevar, katru dienu ir kas jauns,” saka SIA “Straupes tītars” saimnieks Jānis Kārkliņš.

Daiga Stikute,

Pārgaujas novada lauku attīstības konsultante