Saimniecībā “Strazdi” diskutē par bezaršanas tehnoloģijām

Zemnieku saimniecībā “Strazdi” Tērvetes novadā 23. septembrī notika lauka diena, kurā  tika runāts par projekta “Progresīva zemkopības sistēma kā pamats vidi saudzējošai un efektīvai Latvijas augkopībai” pirmajiem rezultātiem un lauksaimnieku pieredzi, strādājot  ar bezaršanas tehnoloģijām. Projektu kā vadošais partneris īsteno Agroresursa un ekonomikas institūts sadarbībā ar lauksaimniekiem, LLKC un citiem partneriem.

Z/s “Strazdi” saimniekam Valteram Brusam pamudinājums uzsākt bezaršanas tehnoloģijā sēt rapsi un ziemas kviešus bija sausums 2018. gadā. Pateicoties iegādātajai tiešās sējas sējamašīnai, neskatoties uz ļoti sauso rudeni, iesētais rapsis sadīga vienmērīgi. Tā viņi ar dēlu saimniecībā sāka aizdomāties par bezaršanas tehnoloģiju. Galvenais mērķis ir iegūt lielāku un kvalitatīvu ražu, svarīgs ir arī vides aspekts – SEG emisiju samazināšana. Šajā rudenī jau visi lauki 1800 ha platībā tiek apstrādāti bezaršanas tehnoloģijā (ziemas rapsis, ziemas kvieši u. c. kultūras).

Saimnieks gan piebilst, ka bezaršanas tehnoloģija nenozīmē, ka viss tiek sēts tikai tiešajā sējā bez jebkādas augsnes apstrādes. Viņi ir ceļā uz savu optimālo tehnoloģiju, kas būs optimāla savai saimniecībai un augsnēm, katru gadu mācoties no savām kļūdām. Vadoties pēc pašreizējās pieredzes, saimnieks uzsver, ka, bezaršanas tehnoloģijā apstrādājot laukus, neizdodas krietni ietaupīt līdzekļus, kā tas varētu tikt cerēts, jo paaugstinās citas izmaksas. 

Par pirmajiem augsnes mitruma un blīvuma rezultātiem, salīdzinot augsnes apstrādes tehnolģijas, dalījās Līvija Zariņa, dr. agr., AREI vadošā pētniece, savukārt Andris Miglavs, dr. oec., no SIA “Edo Consult” iepazīstināja ar pirmajiem saimnieciskā ieguvuma rezultātiem, salīdzinot artus, minimālā augsnes apstrādē un tiešā sējā apsaimniekotus laukus. Lai arī viena gada un vienas saimniecības datus nevar uzskatīt par reprezentatīviem un tiem ir tikai indikatīvs raksturs, tomēr minimālās augsnes apstrādes laukos par 25% bija lielāks saimnieciskais ieguvums.

Turpmākajā lauka dienas daļā par bezaršanas tehnoloģijām diskusijā piedalījās z/s “Rožkalni” saimnieks Ivars Ādamsons, AREI vadošā pētniece, dr. agr. Līvija Zariņa,  z/s “Strazdi” saimnieks Valters Bruss, Andris Miglavs, dr. oec., SIA “Edo Consult” un Zinta Gaile, dr.agr., LLU Augsnes un augu zinātņu institūts, profesore, vadošā pētniece. Lauka dienas izskaņā dalībnieki devās uz lauka, kur saimnieki turpināja dalīties ar praktisko pieredzi un atbildēt uz jautājumiem.

LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis:

“Jau vairākus gadus jūtam saimnieku interesi par bezaršanas tehnoloģiju izmantošanu savās saimniecībās. Diemžēl Latvijā trūkst pētījumu un demonstrējumu par šo tēmu, tikai ar ārzemju un interneta resursiem nepietiek, lai saimieki izdarītu pareizo izvēli vidi saudzējošas augsnes apstrādes virzienā. Lauka dienā bija prieks dzirdēt saimnieku pieredzi, kas jau strādā ar bezaršanas tehnoloģijām, jo, kā zināms, saimnieki vislabāk ieklausās tieši citos saimniekos, mazāk zinātniskajos datos. Saimniecība “Strazdi” ir labās prakses piemērs, kad, strādājot kopā saimniekam ar zinātniekiem projektā, tiek meklētas atbildes uz tādiem jautājumiem kā bezaršanas augsnes apstrādes ietekme uz augsnes īpašībām, finansiālais ieguvums, lietojot šo metodi, un citiem tehniskiem un agronomiskiem jautājumiem. Uzskatu, ka šāda diskusija saimniecībā un uz lauka ir jāveic regulāri, ik gadu, jo katrs gads nes jaunas atziņas un uzdod jaunus atbildāmos jautājumus.”

LLKC Inženiertehniskās nodaļas vadītājs Jānis Kažotnieks:

“Šis LLKC ir jau otrais projekts, kurā tiek apskatītas iespējas dažādos veidos vienlaicīgi uzlabot gan vides stāvokli, gan arī saimniecību ekonomiskos rādītājus. Ir patiess prieks, ka beidzot ir iespēja praksē rādīt to, par ko jau sen esam runājuši semināros un rakstījuši publikācijās. Paralēli apstāklim, ka ar bezaršanas tehnoloģiju, aktivizējot dzīvības procesus augsnē, iespējams jūtami uzlabot augsnes auglību, prieks arī par to, ka lauksaimnieki, īpaši pēdējā gada laikā, sākuši pastiprināti interesēties par visām šīm lietām. Tas ir labs signāls, lai šī tehnoloģija pavisam drīz kļūtu populāra un aizvien vairāk redzama Latvijas laukos. Tomēr, lai arī bezaršana ir dabai draudzīga tehnoloģija, ļoti svarīgi apzināties, ka tā nebūt nav brīnumlīdzeklis visu problēmu risināšanā. Lai sekmīgi strādātu šajā tehnoloģijā, nepieciešamas papildu zināšanas un vēlme mainīt gan saimniekošanas veidu, gan domāšanu. Un neaizmirsīsim, ka visa pamatā tomēr ir loģiska, agronomiski pamatota un ilgtspējīga augu maiņa.”

Diskusijas, zinātnieku stāstīto un saimniecības pieredzi var skatīt lauka dienas video šeit: https://youtu.be/XS_TD2zC6Y8 

Lauka diena tika rīkota projekta “Progresīva zemkopības sistēma kā pamats vidi saudzējošai un efektīvai Latvijas augkopībai”, kura mērķis ir, attīstot zemkopības sistēmas, padarīt augkopības ražošanu konkurētspējīgāku un videi draudzīgāku mainīgās lauksaimniecības politikas apstākļos. 

Projekts  (Nr.19-00-A01612-000011) tiek īstenots Eiropas Lauksaimniecības fonda Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam pasākuma 16. “Sadarbība” 16.1 apakšpasākumā “Atbalsts Eiropas partnerības lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projektu īstenošanai” ar Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta atbalstu.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests

Apkopoja:
Lāsma Ozola,
projektu vadītāja LLKC Augkopības nodaļā