Brauciens uz Vidzemi pēc iedvesmas

Jūlija beigās saimniecību apmeklējuma braucienā uz Vidzemi devās Aizkraukles puses uzņēmēji, lai iepazītu saimniekošanas dažādošanas iespējas laukos: lauku vides tūrisma saimniecību attīstību – vietējās produkcijas noieta veicināšanu, mārketinga projektu veidošanu un tūrisma produkta prezentāciju organizēšanu.

Valmieras novada Vaidavas pagasta  z/s “Silkalni” mūs gaidīja  saimniece, zāļu sieva Zeltīte Kaviere. Bioloģiskā saimniecība –  audzē, vāc, gatavo un piegādā pārstrādātājiem veselības augu drogas. “Silkalnos” saimnieces vadībā iepazinām veselības augus, ko ievāc pļavā, laukā, mežā un pagalmā, mācījāmies lietot augus veselības uzlabošanai. Pati saimniece saka: tas nav pareizi, kā mēs  domājam –  ko mēs varētu darīt, ko lietot, kad esam slimi. Pareizi būtu uzzināt, ko darīt, lai neslimotu. Apmeklējuma laikā Zeltīte stāstīja, rādīja un piedāvāja degustēt tējas, uzlējumus, sīrupus utt. Bija iespēja arī pašiem pagatavot tinktūru. Mācījāmies ārstniecības augus lietot ikdienas uzturā.

Tālāk ceļš veda Valmieras novada Burtnieku pagasta z/s ”Adzelvieši”. Gadsimtiem senās “Adzelviešu” mājas ir vienīgā vieta Latvijā, kur pēc senas gatavošanas un garšas tradīcijas pats māju saimnieks ar rokām soli pa solim, sākot ar kaņepju audzēšanu, gatavo “Latvijas melnos ikrus” – tīru kaņepju aizdaru. Saimnieks aicina ielūkoties senatnīgajā noskaņā, pašiem apgūt aizdara gatavošanas meistarību un nobaudīt uz vietas darīto gardumu. Saimnieka stāstījums ir ļoti aizraujošs, kas liecina par to, ka visi darbi iepazīti no bērnu dienām. Ieskatījāmies saimniecības attīstības vēsturē, iepazināmies ar sentēvu un pašreiz lietojamiem darbarīkiem, instrumentiem. Secinājums – šīs saimniecības apmeklējumam pusotra stunda ir par īsu. Arī mēs aizkavējāmies pie gardās zāļu tējas, mielojāmies ar kaņepju aizdaru ar rupjmaizi un medu, garšojām gardo mājās gatavotu alutiņu un klausījāmies darbīgajos, sirsnīgajos māju saimnieku stāstos. Protams, neviens neaizgāja no šīm mājām bez kāda garduma – saimniecībā piedāvā iegādāties kaņepju eļļu, kaņepju aizdaru, smēriņus, dažāda maluma miltus, mājas konservus un daudz ko vēl. Saimniecībai ir papildus nozare – zālāju sēklu audzēšana. Tā ir uzticēta dēlam.

Dodoties mājupceļā, apmeklējām “Raiskuma labumu darītavu”, jeb “Raiskumieti”. Tā ir tradīcijām bagāta labumu darītava, kurā pēc labākajām sentēvu metodēm ar mīlestību tiek brūvēts alus, malkas krāsnī cepta maize un kūpināti gardi vietējie gaļas produkti. Gatavojot alu, tiek izmantots tīrs ūdens no Gaujas nacionālā parka, miežu iesals, apiņi un raugs. Maize tiek cepta malkas krāsnī. Cep dabīga ierauga rupjmaizi un saldskābmaizi pēc senām receptēm, kas mantotas no iepriekšējām paaudzēm, no rudzu un kviešu miltiem, sēklu maizi, augļu maizi, kā arī īstus sviesta auzu pārslu cepumus un siera cepumus. "Raiskumieša" gardais kūpinājums rodas, izmantojot cūkas "cauraudzīti". Izturēts tradicionālā marinādē, tas tiek lēni kūpināts lapu koku malkas dūmos, ievērojot pareizos laika intervālus un temperatūras. Gardais “cauraudzītis” ar savu izcilo garšu ir pazīstams ļoti tālu, jo apmeklētāju grupas uz  “Raiskumieti” ierodas ar pasūtījuma sarakstiem. Kā noprotat, šos gardumus arī mēs nogaršojām.

Katra sēta, saimniecība ir ar savu stāstu, vēsturi un tik bezgalīgu darba mīlestību par to, ko dara.

Pieredzes apmaiņas brauciens tika īstenots Latvijas Lauku attīstības programmas (LAP) investīciju pasākuma 2014.-2020. gadam “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākumā “Atbalsts saimniecību un mežu apmeklējumiem”, LAD līguma Nr. LAD011018/P43.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Valentīna Beča,
LLKC Aizkraukles biroja uzņēmējdarbības konsultante