Fermu dienā analizē kazu ēdināšanas un turēšanas veidus

Demonstrējuma „Vaislas kazu izaudzēšana, izmantojot dažādus ēdināšanas un turēšanas veidus” fermu diena notika Talsu novada Vandzenes pagasta z/s „Bērzi”.

LLKC Lopkopības kompetenču centra un Lopkopības nodaļas ierīkotā demonstrējuma fermu dienā 10. augustā piedalījās 39 dalībnieki:  zemnieki –  kazkopji, lopkopības speciālisti, LLU profesori, mācību spēki, LLKC speciālisti, žurnālisti, studenti un kazkopības nozares entuziasti.

Šajā fermu dienā tika runāts par zālēdāju projekta uzdevumiem un kazkopības nozari Latvijā. Nozīmīgs ir jautājums par pareizu vaislas kazas izaudzēšanu, metodēm, kā to izdarīt ātrāk, ar efektīvāku dzīvnieku ēdināšanu un zemākām jaunkazas izaudzēšanai paredzētajām izmaksām. Šajā demonstrējumā – par veidu, kā novērst ģenētiskos, gan vides riska faktorus.

LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja Anita Siliņa informēja par zālēdāju projekta demonstrējumos iesaistītajām saimniecībām un  demonstrējuma tīkla izveidi  Valsts Lauku tīkla aktivitātes „Lopkopības ražošanas ekonomiskās efektivitātes paaugstināšanas pasākumi lauku saimniecībās” ietvaros. Runātāja pasākuma dalībniekus iepazīstināja ar nesen jaunajā redakcijā izdoto un LLKC mājas lapā www.llkc.lv publicēto „Lopbarības analīžu apkopojumu” (lopbarības analīžu katalogu), jo šī informācija ir svarīga arī kazkopības saimniecībām un interesentiem, kas plāno nodarboties ar kazkopību, lai kliedētu mītus, ka kazai neko daudz nevajag...

Kazkopība Latvijā

Kazkopība ir viena no lopkopības nozarēm, un, lai saimniekošana tajā būtu sekmīga, pamatnosacījums ir apzināt kazu vajadzības un vērst uzmanību uz tikai šai nozarei īpašiem un specifiskiem jautājumiem.

Latvijā kazu skaits no 2004. līdz 2014. gadam ir pieaudzis vairāk nekā 2,7 reizes un patlaban sasniedzis 13 347 kazas. Saimniecības, kas nodarbojās ar kazkopību, galvenokārt kazas izmanto piena ieguvei, kā blakusproduktu iegūstot arī gaļu. Patlaban Latvijā no visām kazkopības saimniecībām piena pārraudzību veic tikai 19 saimniecībās. Vidējais izslaukums no kazas laktācijā 2009. gadā bija 493 kg, bet 2013. gadā – 436 kg. Kazu ganāmpulkos Latvijā izmanto Latvijas vietējo kazu šķirni (LVK), pārojot ar iepirktajiem, galvenokārt, piena šķirņu āžiem. Latvijā šķirnes dzīvnieku audzēšanas status ir 9 saimniecībām, kas nodarbojās ar piena šķirņu kazu audzēšanu, un 5 saimniecībām, kas nodarbojās ar gaļas šķirnes dzīvnieku audzēšanu.

Latvijas tirgum no kazas piena produktiem visvairāk tiek piedāvāti dažādi mīkstie un svaigie sieri, nelielos daudzumos – jogurts, kefīrs, sviests, pasterizēts kazas piens, saldējums. Šos produktus var iegādāties dažādos tirdziņos vai pie ražotājiem kā specifiskus, nišas produktus. Aizvien biežāk kazkopības saimniecības iekļaujas lauku tūrisma apskates objektu sarakstos, piedāvājot savus produktus.

Demonstrējuma uzdevumi

Latvijā vaislas kazu izaudzēšanā visbiežāk vērojama tendence, ka tās pie mātes tiek turētas no 60 līdz 90 dienu vecumam. LLU Lauksaimniecības fakultātes Agrobiotehnoloģijas institūta asociētā profesore, Dr. agr. Daina Jonkus norādīja, ka vairākās Eiropas valstīs vaislas kazas no mātēm nošķir pēc piedzimšanas un ēdina mākslīgi. Katram kazlēnu izaudzēšanas veidam ir savas priekšrocības un trūkumi. Šī demonstrējuma mērķis irnoskaidrot vaislai audzējamo kazu dzīvmasas izmaiņas un augšanas ātrumu atkarībā no to atšķiršanas vecuma no mātēm un ēdināšanas veida, un pētīt dažādi audzēto kazu pirmās atnešanās vecumu un piena produktivitāti.

Izveidotas četras demonstrējuma grupas (katrā 8 līdz 10 kazlēni) atkarībā no kazlēnu atšķiršanas laika no mātēm. Lai noskaidrotu kazu izaudzēšanu šajās grupās, nepieciešams veikt šo grupu kazlēnu regulāru dzīvmasas kontroli līdz lecināšanai. Dzīvmasas pieaugumu un augšanas intensitāti aprēķina katrā kontroles periodā. Demonstrējuma grupas kazas dzimušas no 2014. gada 20.04. līdz 01. 06. Visi dzimušie kazlēni ir viena tēva pēcnācēji. Pētījuma veikšanai izveidotas četras pētījuma grupas, kurās kazlēni iedalīti pēc to atšķiršanas laika no mātēm un ēdināšanas.

Kazlēnu dzīvmasa piedzimstot

Kazlēnu vidējā dzīvmasa demonstrējuma grupās bija no 2,41 līdz 2,56 kg, vidēji – 2,5 kg. Lielākā kazlēnu dzīvmasa 30 dienu vecumā bija 3. grupā (kazlēni atšķirti 30 dienu vecumā, 7,05 kg), bet mazākā – 1. grupā (6,39 kg), lielākā kazlēnu dzīvmasa 60 dienu vecumā bija 1. grupā (kazlēni atšķirti 90 dienu vecumā, 8,47kg), bet mazākā – 4. grupā (atšķirti pēc dzimšanas, 7,80 kg). 1. grupas kazlēni lielāku dzīvmasu saglabāja arī 90 dienu vecumā 12.50 kg. Lielākais dzīvmasas pieaugums diennaktī no dzimšanas līdz 30 dienu vecumam bija 3. demonstrējumu grupā (kazlēni atšķirti 30 dienu vecumā, 148,7 g).

Laikā no 31 līdz 60 dienai dzīvmasas pieaugums būtiski samazinājās visās grupās un bija no 33,8 g 4. grupā līdz 69,3 g 1. grupā.

Zemnieku saimniecības „Bērzi” pieredze

Z/s „Bērzi” īpašniece Kristīne Piliena fermu dienu dalībniekus iepazīstināja ar saimniecību un savu saimniecisko darbību. Saimniecība pavisam apsaimnieko 20 ha lauksaimniecībā izmantojamo zemi, no tiem 6 ha ir īpašumā. Z/s „Bērzi” uztur kultivētās ganības (pie novietnes), sētos zālājus, kurus izmanto skābbarības un siena gatavošanai, un graudaugus audzē nomas zemēs.

Saimniecībā ir vairāk nekā 100 slaucamās kazas (LVK, Tīringas, Alpu, Zānes, Būru kazas). Saimniecības darbības veids – bioloģiskais. Iegūto kazu pienu pārstrādā mājas apstākļos. Saimniecība nodarbojas ar lauku tūrismu un labprāt piedāvā savu saražoto produkciju nobaudīt viesiem. Kristīne ir ne vien čakla saimniece, bet arī vada Latvijas Kazkopības biedrību un studē LLU doktorantūrā. Pasākuma turpinājumā Anita Siliņa klātesošos iepazīstināja ar z/s „Bērzi” izmaksu struktūru:

Z/s „Bērzi” galvenās izmaksu pozīcijas

 Kazas piena ražošanas izmaksās ir augsts lopbarībai izmantotā piena īpatsvars – 22%, tas norāda, ka kazlēni patērē daudz vērtīgā piena, ko varētu realizēt, tāpēc jāmeklē jaunas iespējas ekonomiskākai kazlēnu izaudzēšanai.

Tālāk Kristīnes pavadībā dalībnieki devās apskatīt saimniecību, kazu ganāmpulku, demonstrējuma grupu dzīvniekus un novietni. Lai laikus konstatētu un novērstu vielmaiņas problēmas, Dainis Arbidāns, LLKC Lopkopības nodaļas konsultants–eksperts veterinārmedicīnā, klātesošos iepazīstināja ar ekspres metodēm, kā noteikt ketonvielas glikozes līmeni kazu asinīs, ar kuru palīdzību nekļūdīgi var laikus identificēt ketozi (acetonēmiju) kazām jebkurā fizioloģiskajā stāvoklī. Fermu dienas izskaņā ikviens no klātesošajiem varēja uzdot jautājumus gan speciālistiem un profesorei, gan saimniecei.

Fermu dienas atziņas z/s „Bērzi”

• Saimniekošanas sistēmā, kur lauksaimniecības produktus ražo ar bioloģiskām metodēm, šo produktu cenai būtu jābūt ievērojami augstākai kā konvencionāli ražotajiem produktiem, tikai tad var attīstīties bioloģisko produktu ražotāji, kas būtu  konkurētspējīgi kopējā tirgū.
• Mājražošana un lauku tūrisms nodrošina pievienoto vērtību kazkopības produkcijai, pārstrādājot savā saimniecībā saražotās izejvielas kvalitatīvos un pieprasītos produktos.
• Lai izaudzētu jaunu kazu bioloģiskajā saimniecībā, ir jārēķinās ar vērā ņemamām investīcijām, katra kazlēna izaudzēšana līdz 90 dienu vecumam izmaksā 2 eiro dienā.
• Nodrošinot  kazām atbilstošus ēdināšanas un turēšanas apstākļus, var iegūt kvalitatīvus pēcnācējus un labas kvalitātes pienu.
• Kazlēniem labāks dzīvmasas pieaugumu ir iegūstams, ja tos baro ar mātes pienu vai kazu koppienu.
• Kazu ganāmpulks jānodrošina ar kvalitatīvāku rupjo lopbarību.
• Kazām jānodrošina ne tikai barība, bet arī minerālvielas, jo īpaši kalcijs (Ca) un fosfors (P), jo kazas piena sastāvā ir 1,4% Ca, un 18% P vairāk nekā govs pienā.
• Slaucamajām kazām vielmaiņas slimības attīstās līdzīgi kā slaucamajām govīm, ja saimniecībā netiek nodrošināta sabalansētas barības devas izbarošana laktējošiem dzīvniekiem atbilstoši to fizioloģiskajam stāvoklim.
• Slaucamās kazas jāēdina atbilstoši iegūtā piena daudzumam un laktācijas periodam.
• Kazas būtu vēlams aplecināt augusta sākumā, lai tās atnestos janvārī, šādā veidā būtu panākts garāks piena ražošanas periods.
• Kazlēnu ieguve janvārī jāveic siltā dzīvnieku novietnē, kurā gaisa temperatūra ir vismaz +18° C.
• Kazas nav ieteicams turēt lietainā laikā āra apstākļos, jo tās patērē papildus enerģiju sava apmatojuma žāvēšanai, kā rezultātā tās vairāk patērē lopbarību, kā arī jaunākie dzīvnieki tiek pakļauti saslimšanas riskam ar respiratorām slimībām.
• Kazas ir ļoti uzņēmīgas pret apkārtējā vidē cirkulējošiem vīrusiem.
• Ar kazkopību var nodarboties saimniecības ar nelieliem zemes resursiem (0,15 ha kvalitatīva zālāja vienai kazai).

Pēc LDC datiem 2013. gadā Latvijā no vienas kazas laktācijā ieguva 436 kg piena, Francijā no vienas kazas laktācijā tiek iegūti 800 kg piena. Tas norāda, ka Latvijā pastāv izaugsmes iespējas.

Dainis Arbidāns,

LLKC Lopkopības nodaļas konsultants-eksperts veterinārmedicīnā

 Foto: Dainis Arbidāns