“Ziķos” saimnieko trīs paaudzes

Saldus novada Zirņu pagasta “Ziķos” trīs paaudzēs saimnieko Bušinsku ģimene. Saimniecība dibināta 1992. gada 16. jūnijā. Ar tēva Andra gādību tās dibinātājs un īpašnieks ir Mareks Bušinskis. Toreiz tikai 18 gadus vecs Saldus tehnikuma audzēknis.

Vislielākais atbalsts jaunajam saimniekam bija un joprojām ir viņa vecāki Andris un Marija Bušinski. Andris – ar celtnieka izglītību un darba pieredzi. Marija, ģimenē mīļi saukta par Mārīti, – zinoša zootehniķe un govju ganāmpulka pārraudze.

Sākums

Tālajā 1992. gadā saimniekot te sāka ar 22 ha zemes, par pajām nopirktām 10 grūsnām telēm un 2 kravām salmu. Ļoti smaga bija pirmā ziema, bet ģimenes darbīgums lika nepadoties un sagaidīja pirmo pavasari. “Ziķos” nekad nebaidījās darīt citādāk, ieviest jaunas metodes. Viņi bija pirmie, kas Saldus pusē atragoja govis, turēja tās nojumēs brīvā veidā, laida pastaigās laukā.

Bija periods, kad saimniecība nodarbojās arī ar cūkkopību. Saimniekoja vecajās kūtīs. Lielākais apjoms, ko varēja sasniegt, bija 15 sivēnmātes un līdz 100 nobarojamās cūkas. “Ziķu” saimnieki atsaucīgi iesaistījušies dažādos LLKC organizētos projektos, semināros, demonstrējumos. 1998. gada augustā rīkotajā  seminārā par cūku nobarošanu un barības salīdzināšanu apmeklētāju skaits bija milzīgs, automašīnu rinda stiepās līdz pat Liepājas šosejai. Taču 2010. gadā tika nolemts cūkkopības nozari likvidēt un attīstību virzīt uz piena lopkopību.

Attīstība

Strauja saimniecības attīstība sākās pēc Latvijas iestāšanās ES. Ar ES projektu līdzfinansējumu ir modernizēts un pilnībā atjaunots tehnikas parks. Saimniecībā uzbūvēta jauna, moderna slaucamo govju kūts ar slaukšanas zāli, lagūnas tipa mēslu krātuvi, kas nodota ekspluatācijā 2017. gadā. Jāteic, ka jauno govju kūti uzbūvēja par pašu līdzekļiem, bez ES līdzfinansējuma. Ganāmpulkā šobrīd ir 70 slaucamās govis, 55 telītes. Jaunajā kūtī govis tiek turētas brīvā, nepiesietā veidā, tām pašām ir iespēja tikt laukā, kur ierīkots pastaigu laukums.

Otra lielākā nozare ir augkopība – graudu un rapša audzēšana, kā arī lopbarības sagatavošana. Z/s “Ziķi” nav baidījusies ņemt kredītus, lai paplašinātu un attīstītu saimniecību. Vecākais “Ziķu”  saimnieks saka, ka nav iespējams attīstīties bez kredītiem. Jāņem ir lieli kredīti, taču pārdomāti. Saimniecībai regulāri ir trīs, četri kredīti.  Šobrīd saimniecība apsaimnieko 350 līdz 400 ha lielas lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības, no kurām 110 ha ir īpašumā, pārējās ir nomas zemes, un papildus 60 ha ir mežs.

Augļu dārza ierīkošana

Ar lielu entuziasmu 2000. gadā Saldus pusē sākās intensīvo augļu dārzu ierīkošana. Protams, ka Bušinsku ģimene malā nestāvēja. Tika ierīkoti pirmie ābeļdārza un upeņu stādījumi. Saimniecība iestājās kooperatīvā “Kurzemes dārzi”, ar kura starpniecību notika produkcijas realizācija. Taču vēlāk kooperatīvs likvidējās.  Šobrīd saimniecībā ir 3,5 ha liels ābeļdārzs, ierīkotas divas augļu glabātuves. Kopš 2010. gada z/s “Ziķi” piedalās programmā “Skolas auglis” un visa produkcija tiek realizēta 15 skolām un bērnudārziem. Realizēti tiek teicamas kvalitātes āboli.  Upenes tika iestādītas 1 ha platībā, vēlāk palielinot līdz 5 ha. Tajā laikā netrūka palīgu – upeņu lasītāju, taču pēc gadiem nācās  upeņu stādījumus likvidēt, jo samazinājās realizācija.

Ģimenes sievietēm Mārītei un meitai Agitai ir savs hobijs – biškopība, kas nav saistīta ar z/s “Ziķi”. Abas kopā rūpējas par 65 bišu saimēm. Par godu bitēm uzbūvēta guļbaļķu atpūtas māja bišu šūnas formā, kas tagad ir iecienīta vieta ģimenes svinību rīkošanai, draugu un radu pasākumiem, kā arī dažādiem semināriem.

Ģimenes tēva Andra sirdslieta ir daudzu gadu laikā savāktā privātā kino un foto lietu kolekcija ar senajām filmu rādīšanas iekārtām un priekšmetiem, kas demonstrē fotografēšanas un filmēšanas procesu. Unikālā kolekcija ir iekļauta  Ilzes Būmanes grāmatā “111 privātie muzeji un kolekcijas Latvijā”. Kolekcija ir publiski apskatāma, kā arī iekļauta Saldus novada tūrisma ceļvedī.

Nākotne pieder jaunajiem

Šobrīd ”Ziķos” dzīvo trīs paaudzes. Mareka un Sarmītes Bušinsku ģimenē aug divi dēli, kuri ir apņēmības pilni turpināt dzimtas tradīcijas, dzīvot un strādāt laukos. Studijas LLU Lauksaimniecības fakultātē pabeidzis vecākais dēls Mairis, iegūstot agronoma kvalifikāciju ar specializāciju laukkopībā. Intars studē Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātē studiju programmā Komercdarbība un uzņēmuma vadība. Jau skolas laikā Intars ar labiem rezultātiem valsts mērogā aizstāvēja savu pētniecisko darbu “Augļaizmetņu retināšanas ietekme uz ābolu kvalitāti”. Puiši ir aktīvi arī sabiedriskajā dzīvē – sporto un dejo tautas dejas, un ir liels savu vecāku un vecvecāku lepnums.

Mairis, būdams kvalificēts agronoms, izvēlējies papildus darbam saimniecībā attīstīt savu biznesu – audzēt rabarberus. Iestādījis pirmos 0,2 ha rabarberu. Stādījumu paplašināšanai stādiņus pats izaudzē no sēkliņām. Doma ir palielināt rabarberu stādījumu līdz 1 ha.

Saimniecībā strādā trīs algoti strādnieki un, kas ir ļoti interesanti, viņi visi ir tikai 29 gadus veci, taču ar lielu atbildības sajūtu. Puiši slauc govis, kopj teļus un strādā ar tehniku uz lauka.

Intara sapnis

Intars stāsta: “Vienu gadu, Druvas vidusskolā palīdzot vadīt vasaras nometni, ar bērniem braucām ekskursijā uz Latvijā lielāko strausu fermu Kuldīgas novadā. Iepatikās man tie strausi un izlēmu – tas būs tas, ar ko nodarbošos. Pagājušajā vasarā par paša sakrāto naudu nopirku pirmos 11 putnus. Vecāki uzcēla jaunu govju kūti, vecās kūtis palika tukšas. Vecāki un radi arī palīdzēja ar telpu pielāgošanu strausiem. Pērn iegādātos 11 strausu cālīšus pats  izaudzēju par lieliem, skaistiem putniem. Droši varu pie viņiem ieiet aplokā. Jaunuļiem ir iespēja visu gadu dzīvot gan kūtī, gan āra aplokā. Interesanti, ka maniem Āfrikas strausiem pagājušā gada vasarā labāk patika uzturēties kūtī, jo ārā bija ļoti karsts, bet ziemā tie labprātāk dzīvoja ārā, aplokā. Šī gada zīmīgajā svētdienā (2020.02.02.) nopirku veselu ģimeni – vienu papu un divas mammas, kuras jau šogad dēj olas. Bija vajadzīgs nākamais atspēriena punkts, lai attīstītu savu biznesu. Šī ir astoņgadīga ģimene. Strausu mātītes olas sāk dēt tikai divu gadu vecumā, tēviņi dzimumgatavību sasniedz četros gados. Olas tirgošu un arī inkubēšu, lai iegūtu cālēnus. Pēc pāris gadiem piedāvājumā būs arī gaļa. Taču “Ziķos” šādam strausu pulkam vietas ir par maz, tādēļ netālu no Saldus vecāki iegādājās īpašumu, kurā attīstīšu savu biznesu. Manā strausu ganāmpulkā būs vismaz 100 putnu, cerams, ka tas būs lielākais Latvijā. Vēl esmu nolēmis attīstīt tūrismu. Opis ir kinoamatieris un mūsu saimniecībā izveidojis kino un foto vēstures ekspozīciju, tā varētu būt vienīgā Kurzemē. Līdz šim tūrisms nebija tik daudz attīstīts, šogad tam pievērsīšos vairāk. Ir strausi, ko parādīt, jo divas strausu ģimenes paliks te, ir govis. Ir arī divas fazānu ģimenes, ko opis man uzdāvināja.”

Savs laiks darbam, savs – atpūtai

Sarunājoties ar Andri Bušinski, nevienu brīdi nevar padomāt, ka viņš neskaitās “Ziķu” īstenais saimnieks. Viņš ir tas, kurš tur roku uz pulsa un vienmēr visur ir klāt. Andris ir iemācījis darba tikumu saviem bērniem, mazbērniem. Ceļot jauno kūti, tajā ieplānota aktīvās atpūtas zona ar sporta zāli. Tajā ir spēļu galdi un liels biljarda galds. Andris saka, ka nevar jau tikai strādāt, jaunajiem vajag labu vietu aktīvai atpūtai. Uz “Ziķiem” brauc atpūsties arī Andra meitas ar draugiem, Maira un Intara LLU kursa biedri. Saimniecībai ielikti labi pamati un jaunā paaudze turpina darbu laukos ar aizrautību un domu par nākotni.

Zemnieku saimniecība “Ziķi” un Bušinsku ģimene vairākkārt  saņēmusi atzinību par sakopto lauku sētu un ieguldīto darbu saimniecības attīstībā:

1999. g. – diploms par piedalīšanos “Sējējs 1999” konkursā;

2000. g. – tencinājums konkursā “Zivju dīķis zemnieku saimniecībā”;

2004. g. – konkursā “Sakoptākais Latvijas pagasts” saņemts Atzinības raksts par daudzveidīgu saimniekošanu laukos;

2014. g. – dalība žurnāla “Ievas Māja” rīkotajā konkursā “Skaistākā lauku saimniecība”.

2019. g. – “Lielais Jēkabs”, tūrisma attīstība;

2019. g. – Saldus novada gada lauksaimnieks 2018.

Foto: no Bušinsku ģimenes arhīva