Īstā zemeņu smarža un garša Talsos baudāma gada garumā

Piemājas saimniecība “Dainas” ērti iekārtojusies uzkalniņā, blakus  Sasmakas ezeram Ārlavas pagastā. Šeit saimnieko Dina un Nauris Jansoni. Šo saimniecību varu raksturot kā progresīvu, uz attīstību vērstu un atvērtu dažādām inovācijām.

Sākumā mazliet vēstures. 2009. gadā Dina nopirka pirmos zemeņu stādus, kopskaitā 300 gabalus, un tā viss sākās.

– Kāpēc tika nopirkti tieši zemeņu stādi?

– Pirms uzsāku uzņēmējdarbību, strādāju veikalā par pārdevēju, brīvajos brīžos piedalījos ogu lasīšanā pie zemeņu audzētāja, un tad arī sapratu, nav ko staigāt apkārt piepelnoties, jādara kaut kas pašai. Pieredze bija, jo vecāki visu laiku nodarbojās ar lauksaimniecību; var teikt, saprašana jau ir, mazliet piemācoties, viss var notikt, – atceras Dina Jansone.

Patlaban saimniecība atklātā laukā un zem plēves seguma audzē zemenes kopā 1,60 ha platībā. Iepriekšējā gada rudenī iestādīti sausserži, kā arī vasaras un rudens avenes, kopā ap 0,60 ha platībā. Dina vien nosmej, tie sausserži man būs kā banka vecumdienām. Uz jautājumu – kāpēc tā, skan atbilde pavisam īsa: – Lai mana zemeņu galda sortimentu papildinātu ar vēl kādu citu ogu.

Pēdējo gadu laikā mainījusies cilvēku attieksme, jo pavasaros un rudeņos ļoti labi tiek pirkti arī zemeņu stādi.

Iepriekšējā gadā pirmās zemenes plēves tuneļos tika lasītas 15. maijā, tos uzstādīja saimnieces dzīvesbiedrs, lielāko darbu ieguldot metāla konstrukciju sagatavošanā. Viena šāda tuneļa izmaksas ir ap 300 eiro. Pavisam tuneļi aizņem ap 0,30 ha. Tajos  tika izstādītas dažādu šķirņu zemenes, patlaban saimniecības īpašniece analizē katras šķirnes agrīnumu, ražas kvalitāti un iegūtās ražas daudzumu no viena m², lai pieņemtu lēmumu, kuru šķirni turpmāk audzēt tuneļos. Zemenes tiek audzētas uz zemeņu plēvēm, lai ierobežotu nezāļu izplatību, uzturētu augsnē mitrumu un ogas būtu tīras. Visām zemenēm tuneļos uzstādīta pilienveida laistīšana. Ar lielu izdomu jāstrādā, lai cīnītos ar dažādiem putniem, kuriem ļoti patīk sarkanā krāsa un kas apciemo zemeņu stādījumus gan atklātā laukā, gan plēves tuneļos.

Saimniecība ir atbalsta saņēmējs pasākuma “Lauku saimniecību un uzņēmējdarbības attīstība” apakšpasākumā “Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības”,  kur tika iegādāts vieglās automašīnas furgons produkcijas aizvešanai uz tirdzniecības vietām un, lai atvestu dažādus nepieciešamos materiālus uz saimniecību. Par to Dina izsakās ļoti atzinīgi, jo jauns auto ir jauns, tas pirms tam piederējis tikai vienai saimniecei, kura to izmantojusi, lai svētdienā aizbrauktu līdz baznīcai...

Ogu lasīšanā iesaistīta visa ģimene, bet, kad raža ir zenītā,  nekādi neiztikt bez papildu roku darba. Par saviem ilglaicīgajiem lasītājiem Dina saka tikai labus vārdus. Produkcija tiek pārdota Talsos, liela tās daļa realizēta tieši uz lauka, noteiktos laikos. Šis pasākums ir guvis lielu atsaucību, jo,  kur gan vēl labāk, ja visu ražošanas procesu var apskatīt uz vietas. Biju mazliet pārsteigts, ka svētdienās vairs neko netirgo Talsu pilsētā, jo nav pircēju, tāpēc arī pārdošana no lauka gūst panākumus.

Ar smaidu sejā Dina atceras: – Es visu laiku dzīvoju ar pārliecību, ka man nekad nebūs plēves siltumnīcas un nekad nenodarbošos ar pārstrādi. Tikai audzēšu zemenes, man ar to pietiks. Bet, kā redzat, tagad man ir plēves siltumnīcas, kur varu ražu iegūt daudz agrāk, un jau ir pārstrāde. Kā tad tā? Redziet, atliek piedalīties Talsu konsultāciju biroja organizētajā saimniecību apmeklējumā uz Austriju, redzēt, kā citur cilvēki strādā, un sapratu: kāpēc man laist postā izaugušo produkciju, ko nevaru pārdot, to var pārstrādāt. Tad, atgriežoties no Austrijas, tūlīt ķēros klāt sīrupu un ievārījumu gatavošanai. Process ir aizgājis, jo viss saražotais ir pārdots. Tad, kad cilvēks kaut ko pagaršo, saproti – tas ir kaut kas labs, tam ir nākotne, es arī to gribu darīt. Tā tas notika ar mūsu jaunāko inovāciju. Projekta ietvaros iegādājāmies sublimācijas aparātu.  Piedalījāmies Talsu novada pašvaldības izsludinātajā konkursā “Dari Talsu novadam!”, projektu atbalstīja ar finansējumu 50% apmērā no pamatlīdzekļa vērtības, bet ne vairāk kā 3000,00 eiro vienam pretendentam. Tas ir ļoti labs atbalsts no pašvaldības, ceru, ka arī nākotnē tiks atbalstīti šāda veida projekti.

Sublimācijas procesā ogas tiek sasaldētas aukstumā līdz -40 grādiem pēc Celsija. Vakuumā tiek atdalīts mitrums, un produkts paliek sauss un tajā pašā laikā nav zaudējis savu garšu, krāsu, smaržu un formu. Tas ir perfekts našķis bērniem, pieaugušajiem un visiem, kuri ir veselīgu produktu piekritēji. Sublimācijas procesa laikā produkta svars samazinās līdz pat desmit reizēm, tāpēc nav jābrīnās, ka gatavais produkts ir salīdzinoši dārgs. Sublimētā produkta lielākais ienaidnieks ir gaisa mitrums, tāpēc tie jāglabā noslēgtos iepakojumos, kas arī ietekmē paaugstināto cenu.

Saimniecība plāno, ka tuvākā nākotnē tiks sublimētas dažādas ogas, kas saimniecībā tiek un tiks audzētas, jo tādējādi darbs būs  nodrošināts visa gada garumā un naudas plūsma tiks izlīdzināta. Šajā sezonā tiek sublimētas zemenes, avenes, āboli, bumbieri. Tika pamēģināti arī sausserši, bet šī darbība apturēta, jo neapmierināja gala iznākums. Saimniece gan secina, ka iegādātais aparāts ir ar mazu jaudu, pieaugot pieprasījumam, visiem klientiem nevar piegādāt nepieciešamos daudzumus, tāpēc apsvērta iespēja nākotnē iegādāties lielāku un jaudīgāku iekārtu.

Pēc ogu sublimācijas tās tiek šķirotas atbilstoši kvalitātes rādītājiem. Ogas, kuras ir pārstrādes procesā cietušas, mainījušas formu, tiek izmantotas pulvera un tēju ražošanā. Zemeņu un aveņu pulverus izmanto kūku dekorēšanā un citiem konditorejas izstrādājumiem.

– Tagad tiek meklēts risinājums, kā īstenot domu, ka ražošanas process noteikti jāpalielina. Ziemassvētku dāvanu gatavošanas laiks pierādīja, ka neesam sagatavojušies šim laikam, – piebilst saimniece. – Pieprasījums krietni pārsniedza piedāvājumu, jo ražošanas jaudas nenodrošināja nepieciešamo gatavās produkcijas daudzumu. Cītīgi tiek strādāts pie eksperimentēšanas – kas notiek sublimācijas procesā ar dārzeņiem, kāda ir garša, konsistence un pārējās kvalitatīvās īpašības. Nedomājam, ka apstāsimies pie sasniegtā, jau šajā pavasarī saimniecībā parādīsies jauna nozare – dārzeņu audzēšana pārstrādei. Šis gads parādīs ceļu dārzeņu sublimācijai, vai to attīstīsim turpmāk vai nē. Laiks rādīs.

Redziet, kā dzīvē notiek, vienkārša pārdevēja veikalā, kādu dienu stāvēdama aiz letes, izdomā un nopērk tirgū 300 zemeņu stādus, tos iestāda, un izaug uzņēmums ar pārstrādi, kur tiek radīta pievienotā vērtība, aug arī pati saimniecības vadītāja un procesa virzītāja. Gribas teikt, gandrīz kā labā seriālā.

Atvadoties novēlu saimniecei neatteikties no sava ieceru sapņa un virzīties droši, lai nekad Talsos netrūktu vietējo zemeņu, jo mēs atbalstām un atbalstīsim savējos.

Alfons Spēks,
LLKC Talsu konsultāciju biroja vadītājs