Evitas “Dzērvju tomāti” – audzēšana un pārstrāde

LLKC Jelgavas konsultāciju birojs 22. jūlijā organizēja informatīvo semināru “Aktualitātes tomātu audzētājiem”, kas notika Jelgavas novada Vircavas pagasta “Dzērves”. Saimniece Evita Gūtmane dalījās pieredzē par tomātu audzēšanu segtajās platībās un tomātu pārstrādi.

Gūtmaņiem ir vairāk nekā 20 gadu pieredze svaigo tomātu audzēšanā, bet pārstrādi viņi sāka tikai pirms trim gadiem, lai gan ideja tiek auklēta jau 5-7 gadus. Ar katru gadu nāk kāda jauna pieredze, saimnieki mācās gan no savas pieredzes un kļūdām, gan arī no citu atziņām. Viens piemērs ir par to, ka tomātus par agru siltumnīcā iestādījuši, bet naktī uznācis sals un stādus apsaldējis, kamēr tomāts atkopjas, paiet vairākas nedēļas. To arī Evita stāsta saviem stādu pircējiem, ka neapkurināmās siltumnīcās ir risks stādus apsaldēt. Turklāt pārauguši stādi patērē lielu spēku, lai iesakņotos, un brīžam sanāk, ka jaunāks stāds pāraug vecāku, bet pāraugušu.

Februāra otrajā pusē notiek tomātu sējas diena, jo stādus paši audzē, ir uzcelta arī jauna stādu māja. Izmanto tikai profesionālās sēklas, bet tie parasti ir lieli apjomi un ieguldījumi, tāpēc gadās, ka lielie iepakojumi tiek izmantoti 3-4 gadus. Tomātu stādi tiek audzēti arī interesentiem pēc pasūtījuma, ap 10 000 tomātu stādiem  katru pavasari. Stādu pircēji jau pārliecinājušies par Evitas tomātu stādu kvalitāti un pavasarī zina, kur tos meklēt.

Saimniecībā nav strādnieku, visu gadu tiek galā ar savas ģimenes spēkiem. No algotiem darbiniekiem ir tikai grāmatvede.

Tomātus vienā vietā audzē  apmēram 10 gadus, kamēr ir pašu celtas koka siltumnīcas, tikmēr arī zemi nemaina, tikai uzlabo. Pēc ražas siltumnīcu no tomātiem izvāc, un zemi sakultivē kopā ar kūtsmēsliem. Tos izmanto ik pārgadus. Pavasarī ar minerālmēsliem vēlreiz sastrādā zemi. Ko augam vajag, to viņš paņem pats. Papildus minerālmēsli netiek doti, izņemot kalcija preparātus, jo ir šķirnes, kas ir jutīgas, piemēram, Vērša sirdis, aveņu, plūmjveidīgo un piparveidīgo tomātu šķirnes. Kalcija uzņemšana bloķējas, ja augam ir kāds stress. Ja nepieciešams, tomātus piebaro caur lapām. Augsnes analīzes nav taisītas, bet siltumnīcā ir māls, un minerālvielas tik ātri no zemes neizskalojas, bet ir novērots, ka dažādās siltumnīcās vietās ir dažāda augsne.

Evita pazarītes lauž tikai sausā laikā. Tas ļoti jāievēro jūlija beigās, augustā, kad mitrāks gaiss. Cenšas neielaist darbus, jo lielāka atvase, jo lielāka brūce. Visi darbi, kas saistīti ar piebarošanu, jādara rīta pusē, lai siltumnīcā mitrums neuzkrājas, kas veicina slimību izplatību.

Evita daudz eksperimentē ar šķirnēm, ir šķirnes, kas patīk un kas nē gan pašiem, gan arī pircējiem, jo pašu ģimene tomātus arī katru sestdienu tirgo Ziepniekkalnā. Smuks un garšīgs – tas ir tas, ko prasa pircēji. Ne tikai izskats ir svarīgs, bet arī garša, kas tomātu klientiem atšķiras, tapēc tiek audzētas 50 šķirnes, lai ir iespēja izvēlēties. Specifiskākas prasības ir restorāniem. Kopš saimniecībā ir arī pārstrāde, nav vairs problēmu ar realizāciju. No tomātiem tiek ražota sula, kaltēti tomāti eļļā, pesto un citi produkti, kas jāpagaršo pašiem, kad būsiet saimiecībā.

Saimniecībā pats svarīgākais ir kvalitāte, tāpēc tomāti tirdzniecībā nonāk šķiroti.  Evita to māca arī meitai un dēlam, ka tas ir pats galvenais – kvalitāte. To pircēji novērtē. Cilvēki uzticas un meklē tirgū. Ja ir zemāka kvalitāte, tad arī cena attiecīga. Lai nav apakšā sliktākas kvalitātes tomāti kā kastes augšpusē, jo labāk nobrāķēt, nekā ielikt kastē pircējam. Tā ir saimniecības kvalitātes zīme. Tas ir pats nopietnākais arguments, kāpēc strādāt un tā iekarot cilvēku uzticību savam produktam. Par to vienmēr jāatceras, lai spētu savu saimniecību popularizēt un konkurēt. Kvalitāte ir pats galvenais, ja otram kaut ko pārdod.

Bez tomātiem “brīvajā laikā” Gūtmaņu ģimenei ir vēl viens hobijs – daiļdārzs ar retām sugām. Ja ilgāku laiku jau nav būts Dzērvju sētā, tad tagad tur ir, ko redzēt. Un nākošgad “Dzērvēs” būs arī sava Pļavas puķu pļava, kurai augsne ir sagatavota jau šobrīd. Lai izdodas!

Dace Drošprāte,
LLKC Jelgavas biroja lauku attīstības konsultante

Foto: Edgars Gūtmanis un Dace Drošprāte