Augstvērtīgs bioloģisks produkts top Madonas novadā

Mārcienas pagasta piemājas saimniecības “Lejas Vāveres” īpašniece Ieva Galiņa kopā ar dzīvesbiedru Jāni Vītolu attīsta daudznozaru bioloģisko saimniecību. Audzē gan tīršķirnes ‘Aberdinangus’ gaļas liellopu ganāmpulku, gan ‘Merino’ un ‘Romanovas’ šķirnes aitas, tiek sēti graudaugi  pašu lopiņiem un apsaimniekotas zālāju platības, no kurām saimnieki gatavo gan sienu, gan skābsienu savam ganāmpulkam.

Saimniecība izvēlējusies saimniekot bioloģiski, tiek izmantoti 400 ha lauksaimniecības zemes, bet no sešām ‘Angus’ telēm ganāmpulks jau ir izaudzis līdz 65 mātēm, pavisam ir 155 šķirnes liellopu. Tiek turētas arī 110 aitas un 1 kaza.

Tiek rekonstruēta novietne

Domājot par gaļas liellopu audzēšanas perspektīvām, Ievas Galiņas ģimene ne tikai paplašina ‘Angus’ liellopu un aitu ganāmpulku, bet arī  rekonstruē lielu nobarojamo liellopu novietni ar mērķi izaudzēt un iegūt pēc iespējas kvalitatīvāku gaļu.

Saimnieki, vēloties attīstīt liellopu gaļas pārstrādi un  mājražošanu, iegādājās īpašumā Bērzaunes pagasta “Labumus” – izbijušu kautuvi, lai varētu savu ģimeni un vietējos iedzīvotājus nodrošināt ar kvalitatīvu novadā audzētu bioloģisko produkciju. Veicot rekonstrukciju, izveidota sava PVD atzīta liellopu, aitu, kazu neliela kautuve, kas atbilst lieljaudas kautuves prasībām un arī atzīta produkcijas sadalei.

Ar ES Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai atbalstu,   īstenojot projektu “Lopu kautuves pārbūve bioloģiskās saimniecības attīstībai”, radīti profesionāli apstākļi gaļas pārstrādes procesa nodrošināšanai un realizācijai. Lai iedzīvotājiem produkts būtu pieejamāks, izveidota neliela tirdzniecības un degustācijas telpa.

Projekta vadītāja ir Ieva Galiņa, bet idejas autors, darbu veicējs un tehniskais izpildītājs ir dzīvesbiedrs Jānis Vītols: “Saimniecībai attīstoties, pieauga lopu skaits, bet mūsu novadā nebija liellopu kautuves. Kādreiz tā atradās šajā vietā (bijusī SIA “Maigumiņš”), ko mēs iegādājāmies kopā ar zemi un domu attīstīt šo vietu, jo ideja jau bija sākumā. Atjaunojot kautuvi, nolēmām attīstīt arī ražošanu, kurā būtu gaļas sadale, pārstrāde, kulinārija. Tāpēc arī ar LLKC Madonas konsultāciju biroja ekonomikas  konsultantes Signes Gailumas atbalstu Ieva uzrakstīja LEADER projektu “Lopu kautuves pārbūve bioloģiskās saimniecības attīstībai”, kas tika iesniegts LAP 2014.–2020. gadam apakšpasākumā 19.2. “Darbības īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju”.

Projekti palīdz attīstīties

Iesaistīšanos LEADER projektā veicināja iecerei atbilstīga rīcība  “Lauksaimniecības produktu pārstrādes veicināšana un pievienotās vērtības radīšana teritorijā ražotajiem lauksaimniecības produktiem”. Saimnieki atzīst: “Iesaiste ES atbalsta apgūšanā mūs disciplinēja, ielika laika rāmjos un motivēja sakārtot dokumentāciju atbilstoši likumdošanai. Sākotnējā doma bija, ka tā būs mazjaudas kautuve tikai savas saimniecības lopu realizācijai un mājražošanas cehs, kurā varēs  pārstrādāt tikai to, ko paši izaudzējam. Taču tagad ir skaidrs, ka ieguldījums ir daudz lielāks, nekā bija sākotnēji plānots, jo projekta īstenošanas laikā radās daudz neparedzētu izmaksu, lai viss atbilstu ES standartiem un likumdošanas prasībām. Projekta attiecināmās izmaksas ir 50 000 eiro, publiskais finansējums –35 000 eiro. Šobrīd kautuves darbība notiek nelielos apjomos, realizējot savas saimniecības lopus un nedaudz iepērkot no vietējām bioloģiskajām saimniecībām. Taču pārtikas pārstrādes apstākļi radīti tādi, lai jaudas varētu palielināt, vadoties pēc patērētāju pieprasījuma.”

Izvēlēta Angus šķirne

Kāpēc darbojaties ar gaļas lopkopību un tieši ar Angusa šķirni?

Ieva: – Mūsu vecāki dzīvo tepat kaimiņos, daudz ir palīdzējuši gan ar padomu, gan fiziski. Mums bija 20 ha zemes. Vispirms smalcinājām zāli, vēlāk izdomājām, ka kaut kas jādara. Ar lopiem sākām nodarboties tāpēc, ka pašiem, bērniem un kuplajam radu pulkam gribējām normālu, bioloģisku lauku pārtiku, tīru vidi un skaistu ainavu ar dažiem lopiņiem pļavā. Jānim ļoti patīk gatavot, un viņš novērtē īstus produktus. Sākumā padziļināti pētīju, kādu šķirni izvēlēties, un vienbalsīgi nonācām pie Angusa, jo šai šķirnei ir viena no augstvērtīgākajām gaļām un  piemērota audzēšanai Latvijas apstākļos. Gaļas liellopi pamazām kļuva ļoti populāri. Saimniecībā sākām ar sešām tīršķirnes telītēm, kas nāca no Igaunijas, tām bija Anglijas izcelsme. Diezgan ilgi meklējām bulli, līdz nonācām pie Timotiņa no Andra Jegorova saimniecības “Lejasrudzīši–Zvejnieki”. Kad atvedām uz saimniecību, tam bija astoņi gadi un tas svēra 1,2 tonnas. Angusa šķirnes bullis (pēc papīriem – MZ Timo, mēs par Timotiņu saucam) ir viens no pirmajiem Angusa importa gaļas buļļiem Latvijā, tas ievests no Šveices ar toreizējā Zaubes kooperatīva starpniecību. Mēs par šo bulli tolaik samaksājām vairāk nekā 3200 eiro, bet tā bija gaļas cena.

Angusu izvēlējāmies tieši gaļas kvalitātes un mātes īpašību dēļ. Mēs dzīvniekiem esam izveidojuši labus apstākļus – ir novietnes, nojumes, sausums, apsildāmās dzirdnes, pašu veidoti barības galdi, lai  lopbarība netiek iebradāta un sabojāta.  Izveidotas ganību sistēmas ar daļēji atjaunotiem zālājiem un ganību zelmeni, jo, ja vēlas, lai izaudzētā gaļa ir bioloģiska un augstvērtīga, lopam ir jākustas, saule jāredz, nevis jāatrodas visu laiku kūtī. Mēs gribam un cenšamies, lai visi dzīvnieki jūtas labi un laimīgi. Angusi ir diezgan pieticīgi, izturīgi – tiem nebojājas nagi, dzīvnieki labi izmanto ganības, labprāt ložņā pa krūmiem, akmeņiem, tiem ir salīdzinoši izturīgas kājas.

Izveidots produkcijas zīmols “Lat Angus”

Ieva teic: “Visas subsīdijas ieguldām saimniecības tālākā izaugsmē. Pirmā gada laikā, konsultējoties ar tehnologiem un pašmācības ceļā, izveidojām produkcijas klāstu ar zīmolu “Lat Angus”, kuru jau iecienījuši vietējie iedzīvotāji un arī garāmbraucēji, kuri apmeklē saimniecības veikaliņu  pie ražotnes Bērzaunes pagasta “Labumos”, kā arī mednieki labprāt ved pārstrādāt medījumu gaļu no Madonas un tuvējiem novadiem.”

Saimniecības īstermiņa mērķi ir ražotās produkcijas dažādošana un medījumu gaļas aprites reģistrēšana PVD, lai būtu iespēja apstrādāt un realizēt arī medījumu gaļu un tās produkciju. Savukārt ilgtermiņa mērķi ir ganāmpulka izkopšana, nobarojamās fermas renovācija, lai iegūtu vēl kvalitatīvāku liellopu gaļu, ekonomisko rādītāju un konkurētspējas kāpināšana.

Jauns produkts – pelmeņi

2021. gada pavasarī tika uzrakstīts un apstiprināts otrs LEADER  projekts “Automātiskās pelmeņu mašīnas iegāde jaunu mājražošanas produktu izveidei un esošās pārstrādes produkcijas dažādošanai.”

Ieva: “Pelmeņu ražošana patlaban Madonas novadā nenotiek, tā kā tas ir  inovatīvs produkts un pakalpojums vietējā ražošanā, kuru pagatavošanā cenšamies izmantot gan jaunas, gan senas receptes. Tuvākās vietas, kur ražo pelmeņus, ir Rēzeknes Gaļas kombināts un Jēkabpils Gaļas nams, taču mednieki, meklējot kvalitāti un garšu, iecienījuši Pierīgas ražotnes, uz kurām vietējiem medniekiem jāmēro garš ceļš, kas būtiski sadārdzina gala produkta izmaksas. Šī iekārta ļauj ražot pelmeņus ar plānāku mīklas kārtiņu, vairāk un dažādu veidu pildījumu (izmantojot svaigu gaļu, dārzeņus, buljonu utt.), tāpat, pateicoties jaunajām tehnoloģijām, pildījums nesaraujas un nesadalās. Tagad mājražošanā ir visas nepieciešamās iekārtas masas sagatavošanai. Pircējiem jau piedāvājam savu, bioloģiski audzēto liellopu un jēru gaļu, kā arī arī gaļas izstrādājumus –  kūpinājumus, dažāda veida desas utt., pastāvīgi strādājot pie jaunu produktu izveides.”

Saimniecība vēlas radīt iedzīvotājiem iespēju pirkt Madonas novadā saražoto, kas nozīmē, ka “nauda paliek teritorijā” un tiek veicināta kopējā labklājība. Saimniecība strādā Madonas novadā, pērk teritorijā saražoto (ķiplokus, sīpolus), uztur kvalitāti, meklē jaunas tehnoloģijas, novērtējot tradicionālo. Veselības un vides nolūkos vairāk informē pircējus par bioloģiskās pārtikas nozīmību, liellopu un aitas gaļas īpašībām un vērtību.

Saimnieki uzskata: “Vēlamies, lai viss ir sakārtots, lai sirdij un acīm prieks, lai lauki attīstās, saglabājot savu daudzveidīgās dabas burvību, jo tāda daba ir tikai pie mums, un lai cilvēki vairāk to novērtētu, vēlētos šeit palikt, atgriezties, jo te ir, ko darīt. Ja apkārtējiem būs darbs un labi, tad arī mums pašiem viss būs labi.”

Anita Briška,
LLKC Madonas biroja uzņēmējdarbības konsultante