Augu veselība un pesticīdu rezistence

22. Maijs 2020.

Bioloģiskie līdzekļi aizstāj ķīmiskos savienojumus kviešu audzēšanā. “Pašlaik pastāv dažādi viedokļi par tradicionālo ķīmisko pesticīdu ietekmi uz vidi un veselību, par pieaugošo kaitēkļu un patogēnu izturību pret izmantotajiem pesticīdiem. Tā ir īpaša problēma, kas skar kviešus,” secina Robs Edvardss no Apvienotās Karalistes Eiropas Inovāciju partnerības (EIP) darba grupas “Crop Health North”.

Šajā projektā lauksaimnieki un zinātnieki veic izmēģinājumus, lai salīdzinātu sintētisko un bioloģisko augu aizsardzības produktu efektivitāti slimību kontrolē dažādās kviešu šķirnēs, vienlaikus ņemot vērā arī to ietekmi uz graudu ražu un kvalitāti.

Jorkšīras Lauksaimniecības biedrība 2012. gadā izveidoja Zemnieku–zinātnieku tīklu. Biedrību pārstāv zinātnieki, valsts organizācijas un lauksaimnieki no Apvienotās Karalistes. Biedrībā tiek diskutēts par lauksaimniecības praksi, inovācijām, pārtikas nodrošinātību un ilgtspējīgu produktivitāti. Tieši šajā biedrībā radās ideja par Eiropas Inovāciju partnerības darba grupu. “Jau no paša sākuma “The Crop Health North” projekts tika izstrādāts kopā ar lauksaimniekiem. Runājot un uzklausot lauksaimniekus dažādās sanāksmēs un pasākumos, mēs sapratām, ka pastāv patiesa vajadzība un vēlme izmēģināt jaunus, atšķirīgus augu aizsardzības līdzekļus,” saka Deivs Džordžs no Ņūkāslas universitātes.

“Bio-aizsardzības līdzekļi (ieskaitot mikrobioloģiskos un augu izcelsmes preparātus) ir vielas, kas ir atrastas dabā vai no tām iegūtas, tāpēc tās dabiski ļoti viegli sadalās un noārdās, radot daudz mazāku ietekmi uz vidi,” saka Roma Gvina.

Robs Edvardss uzskata, ka “šie bio-aizsardzības līdzekļi Apvienotajā Karalistē ir salīdzinoši jauni, taču tuvākajos gados tie, visticamāk, kļūs plaši pieejami un izmantojami.”

Jorkšīras Lauksaimniecības biedrība sāka sadarboties ar lauksaimniekiem, universitātēm, pētniecības institūtiem, lauksaimniecības organizācijām, tehnoloģiju centru un Pārtikas testēšanas centru, lai veiktu praktiskas demonstrācijas trīs saimniecībās Anglijas ziemeļos.

Laika posmā no 2017. līdz 2019. gadam projekta ietvaros tika sekots līdzi 3 gadu kviešu ražām, salīdzinot sintētisko un bioloģisko slimību pārvaldības metožu efektivitāti dažādās kviešu šķirnēs. Projektā tika pārbaudītas: pavasara kviešu šķirnes ‘Willow’ un ‘Mulika’ un ziemas kviešu šķirnes ‘Skyfall’, ‘Leeds’ un ‘Sundance’. Toms Kings no Pārtikas testēšanas centra skaidro, ka “tieši šīs kviešu šķirnes tika izvēlētas, jo ir īpaši jutīgas pret slimībām un ar zemu izturības pakāpi.”

Kultūraugus vērtēja visā augu veģetācijas periodā, identificējot esošās slimības un to ierobežošanai izmantojot ķīmiskus savienojumus, bioloģiskas izcelsmes vielas vai to kombināciju. Kultūraugi tika analizēti pēc slimības intensitātes pakāpes, ražas un kvalitātes, īpaši apskatot, vai bioloģiskas izcelsmes vielas bija tikpat efektīvas kā ķīmiskie savienojumi un vai jaunie bioloģiskie savienojumi darbojas saskaņā ar esošo lauksaimniecības praksi.

Izmantojot trīs neatkarīgas izmēģinājumu vietas, projektā varēja pārbaudīt kaitīgo organismu ierobežošanas efektivitāti dažādās augsnēs un dažādos klimatiskajos apstākļos.

“Mēs apskatījām trīs dažādas programmas: parasto programmu (tikai sintētiskos fungicīdus); tikai bioaizsardzības līdzekļu lietošanu; un abu kombināciju, izmantojot integrēto augu aizsardzības (IPM) pieeju, kur ķimikālijas tika izmantotas tikai augstas slimību attīstības vai kaitēkļu invāzijas apstākļos,” saka Toms Kings.

“Projekts visos pārbaudītajos apstākļos ir parādījis, ka bio-aizsardzības līdzekļi var ierobežot kaitīgos organismus tikpat labi kā sintētiskie augu aizsardzības līdzekļi. Lai arī augu slimību intensitāte izmēģinājuma laikā nebija augsta, šie rezultāti ļoti skaidri parādīja, ka mēs varam samazināt tradicionālās agroķīmiskās izejvielas, neietekmējot ražas kvalitāti. Pētījums ir nozīmīgs Apvienotās Karalistes lauksaimniekiem, jo tas sniedz praktiskus pierādījumus par IPM pieejas attīstību, kurā izmanto bioloģiskās augu aizsardzības metodes, kurās lielāks uzsvars tiek likts uz augu vispārējās veselības uzlabošanu nevis konkrētu slimību ierobežošanu. Tas būs aizvien svarīgāk, jo mēs joprojām zaudējam piekļuvi plaša spektra augu aizsardzības līdzekļiem,” saka Robs Edvardss. “Nākamais solis ir dažādot šo bioloģisko līdzekļu pielietojumu citās augu sugās un apsvērt iespēju novērtēt citus produktus. Mēs esam īpaši ieinteresēti sekot dažu no šo produktu sekundārajām priekšrocībām augkopībā un novērtēt to potenciālo vērtību videi salīdzinājumā ar parastajiem pesticīdiem. Taču mēs vēlamies saprast, kā mēs varētu veicināt bio-aizsardzības līdzekļu un IPM pieņemšanu, jo mūsu augu aizsardzībai ir nepieciešama principiāli atšķirīga pieeja.”

Projekta ietvaros notika vairākas darba grupas un tika organizētas atvērtās durvju dienas, kurās lauksaimnieki un citi interesenti varēja uzzināt vairāk par izmēģinājumiem.

Rezultāti tiek plaši izplatīti arī valsts mērogā lauksaimniecības nozarē, ieinteresētajās aprindās un attiecīgajās organizācijās.

Deivs Džordžs: “Jaunumi precīzās lauksaimniecības un slimību uzraudzības jomā varētu būt īpaši noderīgi, lai palīdzētu lauksaimniekiem gūt vislabākos rezultātus no bio-aizsardzības līdzekļiem, un tas noteikti ir kaut kas, ko mēs vēlamies pārbaudīt. īstenojot vēl citus projektus.”

Projekta koordinatora kontaktinformācija: Holly Jones, e-pasts: Hollyj@yas.co.uk

Plašāka informācija par projekta aktivitātēm pieejama šeit: www.crophealthnorth.co.uk