LEADER projektu idejas un īstenošanas pieredze Zviedrijā

Kuldīgas reģiona Vietējās rīcības grupas (VRG) – biedrības Darīsim paši! valdes pārstāvji septembra vidū viesojās Zviedrijā, lai iepazītos ar Eiropas Savienības finansējuma piesaistes iespējām projektos ar LEADER pieeju.

Latvijā darbojas 40 vietējās rīcības grupas. To uzdevums ir izstrādāt uz savas darbības teritorijas attīstību vērstu stratēģiju, kuras īstenošanā iesaistās biedrības, pašvaldības, fiziskas un juridiskas personas, pretendējot uz ES finansējuma piesaisti ar LEADER pieeju.

Viesojāmies Zviedrijas dienvidu daļā, kur apmeklējām divas VRG un iepazināmies ar dažiem no īstenotajiem un plānotajiem projektiem. Pirmo apmeklējām VRG „PH”. Saīsinājums ietver divu lielu apgabalu Hasleholmas un Perstorpas pirmos burtus un iezīmē VRG darbības teritoriju. Zviedru kolēģi prezentēja galvenās problēmas, prioritātes un risinājumus. Protams, Zviedrija gan teritorijas, gan iedzīvotāju daudzuma ziņā aptuveni septiņas reizes pārsniedz Latviju, līdz ar to arī finanšu apjoms, kas tiek atvēlēts ES projektu īstenošanai, ir krietni lielāks. Interesanti, ka Zviedrijā, kā daudzās citās ES valstīs, projektus var iesniegt visu gadu, nevis kārtās, kā tas ir pie mums. VRG valdē darbojas 33 cilvēki, kas, kā atzīst paši zviedri, ievērojami sarežģī lēmumu pieņemšanu.

Zilaļģes ezeros

Finjasjön ezerā, tāpat kā daudzos citos Zviedrijas seklajos ezeros, pēdējos gadu desmitos strauji savairojušās toksiskās zilaļģes. Tam par iemeslu ir vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās vasarā un arvien mazāka ezeru saimnieciskā izmantošana. Lai atkal panāktu ūdens kvalitātes uzlabošanos, projektā ir iesaistījušies zinātnieki, kuri pēta zilaļģu izplatību, ūdens caurredzamību un kvalitāti. Laika gaitā ir izmēģinātas vairākas iespējas problēmas risināšanai. Uzbūvēts dambis ar zivju ceļu, lai nepieļautu ūdens līmeņa pazemināšanos, taču visveiksmīgākā ir bijusi rūpnieciskās zvejas atjaunošana ezerā, kas pietiekami sajauc ūdens masas. Diemžēl zveja rada atkal jaunas problēmas, jo Zviedrijā saldūdens zivis (karpas, brekši, līdakas) nav populāras izmantošanai pārtikā. Otra problēma, – ezeru krastos tiek ganīts aizvien mazāk liellopu un tie aizaug ar niedrēm. Ziemeļu kaimiņi ir interesēti apgūt mūsu zemes pieredzi dažādai niedru lietderīgā izmantošanā. Trešā problēma, – ezeri ir gan pašvaldību, gan fizisku personu īpašums. Reizēm īpašnieku ir vairāk par pussimtu, kas ievērojami sarežģī jebkādu ar apsaimniekošanu saistītu jautājumu risināšanu.

Projekta mērķis ir atjaunot ezeru ūdens stāvokli, tādējādi radot vidi peldēšanai, makšķerēšanai un atpūtai iedzīvotājiem un viesiem. Šis zinātniskās izpētes projekts tiek īstenots sadarbībā ar Somijas VRG, piesaistot somu zemledus makšķerniekus. Apmeklējām arī Finjasjön ezera krastā izveidoto putnu vērošanas platformu, kurā izvietotie uzskates materiāli iepazīstina ar ezera floras un faunas daudzveidību.

Zviedru zinātnieki pēta ūdens kvalitāti ezerā

Bioloģiskā saimniecība

Magnusa Nīmana (Magnuss Nyman) bioloģiskajā saimniecībā tiek audzētas vidēji 200 cūkas gadā, dažāda veida dārzeņi un tiek ievākta bišu produkcija. Tāpat kā pie mums, arī Zviedrijā lopu kaušana ir jāveic sertificētā kautuvē. Magnusa saimniecība no kautuves atrodas 60 km attālumā. Tur lopi tiek arī sadalīti un safasēti vakuuma iepakojumos. Saimnieks praktizē tiešo tirdzniecību vietējā ciema un tuvējās pilsētas iedzīvotājiem. Izmantojot LEADER finansējumu, ir izgatavoti bukleti, lai sekmētu saimniecības un produkcijas atpazīstamību. Nākotnē tiks būvēta virtuve, kurā vietējie izdzīvotāji varēs konservēt izaudzētos vai iegādātos dārzeņus, cept maizi un gatavot citus pārtikas produktus pašpatēriņam un pārdošanai. Mūs, grupu no Latvijas, pārsteidza cūku turēšanas risinājums: uz novākta labības lauka atradās vairākas nelielas pārvietojamas mājiņas ar aplokiem, automātisku barības un ūdens padevi, katra no kurām paredzēta aptuveni 10 cūkām. Kad aploka vieta ir izrakņāta un noēsta, saimnieks ar pults palīdzību pārvieto mājiņu ar aploku tālāk. Ieguvumi: pabarotas cūkas un izravēts lauks.

Efektīva saimniekošana- cūkas pabarotas un lauks no nezālēm tīrs!

Kafejnīca govju kūts vietā

Humlalyckan ir zemnieku sēta, kas atrodas patālu no lielām pilsētām un ļoti apdzīvotiem ciemiem. Mūs sagaida Sesīlija Olbera (Cecilia Olbers). Viņas ģimene dzīvo šeit jau devītajā paaudzē. Laika gaitā ir darīts viss – audzēti graudaugi, turētas slaucamās govis. Taču 2006. gadā radusies ideja par kafejnīcas izveidošanu. Tad, izmantojot Eiropas fondu lauku attīstībai, govju kūtī ir izbūvēta gan kafejnīca, gan suvenīru, dāvanu un mājražojumu veikaliņš. Sesīlija dalījās iespaidos par uzņēmējdarbības sākuma posmu un bažām, kādas pārdzīvotas, domājot, vai būs apmeklētāji. Taču, kad pirmajā reizē telpās, kuras ir paredzētas līdz 80 personām ieradās 700, saimniece sapratusi, ka izdosies. Kafejnīcas specifika ir sekojoša: tā strādā tikai no piektdienas līdz svētdienai un tikai laikā no plkst. 12.00–16.00. Lielākoties šeit pusdienot vai svinēt nelielus svētkus ierodas ģimenes. Sezonā no marta līdz decembrim kafejnīcu apmeklē aptuveni 20 000 cilvēku.

Aktīvās atpūtas iespējas mazpilsētā

Nelielajā Vinslovas pilsētā apskatījām divus projektus. Pilsētas lepnums ir tās centrā izveidotā mākslīga ūdenskrātuve, ko apvij pastaigu taka, līdzās atrodas sena sēta tradīciju kopšanai un dažādu svētku kopīgai svinēšanai. Diemžēl arī šis dīķis pastiprināti sācis aizaugt ar zāli, kas traucējusi tā izmantošanu slidošanai ziemā. Lai gan šobrīd tas ir attīrīts, tiek domāts par vēlreizēju nolaišanu un atvasarošanu. Apskatījām arī blakus ģimeņu māju apbūvei izvietoto un visiem atvērto skeitparku, kas tapis, lai jaunieši varētu pavadīt brīvo laiku iespējami tuvāk mājām. Domājot par projekta ilgmūžību, skeitparka konstrukcijas veidotas no monolīta, ļoti kvalitatīva betona un metāla.

Kultūrtūrisma veicināšana

Rakstnieka, Nobela prēmijas laureāta Artura Lundkvista dzimtajās mājās izveidots muzejs – sabiedriska ēka, kuru no 1992. līdz 1994. gadam atjaunojuši vietējie entuziasti – mācītājs un skolas direktors. Mājā ir izveidota ekspozīcija par rakstnieka un viņa sievas dzejnieces Marijas Vines (Maria Wine) daiļradi. Šeit regulāri pulcējas mūziķi un literāti, lai smeltos iedvesmu. Māju var īrēt uz laiku, lai netraucēti rakstītu. Arī mūsu viesošanās reizē te bija ieradies jauns zviedru rakstnieks, lai pabeigtu savu prozas darbu. Ar LEADER finansējumu ir izstrādātas brošūras, kas popularizē kultūrtūrismu, kā arī rīkoti sacerējumu konkursi skolēniem.

Pļava pilsētas centrā

Perstorpas pilsēta ir izveidojusies apkārt dabiskam kalnam, kurš joprojām ir saglabāts kā pļava un mežs ar skaistām pastaigu vietām. Lai veicinātu jaunās paaudzes interesi par dabu, ar projektu finansējumu tiek veidotas informatīvās zīmes par koku, dzīvnieku un kukaiņu daudzveidību. Ar lielu aizrautību zviedru kolēģi izrādīja izgatavotos putnu būrus, bišu stropus un kameņu mājas. Izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, piemēram, sociālos tīklus, plānots rīkot konkursus, lai veicinātu jaunatnes interesi par norisēm dabā.

Vai jūs zināt, kā izgatavo māju kamenēm? Un pūcēm?

Zviedrijas plastmasas muzejs

Perstorpā ir izveidots vienīgais Zviedrijā plastmasas muzejs. Šeit ķīmijas, etiķa un plastmasas ražotne veidojusies jau kopš 1800. gada. Arī šobrīd pilsētā atrodas liels industriālais parks, kurā ražošanas vietu atrod arvien jauni uzņēmumi. Interesanti, ka muzeju ir izveidojusi bijušo plastmasas rūpnīcas darbinieku biedrība 500 cilvēku sastāvā, lai savāktu un saglabātu nākamajām paaudzēm nozīmīgus fotoattēlus, dokumentus, priekšmetus, kuri raksturo rūpnīcas vēsturisko attīstību un laikmetu.

Bijušo rūpnīcas darbinieku lolojums- Plastmasas muzejs

Aļņu parks

Nelielā viensētā mūs sagaida saimniece Eleanora, kura ar apbrīnojamu aizrautību stāsta par savu dzīvi Kanādā un to, kā, meklējot dzimtas saknes, nokļuvusi Zviedrijā. Kādreizējā zemnieku sēta ar viņas iniciatīvu kļuvusi par lauku tūrisma vietu, piedāvājot naktsmītni un brokastis. Taču ārzemju ciemiņi vienmēr jautājuši par aļņiem, jo, kā zināms, aļņi ir Zviedrijas raksturīgākais dzīvnieks. Tad radusies doma par aļņu parka Ingelbo moosepark izveidi nelielajā 5 ha teritorijā. Liels bija mūsu pārsteigums, kad atskārtām, ka šeit dzīvo tikai pieci dzīvnieki. Iespējams, asociācijas ar Latvijas lielajiem briežu dārziem darīja savu. Uzzinājām daudz interesantu faktu par aļņiem, pirmkārt, to, ka alnis nav bara dzīvnieks un lielāku dzīvnieku skaitu šādā platībā turēt nav iespējams. Tūristiem ir izveidots neliels suvenīru veikals, tiek piedāvātas pastaigu takas un pilnībā nodrošinātas piknika iespējas, tajā skaitā arī ar jau pagatavotu ēdienu. Ar LEADER finansējumu ir izveidoti bukleti un informatīvās zīmes šīs vietas popularizēšanai. Saimniece dalījās pieredzē par „cīniņu” ar varas iestādēm par informatīvo zīmju izvietošanu pie lielceļa.

Viens par visiem, visi par vienu

Šāds iespaids radās, viesojoties mazā ciematiņā Torupā, kur dzīvo 700 iedzīvotāju. Sapratuši, ka ciemats lēnām izmirst (likvidēta bankas filiāle, restorāns, vairāki veikali, atcelta vilcienu apstāšanās dzelzceļa stacijā), aktīvākie iedzīvotāji nolēma paši noteikt ciema prioritātes un attīstības iespējas. Nodibināta biedrība, kas apvieno 300 iedzīvotājus, iegādāta un ar ELFLA finansējumu izremontēta un mājīgi iekārtota vecā skautu ēka biedrības vajadzībām, kā arī pašu spēkiem uzbūvēta liela lapene, kur visiem pulcēties vasaras periodā. Ar neslēptu interesi klausījāmies, kādi pasākumi regulāri tiek rīkoti. Aerobikas, jauno māmiņu, interneta mājaslapu lapu veidošanas nodarbības, talkas, gadatirgi, konservēšanas, maizes cepšanas vakari, modes skates un pieredzes apmaiņas braucieni ir tikai nedaudzas lietas. Interesanta ideja ir picu cepšanas vakari, uz kuriem ierodas lielākā daļa ciema iedzīvotāju, lai baudītu picas, pabūtu kopā, atpūstos ģimenes lokā. Nopelnītā nauda tiek ieguldīta atkal jaunu ideju īstenošanā. Kā vislielākais sasniegums jāmin iedzīvotāju neatlaidība un spēja pasargāt no likvidēšanas ciemata skolu ar 57 skolēniem, kā arī fakts, ka par savu mājvietu to atkal sākušas izvēlēties jaunas ģimenes, kuras strādā tuvējās pilsētās. Ciemata iedzīvotāju nākotnes mērķis ir izveidot koka seguma pastaigu taku apkārt nelielajam ciemata dīķim. Biedrības vadītāja Konija teic: „Strādāt ar pagātni, tagadni un nākotni – tas nav izniekot laiku!”

Jauniešu centrs

Ja varētu apskatītos projektus vērtēt, tad pirmajā trijniekā noteikti būtu liekams Hassleholmā iekārtotais jauniešu centrs Din bror, kas tulkojumā nozīmē „Tavs brālis”. Vadītāja Edina Brurazerovica stāstīja par vairākām zviedru multikulturālai sabiedrībai aktuālām problēmām, kas jo īpaši skar jauniešus. Būdama Bosnijas izcelsmes, Edina daudz vieglāk saprot to Zviedrijā dzimušo jauniešu identitātes problēmas, kuru vecāki nav zviedri. Cita kultūra un tradīcijas, atšķirīga reliģiskā piederība, diskomforts starp skolu un etnisko vidi ir iemesls daudzu jauniešu neizpratnei par savu identitāti. Īpaša uzmanība tiek pievērsta zēniem, jo puiši ir noslēgtāki, nelabprāt dalās savos pārdzīvojumos. Nodarbībās tiek runāts arī par paaudžu konfliktiem, seksualitāti, atkarībām, tiek rīkotas nodarbības jaunajām māmiņām un arī vecākajai paaudzei, organizēti mūzikas, zīmēšanas un dažādu nāciju tradīciju vakari, dejas, galda spēļu nodarbības un dota iespēja ierakstīt mūziku izveidotajā studijā. Ir tikai nedaudzi galvenie noteikumi, kas apmeklētājiem jāievēro. Lūk, daži no tiem: „Viss, ko runājam, paliek šeit!”, „Cieņa vienam pret otru!”, tai skaitā praktizējot labas manieres, cieņu un glītu, patīkamu valodu. Centra darbinieki ar jauniešiem dodas diskutēt arī uz reģiona skolām, radot apstākļus, kuros izpaust sevi, runāt, tikt uzklausītam. Centrs izveidots ar LEADER finansējumu, to uztur gan pašvaldība, gan labklājības un integrācijas lietu pārvalde.

Divas dienas VRG Blekinge

Vietējās rīcības grupas Blekinge teritorija sastāv no piejūras apgabaliem: Karlshamnes, Karlskronas un Ronnebijas. Ar LEADER grupas paveikto un nākotnes plāniem mūs iepazīstināja tās vadītājs Tomijs Svensons (Tommy Svensson). Par prioritātēm tiek izvirzītas kulinārā mantojuma popularizēšana, makšķerēšanas un zvejniecības veicināšana, enerģētisko un vides resursu izmantošana, lauku tūrisms un starptautiska kooperācija. Vairākus šo jomu veicinošus projektus mums bija iespēja redzēt un uzzināt par tiem vairāk.

Starptautisks tīkls makšķerēšanas veicināšanai Zviedrijā

VRG pārstāvja Ingmara Elofsona (Ingmar Elofsson) pavadīti, dodamies uz mežainu, maziem ezeriņiem bagātu apvidu netālu no Karlskronas, kur atrodas makšķerēšanas centrsHaramåla fishingcamp.

Makšķerēšanas centrā „Haramala fishingcamp”

Tā projektu menedžeris Johans Johansons (Johan Johansson) prezentē starptautisku projektu zvejsaimniecības attīstībai. Tā ietvaros ir paveiktas vairākas nozīmīgas aktivitātes: izveidota starptautiska mājaslapa www.swedenfishing.com desmit dažādās valodās, lai piesaistītu ārzemju interesentus, izdota grāmata Fishing in South East un brošūras, finansēta līdzdalība starptautiskās izstādēs, veidotas ceļojumu reportāžas. VRG Blekinge ir arī iniciatore vienota koordinēta sadarbības tīkla izveidei starp 26 citām vietējām rīcības grupām, kas iesaistītas šajā projektā. Kooperācija starp VRG, pašvaldībām un privāto sektoru šajā jomā ir virzīta uz vienu mērķi – piesaistīt pēc iespējas vairāk tūristu. Johans iepazīstināja arī ar makšķerēšanas noteikumiem un norēķinu sistēmu. Apmeklējām foreļu audzētavu un mākslīgi veidotu upi ar recirkulāciju, kas savieno divus ezerus, lai nodrošinātu forelēm optimālus apstākļus. Tāpat tiek domāts par bērnu un jauniešu intereses veicināšanu, izveidojot bērniem piemērotu dīķi makšķerēšanai.

Šeit var ne tikai ķert „ lielo lomu”, bet baudīt nesteidzīgu atpūtu skaistā, ūdeņiem un mežiem bagātā vidē

Starptautisks projekts ar Poliju

No 2011. gada VRG Blekinge sadarbojas ar VRG Warmia-Mazury Polijā. Ar projekta darbību mūs iepazīstināja tā vadītāja Bodila Nilsone (Bodil Nilsson). Projekta mērķis ir informācijas, pieredzes apmaiņa un tirgus veicināšana mājražošanas produkcijai. Ir notikuši divi pasākumi, pa vienam katrā valstī, kuros amatnieki un mājražotāji ir prezentējuši savus darinājumus. Lai veiksmīgi īstenotu sadarbību, tiek iesaistīti 8–10 testa piloti, saucamie „izlūki”, kuri iepriekš dodas uz citu valsti, iesaistās sabiedriskos un kultūras procesos, vēro, kāds ir šo jomu tirgus pieprasījums.

Tradicionālās mūzikas tīkls ap Baltijas jūru

„Internacionāls projekts tradicionālai mūzikai” – projektu ar šādu nosaukumu prezentēja mūziķe Astrida Selinga (Astrid Selling). Tā mērķis ir attīstīt nacionālo identitāti un talantus, veidot radošas tikšanās, kurās jaunieši, kopā spēlējot katrs savas tautas instrumentālo mūziku, atrod kopējo un atšķirīgo mūzikā. Šobrīd projektā iesaistījušies poļu un igauņu mūziķi, taču Astrida ir ļoti ieinteresēta sadarbībā arī ar Latviju. Tāpat šajās tikšanās reizēs tiek diskutēts par vēsturi, ģeogrāfiju, sociālo un politisko sistēmu, kultūru, par kopīgo un atšķirīgo. Astridas stāstījums un degsme bija ļoti iedvesmojoša. Viņa vairākkārt uzsvēra, cik būtiski ir katru pasākumu atbrīvot no formalitātēm, veidot radošu, kreatīvu, tādu, kurā personība tiekas ar personību, nojaucot tautības, vecuma un priekšstatu šķēršļus.

Folkmūzika uzrunā jauniešus, arī 15 gadīgo Martinu

Ar ko lepojāmies mēs

Tiekoties ar zviedru kolēģiem, arī mums, Latvijas pārstāvjiem, bija ar ko lepoties. VRG vadītājs Klāvs Svilpe prezentēja piecus šobrīd populārākos projektus, piebilstot, ka popularitāte ir relatīvs jēdziens un atrasties pieciniekā būtu pelnījuši daudzi projekti. Lūk, daži no tiem: Kurzemes Tūrisma asociācijas projekts Made in Kurzeme, Viduskurzemes tūrisma apvienībasJaunas velosistēmas izveide Kuldīgas novadā, Ekstrēmo sporta veidu kluba BMX Ride Kuldīga Kuldīgas INDOOR skeitparks,  Kluba NEKAC/ZABADAKS Mēģinājumu un studijas telpas, Biedrības K.P.C.J. gadatirgi Kuldīgā.

Biedrība VRG Darīsim paši! ir arī līderis Latvijā starptautisko projektu jomā. Sadarbībā ar vairākām Eiropas vietējās rīcības grupām ir īstenoti divi projekti Viduslaiku festivāli (Medieval Festivals) un Rokdarbi (Hadictraft), kuru aktivitātēs reģiona iedzīvotāji varēja piedalīties un tās vērot Kuldīgas pilsētas svētkos. Abi šie projekti šoruden saņēmuši starptautiskas balvas Ziemeļu un Baltijas valstu LEADER sadarbības projektu konkursā Tallinā. Zīmīgi, ka arī abu apciemoto zviedru rīcības grupu projekti bija nominēti šim konkursam. Un jauki, ka draudzības saites bija iespēja izveidot vēl pirms tikšanās Tallinā.

Šajās piecās dienās redzētais un piedzīvotais rosina ieraudzīt atkal jaunas iespējas mūsu – Kuldīgas, Alsungas un Skrundas novada attīstībai, apzināties sasniegto un prast ar to lepoties. Arī zviedru kolēģi vairākkārt uzsvēra, ka valsts nav tikai galvaspilsēta un lielās pilsētas, nozīmīgs ir katrs mazais ciemats, lauku ainavas un dzīvesveida saglabāšana nākamajām paaudzēm. Un, ka LEADER pieeja nav tikai veids, kā iedot naudu, tas drīzāk ir metode kā koordinēt procesus starp pašvaldību, nevalstiskām organizācijām un uzņēmējiem, konkrētas teritorijas attīstībai.

Indra Āboliņa, VRG/ biedrības Darīsim paši! valdes locekle, LLKC Uzņēmējdarbības konsultante

Uzziņai. LEADER ir saīsinājums no “saiknes starp lauku attīstības darbībām” – franču valodā “Liaison entre actions de développement rural”.