Zivju audzēšana kā sirdslieta

Viesojamies Liepājas pusē, Durbes novadā, pie pieredzējuša zivkopja Ērika Rāvas, kura zemnieku saimniecība nodibināta 2000. gadā. Tā ir ģimenes saimniecība, kuru kopīgi vada Ēriks un Anna Rāva.

Aizraušanās rodas bērnībā

Aizraušanās ar zivīm un visu, kas saistīts ar tām, radās jau bērnībā, pateicoties opim, kurš bija aizrautīgs makšķernieks. Liela daļa Ērika bērnības pavadīta Nīcas pusē pie Bārtas upes un, beidzot skolu, bija skaidri zināms, ka tālākās mācību gaitas tiks saistītas primāri ar zivkopību, jo savu dzīvi pilsētas vidē ne mirkli nespējot iedomāties.

Veiksmīgi izturēti iestājeksāmeni tehnikumā zivkopības specialitātē. Pēc mācību beigām iegūta pirmā darba pieredze zivju audzēšanā kā strādniekam un pēc laika arī kā galvenajam zivkopim Gaviezes pusē kolhozā “Brīvība”. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas pirmais pastāvīgais sākums saistīts ar zivju dīķa izpirkšanu (vēl par privatizācijas sertifikātiem Durbē) un paštaisītas zivju mājas ierīkošanu ar baseiniem.

Ērika pieredze zivju audzēšanā ir jau 33 gadi, un patlaban tiek apsaimniekoti dīķi aptuveni 100 ha platībā. Tiek nodrošināts zivju audzēšanas pilns cikls – no nārsta un mazuļu audzēšanas līdz pieaugušo zivju pārdošanai.

Viņš ir viens no tiem, kas vienmēr mācās un apgūst, izdomā jaunas lietas, lai saimniekošana būtu ērtāka un praktiskāka. Zivkopībā ir vajadzīgas zināšanas, pieredze un priekšnojauta. Ēriks nekad neliedz padomu kādam citam un aktīvi konsultē gan par zivju dīķu izveidošanu, gan arī zivju audzēšanu.

Koncentrēšanās uz vienu darbības jomu

Kopš 2006. gada saimniecībai ir tikai viena darbības joma – zivju audzēšana, un Ēriks uzsver: “Ja tu kaut ko gribi, tad tikai vienā nozarē un par visiem 110%, un tad var kaut ko panākt.”

Saimniecība ir atzīts akvakultūras uzņēmums. Pamatā tiek audzētas saldūdens zivis – karpas, zandarti, līņi, baltie amūri un orfas. Mazākos apjomos tiek audzētas karūsas, sami un foreles.

Gadu laikā izveidojusies ļoti laba sadarbība ar pašvaldībām  visā Latvijā, kas veic nozīmīgu darbu, rūpējoties par savā pārziņā esošo ūdens tilpju zivju resursu atjaunošanu un dažādošanu.

Daudzas un pozitīvas atsauksmes ir gūtas no individuāliem klientiem un pircējiem, kas ir ļoti iecienījušas saimniecībā audzētās zivis un kas saimniecību iesaka arī citiem.

Individuāla pieeja ir katram klientam, kas apmeklē saimniecību, lai iegādātos zivis savu dīķu papildināšanai vai arī ēdiena pagatavošanai. Piemēram, zivis tiek kārtīgi barotas un pirms tirgošanas noturētas caurtekošā tīrā ūdenī, tādējādi īpaši parūpējoties par to kvalitāti.

Anna atzīst, ka klientu piesaistē ir liela nozīme sociāliem tīkliem un informācijai, kas tiek publicēta saimniecības Facebook lapā #ZivisnoĒrikaRāvasz/s, bet tai pašā laikā nekas nevar atsvērt tikšanos klātienē un tās pozitīvās emocijas, kas piedzīvotas dažādās dzīves situācijās.

Facebook lapā viņi cenšas parādīt ne tikai zivju tirdzniecības iespēju, bet arī patieso zivju audzētāja ikdienu un darba ritumu, kas nav nemaz tik viegls, kā pirmajā brīdī šķistu. Tās ir pastāvīgas rūpes par zivju labsajūtu un veselību – process, kurā nav mazsvarīgu lietu, jo katra kļūda var atmest saimniecības izaugsmi vismaz uz vienu gadu un radīt būtiskus zaudējumus.

Kā galvenos izaicinājumus zivju audzēšanā Ēriks min dabu, putnus, zvērus, sarunas laikā tiek pieminētas arī zivju slimības, kas aizvien vairāk izplatās un ar kurām jārēķinās. Ēriks saka:  “Viennozīmīgi daba ir numur viens”. To nevar koriģēt un mainīt, var tikai pielāgoties. Audzēšanas procesā nianses ir tūkstotis un viena. Dzīvē ir bijušas ļoti dažādas situācijas, bet ne mirkli rokas nav nolaistas un vienmēr meklēti risinājumi.

Sadarbība un jomas attīstība

Zivju audzēšanas jomā ir ļoti svarīga savstarpējā sadarbība un informācijas, pieredzes apmaiņa. Ēriks ir biedrības „Latvijas Zivju audzētāju asociācija” biedrs un ļoti pozitīvi vērtē tās devumu. Biedrība ir primārais informācijas avots par nozarē notiekošo, tās attīstību, un praktiski vienīgā iespēja tiešā veidā ietekmēt nozares svarīgu jautājumu virzību. Tas attiecas gan uz likumdošanas prasībām, gan arī pieejamo atbalstu. Vērtējot jomas attīstību, Ēriks atzīmē, ka tendence rāda, ka varēs audzēt vairāk zivju uz vienu hektāru, varēs turēt lielākus blīvumus, bet tajā pašā laikā tas radīs arī savas sekas, jo tādā gadījumā ir lielāks slimību risks, un tāpēc rūpīgi ir jāizvērtē katra situācija. 

Gandarījums

Vislielāko gandarījumu rada darba rezultāts. Ērikam ir ļoti spilgts piemērs par pirms diviem gadiem iegādātu dīķu kompleksu, kur dīķi bija pilnībā aizauguši un atstāti novārtā. Tika veikti lieli tīrīšanas darbi, sakārtojot un izkopjot, un jau nākamā gadā, redzot to zivju masu, kuru izdevās izaudzēt, sajūtas un gandarījums bija vārdiem neaprakstāms.

Aleksejs Kačanovs,
LLKC Liepājas konsultāciju biroja vadītājs

Foto: no Ērika Rāvas personīgā arhīva