Darbs īpašas abinieku populācijas saglabāšanā

Biedrība «Īslīces pagasta sieviešu klubs «Rītausma»» noslēgusi Latvijas Vides aizsardzības fonda projektu degradēto biotopu atjaunošanai dabas liegumā «Īslīce» sarkanvēdera ugunskrupja aizsardzībai.

Biedrības projektu vadītāja Sandra Ķisele atklāja: «Viegli nebija. Ir atjaunoti degradētie dīķi, kur dzīvo sarkanvēdera ugunskrupīši. Brīnišķīga pieredze un gandarījums.»

Projekts īstajā laikā

Dabas liegums «Īslīce» dibināts 1987. gadā, un Īslīces sarkanvēdera ugunskrupja populācija ir vienīgā Zemgalē esošā, kas atrodas īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās. Tā ir ļoti būtiska teritorija sarkanvēdera ugunskrupja saglabāšanai, jo atrodas  vistālāk Eiropas ziemeļos un ir pirmā vēsturiski zināmā ugunskrupja populācija Latvijā. «Projekta realizācijai laikapstākļi bija «kā uz pasūtījumu» – vēls, silts un sauss rudens, ūdeņiem bagāts pavasaris. Dīķi neizžuva arī vasarā,» atklāja S. Ķisele. Projekts noslēdzās 30. novembrī.

Kopējās izmaksas projektā «Sarkanvēdera ugunskrupja degradēto biotopu atjaunošana dabas liegumā «Īslīce»» sasniedza 16 133 eiro, no kuriem 72% bija tieši dīķu tīrīšanas ekskavatora pakalpojumi, ko veica z/s «Sidrabiņi». «25% sasniedza biotopu un abinieku ekspertu, kuri veica projekta uzraudzību, darba apmaksa, savukārt 4% pārējie izdevumi – topogrāfija, kancelejas izdevumi, degviela, grāmatvedības pakalpojumu un projekta vadītāja apmaksa,» informē projekta vadītāja Sandra Ķisele.

Dzied septiņi tēviņi

Dabas aizsardzības pārvaldes sertificēts eksperts, bioloģijas doktors, herpetologs (abinieku un rāpuļu pētnieks) Mihails Pupiņš atklāja, ka projekta efekts būs īpaši redzams no 2022. gada pavasara, «jo ugunskrupjiem jāatnāk, jāsavairojas dīķos un jāizaug, lai jaunie arī dziedātu».

«Sarkanvēdera ugunskrupīši 2022. gadā sāks vairoties. Pašlaik ir iztīrīti dīķi. Kad biju aizdevies uz šo vietu, tad tur dziedāja septiņi ugunskrupju tēviņi. Uzskaite abiniekiem norit pēc balsīm, jo mātītes nedzied. Ja dzirdam dziesmu, tad tas noteikti ir tēviņš. Mātītes mēs aprēķinām pēc formulas,» atklāja M. Pupiņš, kurš uz dabas liegumu «Īslīce» šogad bija devies trīs reizes.

Kamēr tēviņi vairosies, kurkuļi izaugs, paies laiks. Pašlaik ir labi, ka ir atjaunota veģetācija, krasti ir sekli un ūdens ir tīrs. Iepriekš tajā vietā smirdēja pēc amonjaka. Nākamgad vēl dziedās tie paši ugunskrupīši, bet 2023. gadā tie jau būs jaunie tēviņi, skaidro herpetologs.

M. Pupiņš atklāja, ka sarkanvēdera ugunskrupjiem ir svarīgs kontakts ar Lietuvas kaimiņiem. «Teiktu, ka projekts ir ļoti veiksmīgs. Izmantojam projekta datus un atsauksimies jaunā trīs valstu sadarbības projektā,» sacīja eksperts, kurš atgādināja, ka dabas liegumā «Īslīce» dzīvojošie sarkanvēdera ugunskrupji ir vistālāk ziemeļos mītošie ugunskrupīši.

Noteikt liegumam lielāku robežu

Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) vecākā eksperte Vita Caune stāsta, ka šajā projektā DAP bija kā sadarbības partnere projekta konsultēšanā un ekspertu piesaistīšanā: «Mums ir plānoti arī uzraudzības darbi, brauksim skatīties, kas projekta laikā ir padarīts. Dīķus regulāri vajadzētu tīrīt, bet jāsaprot, ka tas ir privātīpašums. Īpašniekam tas ir sarežģīti, tāpēc labi, ka ir biedrība, kas var piedalīties un atbalstīt.»

DAP plāno noteikt lielāku robežu šim liegumam, izlikt robežzīmes un uzrunāt blakus esošo zemes īpašnieku, kas miglo savus laukus, teic V. Caune.

UZZIŅAI

Sarkanvēdera ugunskrupis «Bombina bombina» ir abinieku suga, kas pēdējos gados Latvijā konstatēts Bauskas un Daugavpils reģionā netālu no Lietuvas robežas.

Suga iekļauta 1979. gada Bernes konvencijas «Par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību» II pielikuma sarakstā «Īpaši aizsargājamo dzīvnieku sugas», Latvijas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā kā izmirstoša suga, kā arī ierakstīta Lietuvas, Zviedrijas, Baltijas reģiona un Ziemeļvalstu Sarkanajā grāmatā, Dānijas, Vācijas un Eiropas Kopienas Apdraudēto sugu sarakstā, Pasaules apdraudēto dzīvnieku Sarkanajā sarakstā.

Avots: www.latvijasdaba.lv.

Kaspars Kalējs,
“Bauskas Dzīve”

Foto no projekta arhīva